Jonas Maļinauskas
Foto: Auģis Normants
Dažkārt gadās tā, ka istabu skaits un dzīvokļa kopējā platība nebūt neparāda, cik sarežģīts ir interjera projektēšanas process. Tieši ar šādu problēmu saskārās jaunās dizaineres Egle Balčunaite un Jurgita Dragunaite, iekārtojot dzīvokli vecpilsētā.
Egle Balčunaite un Jurgita Dragunaite
Pirmajā brīdī uzdevums nešķita sarežģīts: vajadzēja rekonstruēt divistabu dzīvokli, ņemot vērā pasūtītājas – jaunas, neprecētas sievietes – vēlmi. Tā kā šis bija jau otrais interjers konkrētajai pasūtītājai, dizaineres viņas gaumi un prasības zināja. Taču šoreiz situāciju sarežģīja tas, ka vecā mājā bija ļoti grūti veikt pārplānošanu – pārsegs spēja izturēt tikai plānas ģipša šķērssienas, bet nojaukt nesošās sienas neļāva arhitektūras mantojuma aizsardzības normatīvi. Tāpēc autores saglabāja istabu kopējo plānojumu, galveno uzmanību pievēršot funkcionālajai zonēšanai. Dzīvokli sadalīja ar gaiteni, no kura bija ieeja vannasistabā un kopējā istabā ar nošķirtu viesistabas, ēdamistabas un virtuves zonu, kā arī guļamistabu, kurā savukārt ir pārģērbšanās zona un ieeja nelielā garderobes telpā.
Kopējam stilistiskajam risinājumam projekta autores izvēlējās vispārinātu klasiku, par kuru iestājās mājas saimniece. Kā apgalvo Egle Balčunaite, principā klasika nav šī dueta „kroņa numurs“, tomēr pēdējā laikā klienti, kas vēršas pie arhitektiem pēc privātas rekomendācijas, arvien biežāk izvēlas tieši klasisko stilu. Par galveno telpu zonēšanas līdzekli ir kļuvusi mēbeļu izvietošana. Lielākā daļa tika nopirkta Lietuvas antikvariāta noliktavās, un vietējie meistari tās rūpīgi restaurēja. Dažas ir atvestas no Francijas un Beļģijas. Tika restaurētas arī visas durvis un logu ietvari. Tā kā autores lielu nozīmi piešķīra harmoniskam koloristiskajam risinājumam, īpaša uzmanība tika veltīta mēbeļu korpusu un gobelēnu krāsas piemeklēšanai. Kopējā krāsu gammā izdevās veiksmīgi integrēt arī vairākus pašas saimnieces pirktus priekšmetus, piemēram, apaļo paklājiņu viesistabā un spoguli guļamistabā. Virtuves bloku, kā arī kumodi vannasistabai izgatavoja speciāli šim interjeram. Virtuvē vienkāršā sienas skapī ievietoja ne tikai ledusskapi, bet arī veļas mazgājamo mašīnu, kurai vannasistabā neatradās vieta. Tas gan nav pats veiksmīgākais risinājumus, taču… Unikālo mēbeļu sarakstā iekļuva arī grezna gulta, kuru nācās salikt no atsevišķām daļām: vispirms no Francijas atveda ar griezumiem rotātu aizmugures daļu, bet vēlāk tai piemeklēja gobelēnu, matraci un karkasu.
Funkcionālās zonas nācās iezīmēt tieši ar mēbeļu izkārtojumu, turklāt, neraugoties uz zināmu telpas plašumu, bija jārēķinās ar katru centimetru. Par viesistabas zonas kompozicionālo centru kļuva apaļais kafijas galdiņš ar raibo paklāju zem tā. Apkārt izvietoja masīvus mīkstos dīvānus un kumodi. Starp dīvānu un gaiteni izdevās izveidot kompaktu halles zonu ar kumodi un lielu spoguli. Blakus virtuves blokam atrodas neliels, kafijas galdiņam piestāvošs apaļais galds četrām personām. Ēdamistabas zonu nosacīti iezīmē dekoratīvo sienas tapešu raksts un neliela lustra virs galda. Vispār šādā viesistabā būtu vajadzīgs „parādes“ gaismeklis centrā, taču šeit griesti ir par zemiem – pēc apdares ar ģipškartonu tikai 2,70 metri. Šī iemesla dēļ nācās atteikties no griestu veidojumiem un karnīzēm, lai gan tās te iederētos. Līdztekus ēdamistabai minilustra ir arī halles zonā, bet trešā atrodas virs kumodes guļamistabā. Virtuves zonu papildus apgaismo griestu halogēnlampas. Par vispārējo apgaismojumu kalpo necils plafons viesistabas zonā.
Par vienu no svarīgiem guļamistabas akcentiem kļuvis figurālais spogulis pie sienas pārģērbšanās zonā. Un vēl – guļamistabā liela uzmanība pievērsta sīkajiem aksesuāriem: pulksteņiem, puķu vāzēm, fotogrāfiju ietvariem un kartona kastēm stūros. Turklāt autores nav ļāvušās kārdinājumam spēlēties ar košiem krāsu akcentiem un visu istabu ieturējušas vienotā pasteļtonī. Droši vien dažas gleznas vai grafikas darbi būtu varējuši dažādot interjeru, ja tiktu ievietoti speciāli tiem paredzētā viesistabas nišā. Bet tas palicis ieceres līmenī nākotnes plānos.
Atturīgas klasikas stils reti iziet no modes un veiksmīgi konkurē ar jaunākajām tendencēm. Tāpēc ļoti iespējams, ka Egles Balčunaites un Jurgitas Dragunaites kopīgā darba rezultātam ir lemts ilgs mūžs – bez kardinālām pārmaiņām un pārbūvēm.
