Jonas Maļinauskas
Foto: Darjus Gumbrēvičus, Ģedimins Bartuška
Ikviens sevi cienošs rokeris sapņo par labu elektroģitāru un slaveno čoperu. Uzņēmējs Arvīds Skvernēvičs šo sapni ne tikai piepildījis, bet arī pārvērtis par biznesa pamatu: no vienas puses, viņš vada vienu no Viļņas vispopulārākajiem rokklubiem, bet, no otras puses, ir kompānijas Нarley-Davidson oficiālais pārstāvis Lietuvā. Galvenos aizraušanās objektus viņš vēlējās atspoguļot savas mājas interjerā, samulsinot arhitektes Egli Prunskieni un Evu Prunskaiti.
Egle Prunskiene un Eva Prunskaite
Mājas celtniecībai priekšpilsētā tika nopirkts zemesgabals ar apstiprinātu projektu. Kā stāsta E.Prunskiene, izrādījās, ka tas ir labi, jo citādi, iespējams, nāktos māju būvēt ģitāras vai divcilindru dzinēja veidā. Uzbūvētajai kotedžai ir ierastāka forma: pirmajā stāvā atrodas halle, kas savienota ar viesistabu un virtuvi, kā arī darbistaba, otrajā stāvā – plaša galvenā un neliela papildu guļamistaba, starp tām – SPA minikomplekss, kurā ietilpst vannasistaba, sauna un neliela priekštelpa. Mājas kopējā platība kopā ar garāžu ir gandrīz 300 kvadrātmetri.
Kā jau bija paredzēts, galvenais temats gan interjera funkcionālajā, gan estētiskajā risinājumā ir rokmūzika. Motocikliem šai ziņā ir paveicies mazāk: to ietekme aprobežojas ar vienīgā „Hārleja“ (tiesa, visai iespaidīga) novietošanu hallē pie sienas. Jāatzīmē, ka māja būvēta vienam laulātajam pārim – bez iepriekšējās un jaunās paaudzes, tāpēc saimnieku gaume un prioritātes bija vienīgais „formu noteicošais“ kritērijs.
Mūzikas ietekme izpaužas jau priekštelpā, kur drēbju pakaramā āķi izgriezti nošu formā no daudzslāņu finiera un izvietoti skaņdarba akordu secībā. Turklāt izraudzīts grupas Deep Purple sakramentālais Smoke on the water. Savukārt viens no viesistabas galvenajiem akcentiem kopā ar plazmas TV paneli ir High End klases skaņu aparatūras komplekss.
Arvīds pēc izglītības ir fiziķis, tāpēc pats personīgi kontrolēja viesistabas apdares materiālu un detaļu izvēli, rūpējoties, lai akustika būtu pēc iespējas labāka un trokšņi netraucētu. Tieši šim nolūkam pie griestiem uzradās trīsdimensiju panno no trokšņus absorbējoša plastīta, pie istabas aizmugurējās sienas – raiba reljefa akmens un flīžu kompozīcija, bet pie vitrīnas tipa logiem – blīvi aizkari. Skaņu slāpēs gan mēbeļu āda, gan pavarda apdarē izmantotais travertīns un pat apgleznotie audumi pie sienām. No otras puses, aizrautīgai rokmūzikai skanot, gan mājas saimnieki, gan viņu viesi nereti, atceroties jaunību, ļaujas dejotpriekam. Tāpēc īpašas prasības tika izvirzītas grīdas seguma izturībai: parkets viesistabā darināts no īpaši izturīgās, eksotiskās Tarara amarilla koksnes. Vajadzēja arī piemeklēt tās rakstam atbilstošu tīkoka finieri (Tarara finieris Lietuvai netiek piegādāts) galvenajām korpusa mēbelēm – pusdienu galdam un dažiem virtuves priekšmetiem, ko izgatavoja Lietuvas kompānija ЗАО Siguldos baldai. No tīkkoka veidots arī visu firmas Vytuko durys iekšējo durvju pārklājums. Eksotiskās koksnes motīvs parādās gan lielformāta keramikas flīžu rakstā hallē, gan viesu vannasistabas sienu apdarē. Tā aktīvajai ietekmei viesistabā un ēdamistabā stājas pretī neitrāli baltā dīvāna un krēslu apdare, kā arī gaišās koriāna darba virsmas virtuvē.
Līdztekus faktūrām un virsmas pārklājumam interjeru rotā arī dažādi haute couture izstrādājumi, piemēram, Minotti žurnālu galdiņš un dāņu firmas Theca krēsli Ghost, kas kopā ar slaveno stāvlampu Tolomeo veido mājīgu stūrīti viesistabā, kur brīvdienās saimnieki labprāt kavē laiku pie rīta kafijas. Par savdabīgu visa interjera enfant terrible kļuvuši firmas Luxera (Slovēnija) gaismas ķermeņi, kas novietoti virs pusdienu galda. Iesākumā tika plānots, ka tur atradīsies vairāki gaismas avoti – līdzīgi tiem, kas karājas virtuvē (Ideal Lux, Itālija), taču vēlāk tika atrasts „krutāks“ variants, un rezultātā ēdamistabā uzradās no piecām lampām sastāvoši divi „pušķīši“ ar izaicinošu vadu jūkli.
Savukārt darba istaba pilnībā atdota rokmūzikai: tur glabājas ne tikai plašā vinila plašu un kompaktdisku kolekcija, bet arī daudzi mūzikas instrumenti, to skaitā neliels sintezators un perkusijas ierīce tādam gadījumam, ja mājas saimnieks gribēs atcerēties jaunību. Vai arī viesi vēlēsies ballītes karstumā sarīkot džemsesiju. Jāteic, ka gan viens, gan otras notikums te ir regulārs. Un šādos brīžos augstvērtīga skaņu ierakstu aparatūra ir vienīgais, kas pietrūkst. Lai istaba neizkristu no kopējā konteksta, arhitektes nolēma tai nepiešķirt īpaši bohēmisku izskatu, aprobežojoties tikai ar piekarināmiem halogēnsofitiem (Lira Lighting, Polija) un skaņu izolējošu griestu segumu no presētiem salmiem.
Daļa no plašās otrā stāva guļamistabas iekārtota kā darba vieta mājas saimniecei, kura citastarp ir arī kopējā biznesa līdzīpašniece. Taču, neraugoties uz nepieciešamību apvienot divas pilnīgi atšķirīgas funkcijas, arhitektēm tomēr ir izdevies saglabāt istabas mierīgo un lirisko noskaņojumu. To veicināja arī mākslinieka Aļģa Skačkauska gleznas. Tā kā guļamistabas proporcijas tika atzītas par neapmierinošām, arhitektes nolēma griestus pacelt augstāk un atklāt masīvās sijas – pat tās, kas atrodas blakus guļamistabai, virs vannas un garderobes. Līdz ar to iekšējo sienu augstums tika ierobežots, bet līdz griestiem pietrūkstošā daļa – piepildīta ar stikla šķērssienām.
Sauna un papildu sanitārais mezgls veidoti kā nelieli boksi. Tādējādi lielākā daļa no otrā stāva jumta telpas ir kaut kas līdzīgs mansardam un tiek uztverta kā vienots vesels. Izņēmums ir tikai neliela mājīga istaba stāva galā: griesti šeit ir plakani, bet interjerā iekļauti rotaļīgi grafiski motīvi. „Šī istaba ir domāta mazbērniem,“ skaidro Arvīds. Par to, kā jaunā paaudze ietekmēs vietējos tikumus un tradīcijas, mājas saimnieks klusē…
