Nataļja Voronova
Gudrie prāti māju celtniecībai un iekārtošanai ir izdomājuši milzum daudz dažādu materiālu: plastikātu un vaskadrānu, mazgājamās tapetes un laminātu, linoleju un dekoratīvo apmetumu… Ļoti populāras joprojām ir vecās labās keramikas flīzes. Taču vispopulārākais ir senais būvmateriāls – māls (baltais un sarkanais), no kura izgatavo krāsns podiņus. No pasaules tirgus un tautu apziņas to nespēj izspiest neviens aizstājējs.
Keramikas kvalitāte pastāvīgi uzlabojas, tās dizains mainās. Vēl vairāk: keramikas flīzes tagad kalpo ne tikai un ne tik lielā mērā kā būvmateriāls. Tagad tās ir arī oriģināls dekors, pienācīgs interjera rotājums. Šķiet, ka tieši šis ir galvenais flīžu attīstības virziens. Tomēr ir arī citas tendences. Kādas tās ir? Kura mūsdienās ir vispopulārākā?
Kā atzīmē speciālisti, pēdējos trijos gados vērojama flīžu tieksme imitēt dabas materiālus. Tās ir tendētas uz mīmikriju – flīzes atdarina gan akmeni, gan pusdārgakmeņu tipa apdares materiālus (noformētāji ļoti iecienījuši oniksu) vai metālu (īpaši stilīgi izskatās dzelzi imitējošas flīzes). Bet dažbrīd tās pārtop par koku – parketa dēlīšiem vai baļķu ripām. Turklāt flīzes atkārto tā materiāla tekstūru, par kuru tās „uzdodas”: ja par travertīnu, tad būs tikpat porainas kā oriģinālais akmens; ja par granītu, tad šķitīs grubuļainas. Šādu efektu palīdz panākt jaunākās tehnoloģijas. Īpaši interesantas ir fabriku Provenza un Rex itāļu meistaru izstrādnes. Pateicoties tam, dizaineri var veidot veselas kolekcijas ar vienotu zīmējumu gan uz gludas, gan raupjas virsmas. Piemēram, var piemeklēt grīdas segumu gan mājas iekštelpām – hallei, priekšnamam vai virtuvei, gan ārtelpām – terasei vai verandai. Bet ne tikai. Keramikas flīzes ieņem godpilnu vietu viesistabās un pat guļamistabās.
Un ir vēl kāda tendence, ko grūti nepamanīt: mūsdienās flīzes maina formu. Atsakās no tradicionālā taisnstūra un kvadrāta veidola. Vietu zem saules, proti, uz grīdas un sienām iekštelpās aizvien aktīvāk ieņem rombi, sešstūri un astoņstūri. Ir pat „pilieni”, kurus klāj līdzīgi kā dakstiņus uz jumta.
Turklāt ražotāji cenšas pēc iespējas rūpīgāk darboties ar flīžu virsmu. Tā iegūst visdīvainākos reljefus un izliekumus. Piemēram, pa sienu, ko klāj šādas flīzes, veļas viļņi. Vai uz tās ir izveidojušās bišu kāres. Dizaineri iecienījuši tā saucamās lapatētās flīzes – kaut ko vidēju starp pulētu un matētu kermogranītu.
Ja runājam par izmēriem, tad šai ziņā vērojama īsta gigantomānija. Ierastie 15×15 un 20×20 kvadrātiņi dizaineru kolekcijās sastopami visai reti. Tagad dominē daudz lielāka keramika: 45×90, 60×120 un pat 120×120 cm. Turklāt priekšroka tiek dota vertikāliem paneļiem (te modes noteicēji ir fabrikas Colli itāļu meistari). Solīdās, uz augšu tendētās, patiešām karaliskās vertikāles atgādina senos koka apšuvumus uz 16.–17. gadsimta bagāto ļaužu māju sienām.
Novogres
Nevar nepieminēt arī krāsu gammu un zīmējumus. Te prevalē mierīgi pasteļtoņi: tāds iespaids, ka kakao vai kafijai būtu bagātīgi pieliets piens, bet tirkīzs vai bordo dāsni atšķaidīts ar krējumu. Tomēr tas nepavisam nenozīmē, ka dizaineri būtu pilnībā atteikušies no spilgtām krāsām. Sulīga, priekpilna, dažkārt karnevāliski raiba palete, protams, vērojama tagad tik modernajos mozaīkas panno, kuros atveidoti slavenu mākslinieku un aktieru portreti. Nav aizmirsts arī melnbaltais kontrasts: tieši šī gamma ir pamatā keramikas „gleznai” – ainavai, kas no putna lidojuma paveras uz Ņujorkas debesskrāpjiem. Keramikas „gleznās” no flīzēm parasti izliek vai nu austrumu ornamentus, vai uz sienas izveido milzīgu vilni, bet dažkārt „uzbūvē” īstas, no sienas izvirzītas kolonnas. Savukārt uz grīdas „izkaisa” rudens lapas dažādās krāsās vai… kā dekoru izmantotus akmeņus, kas formas un krāsas ziņā neatpaliek no īstajiem. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj keramikas flīzes pārklāt ar krāsainiem attēliem, kas izteiksmības un spilgtuma ziņā ir līdzvērtīgi fotogrāfijām. Ja runājam par rakstiem, tad te joprojām ir populāras Koko Šaneles slavenās „vistas pēdiņas” un ne mazāk slavenās skotu rūtis Burberry.
Petra
Atzīmējams arī šāds fakts: jā, ir vērojama ražotāju tieksme radīt oriģinālas flīžu formas, strādāt ar tekstūru… Taču nevienam nav pa spēkam atcelt žanra klasiku. Uz podesta, proti, uz grīdām un sienām triumfāli atgriežas vecās labās 20×20 cm flīzes. Slaveni dizaina nami ar šīs klasikas palīdzību labprāt veido savas kolekcijas. Klasika taču nenoveco. Tā spēj neuzkrītoši uzsvērt telpas priekšrocības vai noslēpt kādus interjera trūkumus. Klasiskās keramikas flīzes izskatās kā pati pilnība, tās ir atpazīstamas, saprotamas un tuvas.
Šīs tendences un to attīstību uzskatāmi demonstrēja starptautiskā izstāde Cersaie 2011, kas septembra beigās bija sarīkota Itālijas pilsētā Boloņā.
Vizuālo informāciju sniedza saloni Krassky un Arttek.
