Jubileja Milānā

Dace Ozola

Foto: Marina Dulepina

55. jubilejas mēbeļu izstādi Salone del Mobile Milānā aprīļa vidū apmeklēja vairāk nekā 372 tūkstoši cilvēku. Līdztekus mēbeļu rūpniecības novitātēm un sasniegumiem dizaina jomā milzumdaudz pozitīvu iespaidu sniedza un neizsīkstošu ideju 20 paviljonos 270 tūkstošu kvadrātmetru platībā demonstrēja 2400 kompānijas no 160 valstīm.

Nonākot interjera dizaina pasaulē, ikreiz no jauna pārliecināmies, cik tā ir interesanta un daudzveidīga. Un ikreiz redzam, ka klāt nākušas jaunas krāsas, faktūras, materiāli, jūsmojam par svaigām idejām un risinājumiem.  Atkal un atkal konstatējam: interjeriem mode nemainās tik strauji kā brunčiem vai apavu papēžiem.  Protams, neviens nenoliedz tikko kā iezīmējušās tendences, nemaz jau nerunājot par tām, kas paspējušas noformēties.  Viss pastāv un attīstās kopā.  Taču galvenā tendence ir šāda: dizainā ir atļauts viss!  Topā ir dažādu stilu apvienojums, protams, atļauts veidot pilnīgi negaidītas kompozīcijas.  Uz jaunāko tehnoloģiju propagandas un izmantošanas fona tiek sijāts kultūras mantojums un tradīcijas, lai tās pieskaņotu mūsdienām.

Kādas tendences parādīja Milāna–2016?  Ļoti daudzi dizaineri pēdējā laikā turas pie principa: viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.  Tāpēc topā ir retrovirzieni.  Daudzi izmanto stilistiku мid мentury мodern, kas Savienotajās Valstīs un Eiropā valdīja divdesmitajā gadsimtā no trīsdesmitajiem līdz sešdesmitajiem gadiem.

Apmēram pirms pieciem gadiem iezīmējās diezgan efektīgs virziens: haiteka apvienošana ar greznību.  Tas ir cieši saistīts ne tikai ar retro un vintāžu, bet arī ar hipsteru kultūru. Nosacīti to var nosaukt par new-retro, un visdrīzāk tā vairāk ir rotaļāšanās ar stilu nevis pilnvērtīga interpretācija.

Savukārt futūrisms, kas radās šā gadsimta sākumā, atkal ir visnotaļ populārs.  Dizainerus ļoti iedvesmo kosmoss un mikropasaule.  Ar to izskaidrojama mēbeļu un dekora dinamiskā pludlīnijas forma.

Izstādē Salone del Mobile pietiekami spilgti bija pārstāvēts arī art deco un glamūrs, krāšņi atgādinot par divdesmitā gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu Holivudu un Lielā Getsbija pasauli.

Joprojām aktuāls ir ekodizains, kas savas pozīcijas turpina nostiprināt, un ar to saistītā dabisko materiālu izmantošana.  Daudzos stendos lielā vairumā bija koks, bieži vien neapstrādāts.

Plaši bija pārstāvēta arī āda, ar kuru izmantošanas biežuma ziņā konkurē nubuks. Tā matētā faktūra, mīkstā struktūra un zināms aristokrātiskums ir īsts atradums daudziem interjera stiliem. Ja runājam par ādu, tad tagad populāra ir ne tikai gluda, bet “elpojoša”, supermīksta āda, kā arī tās šuves un pinumi.

Interjeru diezin vai varēs uzskatīt par modernu, ja tajā nebūs zelta, vara vai misiņa.  Zelts labi iederas pat minimālismā: galvenais ir neļauties fanātismam, bet ieturēt mērenību.  Savukārt misiņš ir īsts sezonas hits.

Milānā formās, zīmējumos, faktūrās ļoti aktīvi izpaudās ģeometriskā tendence, kļūstot par straujā laika ritma simbolu.

Populāras ģeometriskas, “tīras” formas.  Taču tagad tās zaudējušas stūrainību, līnijas ir pietiekami nogludinātas un plūstošas.  Šādas mēbeles tika izdomātas jau divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados, kad radās prasme liekt finieri un tam piešķirt dažādu formu.  Mūsdienās daudzi dīvāni, pateicoties tīrajām formām, nedaudz atgādina minimālisma paraugus.  No askētisma glābj apmales, mīksts tekstils, daudzie spilveni, dažkārt raupjas dekoratīvas nošuves.

Dizaineri izmanto arī citas viltības: piemēram, cītīgi apstrādā dīvāna atzveltni, to izrotājot ar mēbeļdrānu, no kuras veido ieloces. Izskatās efektīgi. Dažkārt atzveltne šķietami veidota no rullīšiem, lai gan īstenībā uz sēdekļa sarindoti spilveni. Par atzveltni var kalpot lieli un ērti spilveni. Izskatās oriģināli.  Dažkārt, kā uzskata dizaineri, pietiek, ja tiek izmantota grezna mēbeļdrāna un dīvāns novietots uz simpātiskām kājiņām ar uzgaļiem.

Par kājiņām runājot, jāteic, ka daļai dīvānu tās ir ļoti īsas, stabilas un izskatās pēc trijstūru zvaigznēm vai vispār nav redzamas…  Taču lielākoties dīvāni bija novietoti uz savdabīgiem podestiem vai arī iztika bez tiem.

Savukārt apdarei fabrikas atbilstoši trendam “jaunā greznība” izmantojušas dārgus, pat bagātīgus audumus vai arī ne mazāk dārgu, teicami apstrādātu ādu.

Krēsli tagad acīm redzami ir smagnējāki, daži pat pieplakuši zemei, bet, pateicoties noapaļotajai formai, izskatās mīkstāki. Tie kļuvuši arī solīdāki. Bet smalkās un glītās kājiņas tos pasargā no brutāla smagsvarnieka izskata.

Tieši gultas uzskatāmi demonstrēja aizvien plašāk ienākošo jauno tendenci: itāliskā un skandināviskā stila sajaukumu, kam raksturīgi grezni, mīksti audumi, augsti galvgaļi un striktas, plūstošas ģeometriskas līnijas, nedaudz vēss atturīgums. Protams, itāļi tiecas izmantot formu vienkāršošanu – tendenci, kas raksturīga dizainam visā pasaulē.

Milānā tika nosprausts virziens uz greznību, turklāt elegantu, detaļās pārdomātu, kas lielu uzmanību pievērš apdares materiāliem.  Šis virziens sevišķi spilgti izpaudās viesistabās, ko savos stendos demonstrēja daudzas kompānijas.

Pievēršoties žurnālu un kafijas galdiņiem, kā arī gultas skapīšiem, jāatzīst, ka tie ir gan dažādi, gan oriģināli.  Izstādē bija atrodams daudzkrāsains plastīta kubs un pamatīga lieluma “ripa”; apzināti raupji apstrādāts sena koka gabals un elegants galdiņš ar smalku marmora virsmu; skolniekam paredzēts galds ar caurspīdīgu virsmas kvadrātu uz augstām kājiņām, kas darinātas no krāsainiem kubiciņiem.   Un viss bija moderns, stilīgs, ērts.