Dace Ozola
Ir tāda sajūta, ka šajā Ņujorkas loftā (miteklī) sastapušies slavenais fantasts Žils Verns un ekscentriskais kinorežisors Tims Bērtons. Īsta fantasmagorija? Pie griestiem dirižablis, uz grīdas – veca lāde…
Patiesībā tas ir īsts stīmpanks (steampunk). Visu zinošā Vikipēdija šo terminu traktē tā: „Tas ir zinātniskās fantastikas virziens, kas modelē civilizāciju, kura pilnībā apguvusi tvaika mašīnu mehāniku un tehnoloģijas. Ar stīmpanku saprot alternatīvu cilvēces attīstības variantu, kas atbilst Viktorijas laikmeta Anglijas un agrīnā kapitālisma posma stilam ar raksturīgo pilsētas ainavu un sociālās noslāņošanās kontrastiem. Stīmpanka darbos iespējama arī fantāzijas elementu izmantošana lielākā vai mazākā mērā.”
Agrāk stīmpanku attiecināja tikai uz literāriem darbiem. Pēdējos gados stīmpanks kļuvis tik populārs, ka pārvērties par atsevišķu subkultūru. Vēl vairāk – ar šo terminu apzīmē pat stilu. Stīmpanka piekritēji savu kustību uzskata par reakciju uz mūsdienu tehnoloģijas attīstību. Viņi skumst pēc tiem laikiem, kad cilvēks bija noteicējs par mašīnām, kad jebkuru mehānismu varēja izjaukt, salabot, atkal samontēt. Attiecībā uz iPhone darbošanās ar skrūvgriezi nav iedomājama… Stīmpank stilā rakstošais literāts Skots Vesterfelds ir teicis: „Internets ir visur un reizē nav nekur, iPod un visi tie mūsu telefoni ir gandrīz vai burvju rīki, nesaprotamas ierīces mazās plastmasas kārbiņās, kurās nav ieteicams bāzt degunu. Salīdziniet tās ar tvaika dzinēju: tā darbība ir uzskatāma un visiem saprotama. Mēs ilgojamies pēc mehānismiem, kas būtu saprotami. Un viktoriāņi katrā ziņā ģērbās daudz interesantāk nekā mēs…”
Acīmredzot izlasījuši šīs rindas, salasījušies stīmpanka stilā sarakstītās grāmatas, atsaukuši atmiņā Viktorijas laikmeta rūpniecības revolūciju, dizaineri radīja šo neparasto, dīvaino un reizē saistošo interjeru. Tajā mūsdienīga izskatās tikai spīdīgā akmenī ietērptā vannasistaba. Pārējās telpas, kur gar sienām stiepjas skapji un plaukti, ar savu iekārtojumu vairāk atgādina kāda mehānisma iekšpusi. Un vēl – līdzīgi kā Viktorijas laikmeta mājās viesistabā plauktos, pie sienām, pat pie griestiem redzami dažādu lietu sakopojumi, tai skaitā senas rakstāmmašīnas. Tualetē sienu rotā instrumentu kolekcija. Virtuvē acis priecē riteņu, milzu zobratu izstāde un dirižabli atgādinošs griestu gaismeklis. Guļamistabu dizaineri apgādājuši ar ventiļiem (droši vien, lai laikā tiktu atgriezts ūdens krāns un apdzēstas kaislības) un ļoti oriģinālu gaismasķermeni, ko veido garā abažūrā apslēptas caurules. Dušas telpu varētu uzskatīt par visnotaļ mūsdienīgu, ja nebūtu akmens taburetes, kas izskatās pēc sēnes – varbūt no dārza, bet varbūt no cita laikmeta.
…Šajā loftā apvienojusies pagātne un tagadne, kā arī dizaineru fantāzija. Vārdu sakot, tas ir īsts stīmpanks.
