Olga Bobrova
Katrā savā projektā Ilze Krouforda, kas šā gada izstādē Maison&Objet atzīta par labāko interjera dizaineri, cenšas iekšējo vidi organizēt tā, lai cilvēki tajā justos komfortabli. Un šajā ziņā nemaz nav tik svarīgi, kur šī vide tiek radīta: vecā savrupmājā, mūsdienīgā dzīvoklī, restorānā vai veikalā. Vai arī… bijušajā noliktavā, kas attiecīgu funkciju pildījusi Viktorijas laikos. Dizainere vienmēr koncentrējas uz intīmas gaisotnes radīšanu un prot savienot Vēsturi ar Mūsdienām. Vai vismaz savienot to spilgtākos akcentus.
Ilze Krouforda
Dizainerei Kroufordai nekad nav patikuši interjeri, kuros priekšplānā izvirzīti skaisti un dārgi objekti, nevis to īpašnieka personība. Viņasprāt, lietas, pat vissīkākās detaļas, tikai raksturo savus saimniekus, liecina par viņu paradumiem un gaumi, aizraušanos un kaislībām. Lietas ir tikai konkrētās personības “ietvars”, tiesa gan, diezgan oriģināls un interesants pats par sevi. Spilgts šīs antropocentriskās filozofijas piemērs ir pašas Ilzes Kroufordas dzīvokļa interjers. Šajā mājoklī viņa nodzīvojusi 15 gadus, laiku pa laikam ieviešot telpā savām kārtējām prioritātēm un interesēm atbilstošas izmaiņas.
Dzīvoklis atrodas Londonā, mājas trešajā stāvā. Savulaik, precīzāk sakot, Viktorijas laikos, šis nams bija noliktava. XXI gadsimtā noliktavas telpas par dzīvokļiem pārvērta beļģu arhitekts Vinsents van Duisens ar saviem kolēģiem no arhitektu biroja 6А. Ilzi Kroufordu iedvesmoja “glabāšanas vietas” ideja, viņa nopirka šo dzīvokli un izveidoja, pareizāk sakot, 15 gadu garumā veidoja savu pašas dzīves telpu.
Stila ziņā viņa par pamatu izraudzījās… bibliotēku – ar milzīgi augstiem, no grīdas līdz griestiem, plaukteņiem un skapjiem, kur glabāt ne tikai grāmatas, bet arī citas lietas. Uz plauktiem ir gana daudz vietas gan grāmatu sējumiem un foliantiem, gan neskaitāmiem suvenīriem, nieciņiem, gan patiešām svarīgām lietām, gan arī acīmredzot Ilzes sirdij dārgiem sīkumiem.
Starp citu, šeit nav kapitālo sienu un plaukteņi pilda arī tādu funkciju, ka sadala telpu trijās pamatdaļās: virtuvē, viesistabā un guļamistabā. Turklāt viens plauktenis kalpo gan guļamistabā par fonu gultas galvgalim, gan arī par “sienu”, kas guļamistabu atdala no iespaidīgu izmēru vannasistabas, kura sevī ietver arī tvaika pirti un turku hamamu. Plauktenim palīgos no vannasistabas puses pierīkots slēgts skapis, kas tāpat sniedzas no grīdas līdz griestiem.
Maksājot meslus Vēsturei, Ilze ir saglabājusi senatnīgo ķieģeļu mūrējumu ap milzīgajiem logiem (arī sveiciens no pagātnes) un dubultdurvis. Citstarp neuzkrītošas atsauces uz Viktorijas laikiem ir arī neskaitāmās mēbeles (galdiņi, krēsli un atpūtas krēsli, dažāda lieluma lampas utt.) un veselas sīklietiņu kolekcijas, ne tikai tas fakts, ka patiešām atrodies to cienījamo Laiku noliktavā. Tomēr visa šī pārpilnība nemaz nav kaitinoša, jo atspoguļo saimnieces daudzpusīgās intereses.
Par raksturīgu interjera elementu kļuvis arī smalkais arābiskais motīvs, kas līdz ar Marokas flīzēm ienācis savdabīgajā SPA kompleksā – vannasistabā, tvaika pirtī un hamamā –, kā arī rotā centrālo salu virtuvē.
Runājot par apgaismojumu, jāatzīmē, ka šajā dzīvoklī ir ļoti daudz dabiskās gaismas, kas plūst iekšā pa milzīgajiem logiem – no grīdas līdz griestiem – ar paceļamiem rāmjiem. Griestu lampas darbojas pēc sensora principa, un tādējādi apgaismojums var tikt regulēt atbilstoši pašas saimnieces vai viņas viesu vēlmēm.
Par šo projektu pati Krouforde rakstījusi: “Tas ir daudz pilnīgāks, nekā bija sākumā, bet tā ir reālistiskas plānošanas vēsture, kas atspoguļo mūsu izpratni par to, kā mēs dzīvojam.” Un piebildusi: “Projekts pastiprina un pasvītro mūsu dzīves apziņu, parādot mūsu ikdienas paradumus īpašā gara un sirsnības kontekstā, kas parasto pārvērš par neparastu.”
P.S. Pagājušogad Ilze Krouforda šo dzīvokli izsludināja par pārdodamu. Vai gan vēl jāteic, ka tas tika nopirkts momentāni?!
