Das Haus – tā ir IMM cologne ikgadējā centrālā instalācija. Arī šajā mēbeļu izstādē jaunā mājvietas koncepcija bija pārstāvēta. Tās autors – IMM cologne 2017 goda viesis, dizainers no Ņujorkas Tods Breičers. Izstādes radošais direktors Diks Špirenburgs amerikāņa projektu raksturo kā tādu, kas “vairāk ir sapņu, nevis reālās pasaules māja”.
Pirms spilgtās “parādīšanās” izstādē Toda Breičera kolēģi un eksperti dizaina un arhitektūras jomā neko daudz par viņu nebija dzirdējuši, lai gan viņa klientu sarakstā ir solīdi pasūtītāji. Viņš sadarbojas ar slavenām kompānijām – Cappellini, Zanotta, Georg Jensen, Kvadrat, Fritz Hansen, Mater, Jaguar.
Veicis pētījumus par jēgpilnu dzīvesveidu un mājvietu, pafantazējis par ideālas mājas iekārtojumu, Tods, kā pats izteicās, nolēma “ignorēt arhitektūras diktātu un veidot no dogmām un stereotipiem brīvu dzīves telpu”. Dizainers projektēja interjeru ar atklātu plānojumu un funkcionālajām zonām, kas ieplūst cita citā. Turklāt skaidri ir samanāmas japāņu estētikas iezīmes. Mājas eksterjers ir minimālistisks un reizē oriģināls: divi bloki, gaisīgs, slīps jumts, zaigojoša lode. Un viss!
Interjerā ir maz mēbeļu, toties daudz filozofijas. Mājas centrālā daļa – tā ir izstiepta istaba ar garu galdu un plauktiem. Lai gan atbilstoši autora iecerei šīs telpas vadmotīvs ir uzturs (sustenance), plauktos salikti ne tikai produkti, bet arī garīgā barība: grāmatas, mākslas darbi, pat rotaļlietas. Bet pie galasienas rindojas pannas, naži, uzgriežņu atslēgas un citi darbarīki, kas nepavisam neiederas virtuvē, bet rosina lietderīgi pavadīt laiku.
No siltos toņos ieturētās galvenās telpas šīs mājvietas iemītnieks var nonākt nelielā tumšā telpā. Tas ir rest. “Es domāju, ka cilvēkam mūsdienās vajadzīga nevis guļamistaba, bet vairāk gan atpūtas telpa, kur viņš var pārdomāt aizvadītās dienas notikumus. Manā uztverē ir skaisti būt vienam, būt pilnībā nošķirtam no pārējās pasaules,” skaidro Tods. Atpūtas istaba ir tumša, tajā ir daži krēsli, neparastas Création Baumann segas (tās izgatavotas no skaņu absorbējoša auduma). Bet galvenais elements te ir milzīgs apaļš gaismeklis. Šis ”mēness” apgaismo arī mājas ārpusi un telpu ap to.
Šajā mājā ir arī higiēnas (hygiene) zona. Tajā esošā askētiskā duša vienlīdz tuva gan japāņu, gan skandināvu estētikai. Turklāt duša atrodas ārpus mājas (labi vismaz, ka zem jumta), lai gan šis variants nepavisam nešķiet tas labākais. Toties, kā domā dizainers, piedāvā izjust vispatiesākās emocijas.
Šāda māja, kā uzskata projekta autors, atraisīs iemītnieku jutekliskumu. Iznākot no klusās, tumšās telpas, ārpasaule šķitīs spilgtāka, skaļāka, krāsaināka.
Turklāt nepavisam nav tā, ka Tods Breičers neietu kopsoli ar laiku. Pēdējos divdesmit, trīsdesmit gados arhitekti arvien biežāk izvēlas ēku atklāto plānojumu. Viņš gluži vienkārši ir gājis tālāk un radījis savu koncepciju, kuras pamatā ir trīs elementi: tie paši sustenance, rest, hygiene. Viņa “māja” ir nevis konkrēts projekts, bet gan aicinājums domāt par to, kā dzīvot.
