Jonas Maļinauskas
FOTO: Darjus Petrulaitis
Jēdziens Urban Style (urbānais stils) radās ielu modes pasaulē pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās repa, hiphopa un R&B laikmetā. Iesākumā tas stabili asociējās ar afroamerikāņu ielas muzikantu maisveida tērpiem, D&G vai Tommy Hilfiger tipa prastajām firmas zīmēm, bezgaumīgu bižutēriju un izdaudzinātajām pārtikušo afroamerikāņu zelta ķēdēm. Kad pie lietas ķērās profesionālie trendseteri, šis stils tika pasludināts par “betona džungļu glamūru šiku” un sāka ātri izplatīties saistītajās sfērās, arī interjera dizainā.
Artūras Čižiūnas
Dizainers Artūrs Čižūns savā daiļradē glamūra tematikai iepriekš netika pievērsies, dedzīgs R&B cienītājs nekad nav bijis. Taču, saņēmis pasūtījumu noformēt jaunmodīga daudzstāvu nama trīsistabu dzīvokļa (platība 78 kvadrātmetri) interjeru, nolēma no iemītās taciņas nogriezties un veidot interjeru, kas atspoguļo ne tikai saimnieku prasības, bet arī arhitektūras konteksta specifiku. Turklāt rajons, kur uzcelts daudzstāvu dzīvojamo namu komplekss “Helioss”, agrāk bija ar rūpniecību saistīts, tāpēc šajā apvidū saglabājušās padomju laika betona būves. Zināma saikne ar kontekstu bija arī interjerā: griestu segums liets no monolīta betona, bet galvenajā dzīvojamajā platībā – gandrīz tās centrā – atradās masīva nesošā kolonna, kuru izkustināt nebija nekādas iespējas. Citos dzīvokļos dizaineri šīs kolonnas mēģināja kaut kā piesegt un maskēt, bet Artūrs darīja pilnīgi pretēji – nolēma to pārvērst par ēdamistabas kompozicionālo centru. Tikai nedaudz noklājis ar apmetumu, viņš pie tās samontēja ovālu pusdienu konsolgaldu. Koka galda virsma balstās uz apslēptas tērauda konstrukcijas, kas ļauj bez papildu balstiem virsmu izvirzīt pat 2,5 metru garumā. Nedaudz augstāk samontēts bāra plaukts. Bet zem pašiem griestiem – gaismasķermenis, kas atkārto galda formu un izgatavots no ģipškartona un nostiepjamas plēves Barissol. Tika nolemts griestus ar ģipsi nenoklāt, lai nezaudētu kopējo augstumu, tāpēc dažus instalācijas elementus nācās atstāt redzamus.
Dzīvokļa plānojums ietver galveno istabu, kas apvieno virtuvi, ēdamistabu un viesistabu, kā arī divas sānu telpas. Viena no tām ir saimnieku guļamistaba, bet otra – kabinets (un, iespējams, ar laiku kļūs par bērnistabu). Īpaši pieminama vannasistaba: lai nodrošinātu neatkarīgu ieeju no viesistabas uz guļamistabas, tā ir caurstaigājama, ar kopēju garenisku platību. Vanna ir novietota uz podesta pie aizmugures sienas. Tāpēc nav vajadzības skraidīt no guļamistabas caur ēdamistabu vai pretējā virzienā, jo tas radītu zināmas grūtības tad, kad mājā ir sveši cilvēki.
Tieši vannasistabā visspilgtāk izpaužas interjera urbānās iezīmes. Pirmkārt, Artūrs nolēma izmantot dabisko apgaismojumu un tāpēc no vannasistabas uz viesistabu izcirta aili, kas aizklāta ar stikla blokiem, pret kuriem pasūtītāji sākumā iebilda (vai no viesistabas nebūs redzamas kustības vannasistabā?), bet pēc paraugu demonstrēšanas piekrišana tika saņemta. Otrkārt, vannasistabā pēc priekštelpas parauga tika izmantotas neparastas apdares proporcijas: sienas tika pārklātas ar laminētām kokskaidu plāksnēm, kas imitē raupju betona segumu, bet griesti tieši pretēji – samontēti no kokšķiedras plāksnēm ar baltu glancētu pārklājumu un dekoratīvu frēzētu zīmējumu.
Savukārt guļamistaba, kuras platība ir samērā neliela, veidota kā brīvi transformējama platība. Galvenā loma te ir Itālijas firmas Alberta četru sekciju dīvānam. Speciālā rāmja konstrukcija ļauj viegli mainīt segmentu leņķi, tos izkārtojot vienā līnijā vai puslokā, pagriežot uz loga vai televizora pusi. Elastīga ir arī Spānijas firmas B-lux griestu gaismasķermeņu piekare: hromētās sfēras ar orientētām gaismas diodēm apgādātas ar garām auklām, tāpēc var pārvietot no vienas vietas uz citu vietu, apgaismojumu koncentrējot uz dažādiem objektiem.
Atbilstoši pasūtītāja vēlmei un saskaņā ar urbāno spilgtu krāsu kontrasta principu dizainers viesistabas gaišajā interjerā ieviesis spilgti zaļus akcentus, galvenokārt tos izkaisot pa mīksto un korpusa mēbeļu fasādēm. Nedaudz negaidīta ir galvenās sekcijas izvietojuma izvēle: ja tā būtu novietota pie iekšējās sienas, viesistaba tiktu vizuāli pārlieku pagarināta, tāpēc dizainers nolēma slēgtos un vaļējos plauktus izkārtot pie šķērssienas starp viesistabu un mazajām istabām. Tā kā šajā sienā ir divas durvis, veiksmīgas integrācijas nolūkā nācās tās izgatavot nevis veramas, bet bīdāmas (līdzīgi kā abas durvis uz vannasistabu). Tas ļāva ne tikai saglabāt kompozīcijas viengabalainību, bet arī visās telpās ietaupīt daudz vietas.
Dzīvokļa interjera urbānais stils izpaužas arī vairākos grafiskos risinājumos. Viens no tiem ir dekoratīvais panno ar abstraktu grafiku par pilsētas ēku tematiku pie guļamistabas sienas. Turpat atrodas paklājiņš ar rakstveida kompozīciju – optimistisku laimīgas dienas vēlējumu saimniekiem. Apaļš paklājiņš, uz kura attēlota pulksteņa ciparnīca, ieteic ilgi nekavēties vannasistabā. Burtu motīvi rotā arī tekstilijas un spilvenus darba istabā, atgādinot, ka tur galvenokārt noris darbs ar iespiestiem tekstiem.
Beigās ļoti gribas pateikt, ka tumšais plūksnotais paklājs uz viesistabas grīdas arī ir “glamūrā šika” kontrastveida apliecinājums. Taču diemžēl tas nav tieši saistīts ar kopējo stilistiku – nama saimnieki to gluži vienkārši bija iegādājušies jau agrāk un uzstāja, lai paklājs katrā ziņā segtu salto flīžu grīdu. Saimnieku un dizainera viedokļi par šo pirkumu radikāli atšķīrās, taču… paklājs palika, kur bijis. Vai tas veicina kopējās kompozīcijas viengabalainību, par to lai spriež paši lasītāji.
