Olga Bobrova
Foto: Lauma Kalniņa
Šajā mājā saskanējis viss: dizaineres un pasūtītājas gaume un noskaņojums, viņu inteliģence, pasaules uzskats, izpratne par to, kādai jābūt mājai un tās iekātojumam, pat abu nosliece uz noteiktu krāsu gammu bijusi vienāda. Un vēl – iedzimta prasme būt pateicīgām pagājušā gadsimta vidus arhitektiem, kas šo māju priežu ielokā izdomājuši, visbeidzot, pašam Laikam, kura iezīmes kliente ļoti vēlējās saglabāt, bet dizainere Iluta Ločmele šo vēlmi ar prieku izpildīja…
Iluta Ločmele
– Šīs Jūrmalas ķieģeļu mājas, bijušās vasarnīcas, ārējais veidols saglabāts nemainīgs, – stāsta dizainere. – Turpretī iekšpusē nācās daudz ko pārtaisīt vai pat izbūvēt no jauna. Taču, kur vien tas bija iespējams, es interjerā atstāju pagātnes liecības, ko saimniece vēlējās saglabāt: vispirms ķieģeļu mūri un rudo retromotīvu.
Visa māja sadalīta uz pusēm: saimniekdaļā, ko veido apaļš erkers un kaut kas līdzīgs ātrijam, taču bez stikla griestiem, un viesu daļā ar atsevišķu ieeju. Abu pušu pirmajā stāvā ir virtuves, kas apvienotas ar ēdamistabām un viesistabām, bet otrajā stāvā – guļamistabas, tualetes telpas. Saimniekdaļas otrajā stāvā ir arī bibliotēka un mājas īpašnieces kabinets. Tur – gluži kā sveicienam no pagātnes – vieta ierādīta senām rakstāmmašīnām. Bet “kaimiņš” – dators – to simpātisko vecmodīgumu vēl vairāk izceļ. Pie vienas no kabineta sienām ir pat milzīgs šīs raritātes portrets. Pie citas – no ķieģeļiem mūrētas sienas – vaļēja elektroinstalācija, kāda tā bijusi XX gadsimta piecdesmitajos gados, un sienas pulkstenis no tā laika sadzīves. Un visu šo retromelodiju kā cieņpilns atgādinājums par saimnieces senāko aizraušanos – gleznu kolekcionēšanu (jaunais hobijs ir senas rakstāmmašīnas) – ieskauj grezns ietvars. Jāpiebilst, šādu ietvaru ieguvušas daudzas “ķieģeļu gleznas”.
Saimniekdaļā grīdas lielākoties klāj grezni ornamentētas flīzes. Abām mājas pusēm radniecīgais ornaments, lai gan dozētās devās, ir arī viesu daļā. Tur par retromelodiju kalpo mums jau pazīstamie ķieģeļi un ēdamistabas gaismasķermenis, kura abažūrs izskatās kā no vecas avīzes (vai vēstules) darināts.
Privātmāja nav iedomājama bez kamīna! Protams, kamīns ir. Un ne jau viens vien. Saimniekdaļā – gan ēdamistabā (ir pat vieta malkas uzglabāšanai), gan viesistabā. Jāteic, ka tiklab vienā, kā otrā vietā līdztekus retromelodijai ieskanas gan dizainerei, gan mājas īpašniecei mīļais rudens motīvs. Ēdamistabas griesti ieturēti gandrīz tumši sarkanos toņos, bet viesistabā iepretim kamīnam virs kumodes pielikta “ruda” glezna (ķirbja portrets). Un, protams, ir arī visur klātesošie ķieģeļi tādā pašā tonī. Kad kamīnā deg uguns, ainu papildina tās oranžās mēles.
Savukārt guļamistabās (līdzīgi kā citās telpās) nekādu pārmērību nav. Taču ir savdabīgi atradumi: piemēram, guļamistabās koka grīda šķietami turpina virzīties augšup, veidojot oriģinālu gultas galvgali. Saimnieces guļamistabā, kas iekārtota telpā ar erkeri, par neaizstājamu rotu kļuvusi… taupības krāsniņa, virs kuras atrodas interesants no flīzēm veidots ornamentāls panno. To savukārt rotā divi ar rokām darināti svečturi.
Īpaši gribas atzīmēt logu noformējumu saimnieku daļā, īpaši tās augstākajā daļā. Augšējie logi aizklājami ar rullējamām žalūzijām, apakšējie – ar rakstaina auduma biezajiem romiešu aizkariem. Kompozīciju noslēdz aizkari, kas stiepjas no grīdas līdz griestiem.
Otrā stāva tualetes telpas ir funkcionalitātes, tīru līniju, dažādu grīdas un sienu segumu prasmīga apvienojuma paraugs.
…Šajā mājā patīkami ciemoties. Lai gan diezgan plaša, tā reizē ir ļoti mājīga. Te valda miers. Tajā ir nedaudz no retro, nedaudz no rudens. Un ļoti daudz sirsnības un elegances.
