Olga Bobrova
Šis atpūtas komplekss ir nedaudz līdzīgs izkaisītiem kubiciņiem. Taču tikai pirmajā brīdī šķiet, ka glītās viesu mājiņas ir izvietotas haotiski. Patiesībā te viss ir pārdomāts ar precizitāti līdz centimetram. Lakoniskas līnijas, salts atturīgums, smalka estētika. Un apbrīnojama katras ēkas eksterjera un iekšējās platības vienotība.
Pateicoties arhitektu un dizaineru pūlēm, daba aizvien pārliecinošāk ieņem savu vietu cilvēka apkārtējā telpā – interjerā. Tā ir izteikta tendence. Turklāt projektu autori telpu noformēšanā netiecas dabu atdarināt. Tā patiesi ienāk mājoklī. Un piemērs ir privātais atpūtas komplekss Jūrmalā.
–Darbs kompleksā aizņēma daudz laika, – stāsta projekta autors Jānis Alksnis (arhitektu studija Modus Mood). –Iesākumā bija variants atpūtas kompleksu būvēt atsevišķi no galvenās, “vecās” mājas. Bija paredzēts apakšzemes baseins un mašīnu novietne. Taču beigās tika pieņemts lēmums neradīt ar galveno māju konkurējošu apjomu un to dublējošas funkcijas.
Rezultātā radās galerija, kas savieno saimnieku māju un 12 metru baseinu, kuram blakus ir divas pirtis: somu sauna un turku hamams, neliela trenažieru zāle, “ziemas” un “vasaras” (atrodas terasē) virtuves, kuras nošķir milzīga stiklota siena. Protams, ir arī korpusi – viesu mājiņas. Tās burtiski plivinās virs zemes: sniedzas pāri konsolētajiem pamatiem. Pagaisma šo “plivināšanās” efektu pastiprina. Vakaros no apakšas izgaismoti arī pakāpieni, kas ved uz terasi.
–Mājas ietērpam ir jāatbilst “figūrai”, faktūrai, krāsai, – turpina Jānis. – Proti, labi jāiederas dabas kontekstā. Bet iekšējai pasaulei (interjeram) jākļūst par ārējās čaulas turpinājumu. Tāpēc mēs ar kolēģiem pacentāmies izdzēst robežu starp ēku ārējo čaulu un iekšējo iekārtojumu. Atteicāmies arī no vērienīga apjoma, to sadalot. Rezultātā radās nelielas blokmājiņas.
To ārējo sienu apdarei izmantots koks. Tas pats koks ienācis arī telpās, izrotājot sienas. Viena siena katrā mājā ir stiklota. Atvelkot blīvos aizkarus, aiz loga paveras dzīva glezna.
Visa pamatā projekta autors licis funkciju. Turklāt katra mājiņa līdztekus pamatfunkcijai pilda vēl vienu pienākumu. Piemēram, tā nav nejaušība, ka mājīgie viesu namiņi izkaisīti vēdekļveidīgi, gluži kā bērna aizmirsti kubiki zālē. Tie sargā no svešu ļaužu skatieniem: no ielu frontes aizsedz noslēgto terasi.
…Lakoniskas līnijas, uzsvērta formu skaidrība. Un pilnīga harmonija ar dabu. Viss komplekss ne ar vienu, pat vismazāko detaļu sevi nepretstata apkārtējai pasaulei. Ir radīta ne tikai stilīga, bet arī mājīga platība, turklāt gan kompleksa ārpusē, gan iekšpusē. Ir ņemts vērā ne tikai cilvēku fiziskais, bet arī garīgais komforts.