Jonas Maļinauskas
Neapšaubāmi, vislabākā vieta interjeram klasiskajā itāļu stilā ir Renesanses palaco vai villa, galējā variantā – plašs dzīvoklis XIX gadsimta īres namā. Diemžēl Baltijas valstīs šāda tipa ēku pārāk daudz nav. Tāpēc vietējiem arhitektiem bieži vien nākas klasiskā mantojuma elementus iekomponēt mūsdienu dzīvojamo māju telpās. Tieši šāds sarežģīts uzdevums bija jāatrisina Artūram un Astai Imbrasiem, iekārtojot apartamentus Viļņas centrā.
Artūras Imbrasas
Sākumā pasūtītājs, kura rīcībā bija apartamenti vairāk nekā 200 kvadrātmetru platībā, kas aizņēma visu jaunbūves stāvu, sliecās uz modernu funkcionālu stilistiku, taču vēlāk to atzina pār pārlieku bezpersonisku un neemocionālu. Viņi gribēja „kaut ko tādu”, kas ar laiku tika iedzīvināts klasiskajās interjera formās, kuras krasi kontrastē ar pašas ēkas arhitektūru, bet iekšienē rada harmonisku dzīvojamo vidi. Lai gan gandrīz pilnībā stiklotās sienas apartamentu apjomus paver uz ārpusi, autoriem izdevās radīt patīkamas noslēgtības atmosfēru un tai piešķirt zināmu kamernoskaņu. Samērā blīvajā plānojumā izceļas vienīgi kopējā ēdamistabas un viesistabas platība, kā arī gandrīz 120 kvadrātmetru lielā ārējā terase.
Lai interjeram piešķirtu viengabalainību un stilistisku vienotību, vislabāk ir izmantot viena pārbaudīta piegādātāja vai ražotāja mēbeles un aksesuārus. Kādā no iepriekšējiem projektiem Artūrs un Asta izmantoja amerikāņu firmas Christopher Guy oriģinālās mēbeles, bet šoreiz runa bija par interjeru klasiskā itāļu stilā, tāpēc, dabiski, piegādātājs tika meklēts Apenīnu pussalā. Beigu beigās arhitekti izvēlējās kompānijas Carpanelli produkciju, ar kuru viņi pirmo reizi iepazinās Milānas mēbeļu izstādē. Šī kompānija, ko galdnieks Džuzepe Karpanelli nodibināja 1919. gadā kā mēbeļu darbnīcu, neraugoties uz vairākkārt pieaugušo ražošanas apjomu, līdz pat šim laikam ir saglabājusi neliela ģimenes uzņēmuma iezīmes. Mēbeles tur darina pēc seniem paraugiem, izmantojot retas koku šķirnes, bet dažas apdares operācijas, to skaitā griešanu un intarsiju, veic ar rokām, nodrošinot nepārspētu kvalitāti. Carpanelli stila mēbeles būtu pieskaitāmas pie ampīra un art deco sajaukuma, tomēr šajā interjerā tās drīzāk atgādina baroku, bet to plastiskās formas atbalsojas sienu izliekumos un griestu plakņu sadalījumā. Īpaši gleznaini uz monumentālo korpusa plauktu fona izskatās mīksto mēbeļu komplekts un ap galdu sagrupētie krēsli.
Taisnības labad jāteic, ka itāļu mēbeles šajā interjerā nav vienīgās noteicējas: monumentālo virtuves bloku, kā arī skaistās kumodes un skapjus vannasistabā no gaiša ozolkoka darinājuši lietuviešu firmas Baltasis alksnis meistari, turklāt reljefie kokgriezumi kvalitātes ziņā bieži vien neatpaliek no itāļu darinājumiem. Taču intensīvi nācās pastrādāt arhitektiem – apdares detaļas izgatavotas pēc viņu skicēm.
Šajos apartamentos atzīmējama vēl viena raksturīga klasiskā interjera iezīme – te izmantoti tādi apdares materiāli kā, piemēram, īsti akmeņi. Grīda vannasistabās izlikta ar pulētu granītu, bet sienas pārklātas ar lielformāta marmora plāksnēm siltos toņos. Spilgts grafisks elements ir plākšņu zīmējums. Vairākās vietās arhitekti kā papildu dekoratīvu elementu speciāli izmantojuši plākšņu simetrisku izvietojumu.
Milzīgajai stiklotajai platībai, kas paver skaistu skatu uz pilsētas centru, tomēr ir arī sava negatīvā puse: kad vasarā ir karsts, ar svelmi telpās netiek galā nedz aizkari, nedz spēcīgā kondicionēšanas sistēma. Nācās ārpusē salikt automātiski regulējamas žalūzijas, bet masīvajām portjerām ierādīt palīglomu. Toties nenovērtējams ir masīvā auduma ieloču dekoratīvais efekts: kopā ar mēbeļdrānu audums rada vispārēju mierīgu un līdzsvarojošu atmosfēru. Turklāt grīdas ir pārklātas un atsevišķās zonas izceltas ar paklājiem, kas izgatavoti pēc speciāla pasūtījuma. Kopējo stilu papilda tapetes ar košiem rakstiem.
Protams, šā projekta realizācija nebija lēta. Bet tā jau ir – īsta klasika izmaksā dārgi. Autori ir pateicīgi pasūtītājam par uzticēšanos un dāvāto iespēju pilnībā īstenot radošās idejas tik daudzveidīgos plānos.
