Dace Ozola
Itālijas pilsētā Boloņā notika gadskārtējā keramikas flīžu un ar tām saistīto preču izstāde Cersaie 2016. Šis ideju un to iemiesojuma gadatirgus atkal spoži demonstrēja keramikas apdares materiālu nozares galvenās tendences.
Starptautiskā prestižā izstāde Cersaie – tie ir 852 eksponenti no 43 valstīm (dalībnieku skaits salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaudzis par 40 procentiem); keramikas flīzes nāk no 491 kompānijas (tai skaitā 254 pārstāv Itāliju). Jaunā izstādes logotipa autore ir 24 gadus vecā Silvija Spitaleri. Viņa piedāvā savdabīgu keramikas estētiskās un funkcionālās kvalitātes atspoguļojošas daudzlīmeņu telpas simbolu.
Joprojām aktuāla ir imitācija. Ražotāji imitē koku, metālu, pat audumus. Taču galvenais „prototips” joprojām ir akmens. Īpaši marmors. Ja runājam par izmēriem, tad topā ir lieli un superlieli formāti. Lai gan dizaineru izmantotā krāsu palete ir visnotaļ daudzveidīga, priekšroka tiek dota pelēkajai krāsai un tās toņiem.
Marmors
Joprojām pie trendiem pieder marmors, turklāt iespaidīgi ir tā izmēri. Ar šī cēlā akmens plāksnēm tiek klātas gan sienas, gan grīdas.
Koks
Ne mazāk populārs joprojām ir koks. Tas kalpo gan kā parkets (Rosa), gan kā ļoti labi apstrādāti dēļi (Tagina), gan tiek izmantots vāji krāsotu gabalu veidā (Fioranese).
Audumi
Audumi ir tik lieliski imitētāji, ka grūti noticēt, vai tā patiešām ir keramika. Flīžu apdrukas atveido populārus audumu rakstus (piemēram, fabrikas Ceramica Sant’Agostino grīdas un sienu seguma kolekcija Tailorart. Samtu atdarina Marca Corona flīžu paraugi.
Faktūra
Bija ne mazums reljefu faktūru. Piemēram, Atlas Concorde demonstrēja kaut ko līdzīgu maisaudumam. Otru elpu ieguvusi metalizēta faktūra: sadarbībā ar kompāniju Diesel tapušā kolekcija Iris Stage ir nepārprotama tērauda plākšņu stilizācija.
Ģeometrija
Daudzi kolekciju autori aicināja uz flīzēm veidot neiedomājamas ģeometrisku figūru un to fragmentu kompozīcijas, kas izvietotas gan haotiski, gan strikti noteiktā secībā.
Vintāža
Bija arī šķietami daudzu kāju deldētas „dēļu” grīdas (Gayafores) un parkets (Pastorelli). Bija flīzes ar laika gaitā nobružātu zīmējumu un krāsu, ar satumsušu spīdumu (Mainzu).
Tropi
Dizaineri nav aizmirsuši arī dabu: putnus, puķes, augus, dzīvniekus, kas, kā šķiet, te apmetušies uz ilgu laiku. Dažkārt to izpildījums ir pavisam neparasts. Piemēram, fabrikas Settecento sērijā Inside 21 ir panno japāņu stilā, ko klāj it kā akvareļzīmējums. Bet fabrikas Mainzu kolekcijas Livorno panno Mural Sonata veidošanā izmantots virsmas vecināšanas efekts.
Majolika
Tuvajos Austrumos izdomātās ar glazūru un krāsainu zīmējumu, kā arī reljefu virsmu pārklātās keramikas flīzes labi iedzīvojušās arī Eiropā. Pēc tradīcijas (islāms aizliedz attēlot cilvēkus un dzīvniekus) flīzes rotā ornamenti vai augi.
Apjoms
Lai sienas vannasistabā vai citā telpā izskatītos apjomīgākas un interesantākas, keramikas flīžu ražotāji savā laikā izstrādāja apjomīgus modeļus, kuru detaļas un fragmenti izvirzīti ārā no sienas. Pateicoties tam, virsma iegūst dziļumu un vērienīgumu. Bieži vien reljefs sienām piešķir dinamiku, pārvērš tās par vizuālās mākslas darbiem.
Heksagoni
Flīzes, kas veidotas kā sešstūris (heksagons), savulaik momentāni iemantoja vienkāršības un skaistuma cienītāju atzinību. Šīs „ģeometrijas” atzinējiem, kā vienmēr, ir bagātīga izvēle: liels vai mazs formāts, glancētas vai matētas virsmas, dažādi raksti un faktūras. Sevišķi efektīgi šie daudzstūri izskatās apjomīgā izpildījumā (Petra Antiqua) un ģeometriskās eklektikas stilā (Marca Corona).
