Teksts: Jonas Maļinauskas
Foto: Leons Garbačeusks
Ņemot vērā tempus, kādos mūsdienās notiek globālā apmaiņa ar informāciju, katrs jauns arhitektūras virziens nekavējoties apaug ar tēlainiem stereotipiem, standartrisinājumiem un izteiksmīgiem līdzekļiem. No tā nav spējis izvairīties arī lofts – dzīvokļa tips, kas pazīstams jau pusgadsimtu, bet īpaši populārs kļuvis postindustriālisma laikmetā. Diemžēl veiklie zēni, kas uz ātru roku pārveido vecās rūpnīcu ēkas, īpaši nerūpējas par arhitektonisko izteiksmīgumu. Šādos apstākļos kvalitatīva dzīvokļa radīšana interjera dizaineriem kļūst par īstu izaicinājumu.
Indre Sunklodiene
Interjera projektu rekonstruētajā kvartālā River Loft pasūtīja savā profesijā panākumus gūstošs jauns cilvēks, vecpuisis. Savu mītni viņš iztēlojās skandināvu minimālisma garā, kam nav svešas arī drosmīgas idejas. Viņa pieaicinātā dizainere Indre Sunklodiene loftu interjerus noformēja ne jau pirmo reizi. Tieši tāpēc dzīvoklis bijušajā fabrikas ēkā ietvēra ne tikai šai kategorijai tradicionālos risinājumus, bet arī unikālas autores idejas.
Pie tradicionālajiem risinājumiem pieskaitāma ideja telpu sadalīt vertikāli: divstāvu lofta struktūrā apakšējais stāvs parasti tiek atvēlēts priekštelpai, viesistabai, darba zonai, virtuvei un sanitārajam mezglam, bet augšējais stāvs – privātajām telpām (guļamistabai, garderobei u.c.). Šajā gadījumā otrais līmenis ietvēra nevis piebūvētu konsoli kā parastā loftā, bet pilnvērtīgu stāvu, uz kuru veda kāpnes ar vienu garu kāpņu telpu. Taču tas Indrai netraucēja izmantot klasisko risinājumu: virtuves bloku apvienot ar „salu“, kura to šķir no viesistabas, tādējādi iegūstot vienotu apjomu, kurā ietilpst arī sanitārais mezgls ar ieeju tieši no priekštelpas. Apjoma ārējie elementi tika akcentēti ar kontrastējošu melnu krāsu, galda virsmu un slēgto plauktu fasādes – ar baltu krāsu, bet skapīšu un plauktu iekšējās virsmas – ar dzeltenu krāsu. Tika nodrošināts, tā sakot, pārsteigums. Akcentējošā melnā krāsa delikāti atkārtojas interjera detaļās: pirmkārt, loftiem klasiskajos bāra tipa krēslos Stool One (dizainers Konstantīns Grčičs), kā arī ažūrajos viesistabas krēslos un teatrālajos kopējā apgaismojuma sofitos. Vēl viens obligāts loftu elements ir neapdarināts betona pārsegums, kas aizņem griestu lielāko daļu.
No oriģinālajiem pirmā stāva radošajiem risinājumiem pirmkārt izceļams parketa klasiskais “skujiņas” raksts, kas interjerā ievieš nostalģisku noti (līdzīgi kā mīksto mēbeļu delikātais komplekts). Šis zīmējums kā spogulī atkārtojas apgaismojuma plafonu kompozīcijā priekštelpas zonā: “skujiņa” pārtop par “bultiņu”, kas norāda virzienu uz viesistabu.
Lai gan viena posma kāpnes uz otro stāvu par oriģinālu ideju nav pamata saukt, autore šo ideju papildinājusi ar vairākiem momentiem, kas ļauj daļu interjera pieskaitīt pie šīs kategorijas. Par piemēru var minēt kāpņu laida pārsegšanu ar jau minēto neapdarināto betonu. Šis pārsegums kopā ar sienas gaismekļiem ir īsts lofta elements ceļā uz otro stāvu. Tur interjers paveras mierīgākā tonalitātē. Lai gaiteni un darba vietu nodrošinātu ar dabisko gaismu, projekta autorei nācās augšējo logu joslu pavilkt uz priekšu pa abu istabu iekšējām sienām. Keramikas flīžu siltais kolorīts apvienojumā ar koka apdari (parketa dēlīši ne tikai uz grīdas, bet arī pie sienas) izmantots arī vannasistabā. Atšķirībā no tās guļamistaba, ieskaitot pārsegus un tapetes ar grafisku zīmējumu, ir aukstajā zilajā tonī. Kopumā interjera risinājums ir mierīgs un izturēts.
