Šī mainīgā mode

Tieši tāpat, kā mode mainās attiecībā uz apģērbu fasoniem, papēžu augstumu, frizūrām un acu ēnām, tā mainās arī attiecībā uz interjeriem, mēbelēm, aksesuāriem, mājas tekstilu utt., u.tml… Tiesa, šajā jomā pārmaiņas nenotiek tik bieži un nav tik straujas.  Modes tendences ietekmē gan profesionāļi-izgudrotāji, gan arī patērētāju gaume un izvēle. Kādas tad ir mūsdienu interjeru un mēbeļu modes jaunākās tendences? Kā mainīsies šī pasaule? Ko nesīs sev līdzi mūsu valsts tirgū tikko ienākusī Ikea? Uz šiem jautājumiem atbildēt mēs lūdzām vadošos Latvijas dizainerus.

Karīna un Ulvis Ābiķi

U. Ābiķis:

– Pateikt, kādā virzienā attīstīsies interjeru un mēbeļu mode, ir ļoti grūti. Šo attīstību ietekmē ne viens vien faktors. Tā bija tikai senos laikos, ka toni noteica viens, teiksim, galma “dizainers” (luksusmēbeļu galdnieks), kas izstrādāja mēbeles augstmaņu pilīm, bet pārējie strādāja pēc aprobētajiem paraugiem. Tagad šo procesu ietekmē arī bizness, dažkārt pat visai strikti diktējot kanonus. Pietiek atcerēties kaut vai to, kā savulaik šajā pasaulē burtiski ielauzās plastmasa.

K. Ābiķe:

– Turklāt zināma ietekme ir arī sabiedrības apziņai. Paskaidrošu. Atceraties, cik klusiņām interjeros ienāca daba? Sākumā zaļumi un puķes vāzēs un podos, vēlāk – veseli dzīvi zaļie panno… Tagad šis process ir izvērsies patiesi zaļajā domāšanā – gan dizaineri, gan ražotāji, gan daudzu valstu valdības aicina izmantot ne tikai dabiskos materiālus, bet arī otrreizējās izejvielas. Pat trīsreiz pārstrādātas. Nākotne pieder dabiskajiem materiāliem. Tā ka kokteiļa salmiņi arī tiks ražoti nevis no plastmasas (tā taču sadalās gadu desmitiem ilgi!), bet gan no īstiem salmiem.

U. Ābiķis:

–  Visbeidzot, trešais faktors, kas arī nenoliedzami ietekmē interjeru un mēbeļu modes attīstību, manuprāt, ir valstu un to iedzīvotāju labklājības līmenis. Ja runa ir par interesantiem risinājumiem, tad neteikšu, ka mēbeļu dizainā būtu saskatījis kaut ko ārkārtēju. Ja nu vienīgi materiālu kombinācijas, dažkārt tiešām ļoti oriģinālas. Taču tā saucamie inovatīvie atradumi, kas tika demonstrēti, piemēram, šā gada Eurocucina, (apslēptās vārīšanas virsmas, galda virsmā iemontētie nosūcēji) vairumā gadījumu vairs nav nekādi jaunumi.

K. Ābiķe:

– Šobrīd ir svarīgi atzīmēt filozofisko attieksmi pret dizainu. Tā tika uzskatāmi apliecināta šoruden izstādē London Design Biennale. Izstādes temats bija emocionālie stāvokļi – 40 valstu un piecu kontinentu pārstāvji parādīja, kā dizains var izraisīt emocijas, iepriecināt, pārsteigt un pat izglītot. Latvija šeit bija pārstāvēta pirmoreiz. Un ļoti veiksmīgi! Jaunā dizainera Artūra Analta un starpdisciplinārā dizaina uzņēmuma Variant Studio interaktīvā instalācija Matter to Matter ieguva galveno balvu. Projekts – zaļa stikla siena, uz kuras aizsvīdušās virsmas ikviens var, gluži kā bērnībā, atstāt savu uzrakstu vai zīmējumu. Šā mākslas objekta autors radījis neparastu komunikācijas platformu.

U. Ābiķis:

– Vairāk nekā platformu. Uz stikla atstātie raksti un zīmes taču diezgan ātri izgaist un tādējādi liek mums domāt par to, kādas pēdas atstājam šajā pasaulē… To pašu filozofisko pieeju dizainam un arhitektūrai apliecināja arī šāgada Venēcijas biennāle. Tur bija skaidri saskatāmas divas tendences: konkrētika un idejiskums. Bija konkrēti projekti, tos varēja aptaustīt. Taču bija arī tādi, kas raisīja izjūtas. Piemēram, Argentīnas paviljonā eksponētais panno ar dabasskatiem. Savukārt Indonēzijas ekspozīcija saucās “Tukšuma skaistums” un tās mērķis bija parādīt, kā tukšums – konceptuāls tukšums! – var tikt ienests arhitektūrā.

K. Ābiķe:

– Man interesants šķita Singapūras paviljons. Tajā biennāles temats bija interpretēts diezgan provokatīvi: No more free space? (“Brīvas telpas vairs nav?”) Pēc singapūriešu domām, vietu vienmēr var atrast. Tika pat parādīta meklējumu shēma: mērīt telpu nevis metros, bet kubos; nebaidīties no augstuma; itin visu izmantot atkārtoti; jebkuru dabas objektu iekļaut pilsētas ekosistēmā; daudz mācīties un ļaut bērniem fantazēt. Šāda pieeja man ļoti patīk. Tāpat, visticamāk, būs arī interjeru dizainā: konkrētika un idejiskums, par ko runāja Ulvis, taču iet rokrokā ar interjera mākslu.

U. Ābiķis:

– Interjeru un mēbeļu tirgū gan situācija ir ļoti sarežģīta. To citstarp ietekmē arī ģeogrāfiskais faktors un politika. Mūsu dizaineri tiecas konceptuāli piedāvāt savas idejas. Daudzi orientējas uz Eiropu, taču gan interjeru autoriem, gan mēbeļu ražotājiem ir ārkārtīgi grūti tur izsisties. Eiropa gan deklarē vienotību, bet katra valsts aizsargā savu tirgu. Konkurence ir sīva.

Daudz tika runāts par Ikea ienākšanu Latvijā. Daži pat atļāvās to nosaukt par mūsu mēbeļu ražotāju slepkavu. Tas ir milzīgs pārspīlējums. Tas, ka tirgū parādās jauns spēlētājs, vienmēr ir labi – veselīga konkurence vēl nevienam nav kaitējusi. Taču mūsu mēbeļnieki, sava amata meistari diezin vai nobīsies. Es vienmēr atkārtoju viedo ķīniešu sentenci: “Lai zied visas puķes!”

Lolita Freidmane

Emocionālā labklājība

Emocionālā labklājība visās tās izpausmēs ir galvenais 2018. gada dizaina temats. Arvien izteiktāka kļūst vēlme pēc mierīga, neuzbāzīga dzīvesveida un tādām mājām, kas būtu mūsu drošākais patvērums šajā steidzīgajā un trokšņainajā pasaulē. Augstu vērtēts tiek viss, kas nodrošina komfortu, mājību un klusumu.

Urbanizācijas laikmetā, kad lielajās pilsētās brīvas vietas paliek arvien mazāk, mājokļi kļūst kompaktāki. Tāpēc īpaša uzmanība tiek veltīta visam, kas palīdz mobilajam mūsdienu cilvēkam iejusties nelielā telpā, saglabājot pilnīgu komfortu. Attiecīgi pieaug pieprasījums pēc tādiem interjera risinājumiem, kuri nodrošina dažādas funkcijas.

 Telpas individualizācija

Patērētājs vairs nevēlas, lai viņam tiktu uztiepti stāsti – viņš pats grib stāstīt. Viņš grib izjust un baudīt savu jauno pieredzi. Saimnieka vajadzībām atbilstošs interjers ir tāds, kurā ir unikāli, tieši attiecīgajam indivīdam domāti objekti. Tāpēc ļoti aktuāli ir “elastīgie” un mobilie risinājumi: transformājamās mēbeles, moduļu dīvāni, saliekamie galdi, izvelkamās gultas un slēptās virtuves.

Dizaineri aizvien vairāk pievēršas stilu jaukšanai un rada eklektiskas  telpas – tādējādi vislabāk tiek atspoguļota personības individualitāte. 2018. gada devīze ir šāda: ignorējiet tendences, padariet interjeru personisku un izpaudiet savas emocijas!

 Mājīga māja (Hygge&Silence)

Šobrīd aktuālāks nekā jebkad agrāk ir tāds dizains, kas var mūs noskaņot uz garīgu un fizisku atslābināšanos. Šim nolūkam tiek izmantoti precīzi silueti, blāva krāsu palete, caurspīdīgas bezsvara struktūras, smalkas kontūras, abstrakta grafika, minimāls priekšmetu skaits un lielas telpiskās pauzes starp objektiem. No interjera tiek izslēgti visi jēdzieniskie kairinātāji. Jaunās prioritātes ir drošība, neitralitāte un skaņas izolācija.

Dāņu valodas vārdu Hygge nav iespējams precīzi pārtulkot – tas apzīmē dvēseles stāvokli. Hygge – tas ir miers un relaksācija. Tieši tā mēs jūtamies pie kamīna, ietinušies pledā, lasot grāmatu vai baudot vīnu sveču gaismā.

Emocionālā komforta labad apdarē arvien vairāk tiek izmantoti mīksti materiāli. Šogad sevišķa uzmanība tiek veltīta samtam.

Modē ir dārgakmeņu un pusdārgakmeņu – smaragda, safīra, ametista, citrīna un granāta – krāsas.

Aktuālie mēbeļu jaunumi

Eiropas dizains patlaban ir nepārprotami orientēts nevis uz telpas piepildīšanu ar mēbelēm, bet gan uz funkcionalitāti un vienkāršību. Augstu tiek vērtēts praktiskums, mājīgums un komforts. Vispopulārākās ir pēc individuāliem parametriem darinātas mēbeles. Mūsdienu dizaina risinājumi un tehnoloģijas ikvienam ļauj mēbeles pielāgot sev un izvēlēties konkrētu funkcionālu variantu. Tādējādi mēbeles kļūst oriģinālas, ērtas, vienkāršas un, pats galvenais, individualizētas.

Pēdējās dizaina izstādes liecina, ka vairums ražotāju cenšas piedāvāt universālus un mobilus risinājumus – dīvānus un gultas var transformēt un komplektēt pēc izmēriem un konfigurācijas; virtuves var apslēpt; galdus var izvilkt pēc vajadzības un atbilstoši vēlamajam augstumam; rakstāmgalds mājās var parādīties konsoles formā.

Mūsdienu mīksto mēbeļu funkcionalitāte nu jau pārgājusi jaunā līmenī. Moduļu dīvāns pats par sevi nevienu vairs nepārsteigs, tāpēc ražotāji, cenzdamies nodrošināt pircējiem ideālas atpūtas iespējas, piešķir šai mēbelei dažādas jaunas funkcijas: milzum daudz transformācijas scenāriju, manuālu sēdekļa rotāciju līdz 320°, automātisku pagriešanos uz sāniem, mugurdaļas komforta kontroli, automātisku sēdekļa regulēšanu, iebūvētu audiosistēmu un pat LED apgaismojumu konkrēta noskaņojuma radīšanai.

Kas attiecas uz atpūtas krēsliem, tad tajos tagad var gan sēdēt, gan gulēt, gan klausīties mūziku un taisīt masāžu. Krēsls kļūst par relaksācijas vietu ar iespēju regulēt atzveltni un griešanās leņķi un pat ieslēgt mūziku ar speciālas pults vai sensorpogas palīdzību.

Galdi-transformeri parādījušies līdz ar nepieciešamību taupīgi izmantot telpu. Žurnālgaldiņš, rakstāmgalds un pusdienu galds ir apveltīti ar uzlabotu funkcionalitāti un spēj mainīt gan savas virsmas izmērus, gan pašu augstumu. Mūsdienu galds spēj pildīt ne vienu vien funkciju – pie tā var gan ēst, gan arī pilnvērtīgi strādāt.

Triumfē tās mēbeles, kas izgatavotas, izmantojot visjaunākos materiālus un tehnoloģijas. Nelielu telpu gadījumā ideālais risinājums ir mobilas funkcionālas mēbeles – transformeri ar ultramodernu pildījumu, kas ļauj regulēt augstumu, apgaismojumu, ietver bezvadu lādētāju un citas ekstras.

Interjeru tirgus pēc Ikea ienākšanas

Ko lai saka par Ikea ienākšanu Latvijas tirgū? Ikea ideja pati par sevi man patīk, bet tikai kā biznesa modeļa piemērs. Jā, Ikea ir iekarojusi visas pasaules mīlestību. Taču to pašu spēja arī Coca-Cola un McDonald’s. Tas ir bizness. Tas nav dizaina jautājums.

Lai gan patērētāju masā ārkārtīgi populāri ir tādi jēdzieni kā “universāls stils” un “vienreiz lietojams”, es kā dizainere uzskatu, ka Ikea  ir neaizstājama tikai un vienīgi tad, kad nepieciešams momentāns interjera risinājums vai pagaidu variants, kas nodrošinās pieticīgu komfortu bez īpašiem tēriņiem, bet uz neilgu laiku.

Sņežanna Kazaka

Spriežot pēc pēdējo gadu izstādēm, kā arī savas pieredzes, domāju, ka patlaban interjers sāk pieprasīt transformējamu telpu. Respektīvi, tādu telpu, kurā, vienkāršiem vārdiem runājot, varētu diezgan bieži pārbīdīt mēbeles un tādējādi mainīt interjeru pēc sava ieskata – atkarībā no garastāvokļa, gadalaika vai pat, teiksim, laikapstākļiem.

Vajadzība pēc interjera mobilitātes, manuprāt, ir saistīta ar mūsu dzīves tempa paātrināšanos. Ierastā dzīves aina mūsu acu priekšā diezgan bieži mainās. Savukārt mājokļa iekšējā telpa ir saimnieka iekšējās pasaules atspulgs. Tātad pilnīgi loģiska prasība ir tā, lai interjers kļūtu (un tas jau kļūst!) lojāls pret jaunievedumiem. Tāpēc dizaineri izmanto “baltās lapas” efektu, bet spilgtās krāsas – atbilstoši jaunākajām tendencēm – pataupa dekoram un aksesuāriem. Par laimi, modernās tehnoloģijas un furnitūra dod iespēju telpu transformēt bez īpašiem pūliņiem. Mobilās konstrukcijas ļauj mainīt mājas plānojumu, radīt optisku ilūziju vai izmantot telpu vairākos jēdzieniskajos līmeņos vienlaikus.

Runājot par mēbeļu modi, es pievērstu uzmanību tam, ka sāk prevalēt noapaļotas formas, kas telpā ievieš kustību (tas ir, transformāciju!), turklāt nevis asu, bet plūstošu. Šo tendenci pārliecinoši apliecināja Milāna ar savu tradicionālo izstādi Salone del Mobile, kura, tāpat kā vienmēr, dāvināja neaizmirstamus iespaidus, pārsteidza un iedvesmoja dizainerus meklēt jaunus interesantus risinājumus. Uzmanību varētu pievērst kaut vai Flou mēbeļu apaļīgajām formām.

Apmainiet vietām neregulāri ovālās formas spoguļus. Apaļo, diezgan lielo pufu atstājiet mierā. Mazliet pagrieziet kumodi, kas, demonstrējot savas graciozās formas, ir koķeti izliekusies. Nu lūk – visa telpa gluži kā jauna!

Aizvien biežāk un plašāk tiek izmantoti dabiskie materiāli, topā ir koks, marmors. Arī metāla atliku likām. Tas ir misiņš un nerūsējošais tērauds ar dažādiem pārklājumiem: melns vai blāvs, rozā zeltu imitējošs. Turklāt no metāla bieži tiek izgatavotas smalkās galdiņu, krēslu, dīvānu un lampu kājiņas, tādējādi radot bezsvara ilūziju.

Krāsa. Šai sakarā es atzīmētu negaidīto un oriģinālo rozā krāsas, 2017. gada hita, transformāciju rožaini ķieģelīgā nokrāsā.

Par Ikea ienākšanu dizaineriem, manuprāt, nebūtu jāuztraucas. Pateicoties šim godātajam “zviedram”, daudzi cilvēki, kuru finansiālās iespējas ir pārāk ierobežotas, lai vērstos pie profesionāla dizainera, varēs paši kļūt par dizaineriem – ar Ikea palīdzību. Savukārt profesionāļi pie jaunienācēja mūsu tirgū vērsīsies tad, kad būs nepieciešamas konkrētas interjera detaļas: galdiņi, plaukti, bērnu mēbeles, proti, fragmenti, kas lieliski iederēsies Ikea pārstāvētajā skandināvu minimālismā.

Jurgita Ambraškaite

Galvenās interjera attīstības tendences

Runāt par vispārīgajām attīstības tendencēm ir ārkārtīgi grūti, jo katrai patērētāju paaudzei ir sava izpratne par telpu un sava vērtību skala, kas turklāt mainās laika gaitā. Tomēr zināmas likumsakarības var atzīmēt. Piemēram, atkal ir manāma pastiprināta interese par dabiskajiem materiāliem, kura izpaužas dažādās formās atkarībā no patērētāju vecuma, – jaunieši parasti orientējas uz visekonomiskākajiem risinājumiem, turpretī vidēja vecuma cilvēki preču iegādes sakarā lielu nozīmi piešķir ražotāja uzticamībai un zīmola popularitātei. Viņi arī pievērš uzmanību ekoloģijai un bieži vien interesējas ne tikai par to, kurā valstī prece tiek ražota, bet arī par tās ražošanas apstākļiem – mūsu laikā taču attiecīgā informācija ir viegli atrodama internetā. To, cik interjers ir respektabls, šobrīd nebūt nenosaka priekšmetu pārpilnība – gluži otrādi, tā reizēm var pat kaitināt. Interjera prestižu nodrošina kvalitatīva un efektīva sadzīves tehnika, kā arī akcenti uz atsevišķiem unikāliem priekšmetiem. Vērā ņemama nozīme ir arī mākslas darbiem. Lietuvā pēdējā laikā ievērojami pieaug interese ne tikai par slavenu “likvīdo” autoru, bet arī par jauno, savu radošo karjeru tik tikko uzsākušo mākslinieku darbiem. Elite tradicionāli izvēlas gleznas un plastiku, savukārt vidusslānis dedzīgi interesējas par grafiku un it īpaši mākslas fotogrāfiju, turklāt priekšroka tiek dota oriģināliem vietējo autoru darbiem.

 Tehnoloģijas un materiāli

Pēc personiskās pieredzes varu teikt, ka dzīvojamo interjeru projektus, it īpaši А++ klases mājās, pašlaik ļoti stipri ietekmē energotaupīgās tehnoloģijas, bet diemžēl ne pašā labākajā nozīmē. Lieta tā, ka celtnieki, montējot siltumapmaiņas sistēmas, tajā skaitā rekuperatorus, gaisa vadus utt., līdzekļu un laika ekonomijas labad izmanto visvienkāršākos paņēmienus, absolūti nedomājot par telpu apjomu. Piemēram, tur, kur caurules varētu izvietot pa istabas perimetru un piesegt ar pakāpenisko karnīzi, viņi tās liek pa taisni un tādējādi pazemina griestus, būtiski samazinot telpu. Dizaineriem nākas lielus pūliņus veltīt tam, lai kaut vai vizuāli kompensētu zudumus.

Daudz pozitīvāku efektu dod plašā zemgrīdas apkures sistēmu ieviešana dzīvojamās mājās. No vienas puses, šīs sistēmas ļauj iztikt bez neveiklajiem radiatoriem, bet no otras – būtiski paplašina izmantojamo grīdas segumu diapazonu. Pēdējos gados mazliet jau apnikušajam koka  parketam un laminātam liek atkāpties keramikas flīzes, sintētiski segumi un slīpētais betons. Turklāt galvenā vērtība ir nevis paši attiecīgie materiāli, bet gan iespēja tos kopējās telpās savienot, nošķirot atsevišķās zonas un radot dekoratīvus efektus. Tādējādi apkures sistēmas ir palielinājušas grīdas segumu nozīmi kopējā interjera kompozīcijā.

Baltijas valstis un Ikea

Pozitīvs Ikea darbības aspekts, bez šaubām, ir tas, ka patērētājiem ar šaurāku rocību tiek dota iespēja iekārtot savu mājokli kvalitatīvi un lēti. Sevišķi aktuāli tas ir jaunatnei. Taču, no otras puses, tipveida risinājumu izplatīšanās pa visu pasauli noved pie individualitātes zuduma un pat kultūras vērtību nivelēšanās. Šo procesu citstarp aktivizē arī informācijas apmaiņa sociālajos tīklos, proti, instagramā ievietotā fotogrāfijā ieraudzītu un iepatikušos “ikejas” interjeru ikviens bez sevišķiem pūliņiem var reproducēt savās mājās, taču tas būs absolūti bezpersonisks. Oriģinalitāti un izteiksmību interjeram var piešķirt vietējo ražotāju izstrādājumi un gudri profesionāļu padomi. Jāmācās Ikea produkciju atšķaidīt ar spilgtiem un oriģināliem akcentiem – un, lūk, tāpēc bez arhitekta un dizainera palīdzības iztikt būs grūti!

Jonas Malinauskas

Galvenās interjera attīstības tendences

Viena no galvenajām tendencēm, ko apstiprina arī lielās starptautiskās izstādes, ir atjaunojusies interese par piecdesmito un sešdesmito gadu arhetipiem. Konkrēti attiecībā uz mīkstajām mēbelēm tā izpaužas vieglajās noapaļotajās formās, raksturīgajās detaļās (konusveidīgās kājiņas, stepētās vīles), pieklusinātos krāsu risinājumos un aktīvajās apšuves materiālu faktūrās. Piemēram, šā gada kolekcijās atkal ir parādījušies rūtaini vilnas audumi. Dabisko krāsu gammas Baltijas valstīs vienmēr bijušas populāras, taču patlaban interese par tām īpaši pieaugusi sakarā ar Hygge – harmoniska dzīves stila mācības – izplatīšanos.

Par otru tendenci varētu uzskatīt nelielu, bet universālu mēbeļu komplektu parādīšanos. Piemēram, Milānā, izstādē Eurocucina parādītie japāņu firmas Sanwa Company virtuves bloki, kuru fasādes platums nesasniedz pat divus metrus, ietilpina sevī visus nepieciešamos elementus, tostarp izlietnes un iebūvētus ledusskapjus. Protams, tie radīti Uzlecošās saules zemes interjeriem, kuri jau sen ir slaveni ar savu šaurību, tomēr pēdējo gadu laikā arī mūsu valstīs sabiedrības “atomizācijas” ietekmē strauji aug pieprasījums pēc nelielām mājām un par 50 kvadrātmetriem mazākiem dzīvokļiem, tāpēc kompaktu korpusa mēbeļu izstrāde kļūst par dienišķu nepieciešamību.

Tehnoloģijas un materiāli

Visvairāk dzīves vides attīstību pēdējā laikā ietekmē digitālās tehnoloģijas un interfeisi jeb lietotāju saskarnes. Tās gandrīz nemaz neatspoguļojas izstrādājumu ārējā veidolā, toties piešķir tiem milzum daudz papildu funkciju, kas parasti regulējamas ar viedtālruņa palīdzību. Tā, piemēram, ar dažiem pieskārieniem viedtālruņa (kurš, starp citu, var kopā ar savu lietotāju atrasties otrā pasaules malā) ekrānam ir iespējams regulēt mājas apgaismojuma intensitāti, gammu, plūsmu sadalījumu, ieslēgšanās laiku, “ambivalenci” un vēl daudz ko citu.

Lielformāta Oled paneļi ļaus līdzīgi izrīkoties arī ar interjera grafisko “apdari”. Piemēram, kompānija Sony šogad Milānā eksponēja mēbeļu sekciju, kuras fasādes apdare kaut kā pilnīgi nemanāmi no dedzināta ozolkoka versijas pārvēršas pulēta marmora versijā un faktiski darbojas kā integrēts moduļu videoekrāns ar augstu attēla kontrastainību un satriecošu izšķirtspēju. Ņemot vērā šīs pašas firmas izstrādnes elastīgo displeju jomā, pilnīgi skaidrs ir tas, ka nav vairs tālu arī līdz Reja Bredberija izfantazētajām videotapetēm pa visu sienu.

Baltijas valstis un Ikea

Nesenā kompānijas Ikea tirdzniecības centra atklāšana Rīgā izraisīja ne tikai patērētāju rosību, bet arī speciālistu bažas par to, ka varētu samazināties ar interjera dizainu un mēbeļu izgatavošanu saistīto privāto pasūtījumu skaits.

Pēc autora aptaujāto arhitektu un dizaineru domām, Ikea ne tikai nav samazinājusi šo pasūtījumu skaitu un apjomu, bet pat uzņēmusies “meža sanitāra” lomu, atsijājot sīkos maksātnespējīgos pasūtītājus. Koncerna galvenie klienti ir jaunās ģimenes, kas savu pirmo mājokli ierīko skarba hipotekārā presinga apstākļos un attiecīgi taupa visur, kur vien var, tātad arī attiecībā uz interjera dizainu un mēbeļu montāžu. Dizainera nolīgšana ir šiem jaunajiem cilvēkiem nepieejama greznība, bet Ikea piedāvātie tipveida risinājumi ļauj savu māju vai dzīvokli iekārtot kompleksi un relatīvi lēti. Tomēr jāteic, ka dažās zonās, piemēram, virtuvē, Ikea mēbeles ne tikai nenodrošina vērā ņemamu ekonomiju, bet dažkārt pat rada problēmas sakarā ar neatbilstību telpas parametriem un pašu spēkiem veiktās montāžas viduvējo kvalitatāti. Lietuviešu virtuves mēbeļu ražotāji ir “noslāņojušies” vairākās kategorijās atkarībā no cenas, saglabājuši savas pozīcijas tirgū un garantē patērētājiem izgatavošanas precizitāti un montāžas kvalitāti.

Turklāt jāatzīmē Ikea pozitīvais ieguldījums informācijas jomā – koncerns regulāri rīko aptaujas, tādējādi apzinot patērētāju gaumes izmaiņas, un šo aptauju rezultāti ir brīvi pieejami sabiedrībai. Spēcīgais reklāmas atbalsts veicina demokrātiskā skandināvu stila nostiprināšanos par “meinstrīmu” interjeru dizainā un tādējādi paaugstina kopējo dzīves vides kvalitāti.