Jonas Maļinauskas
Foto: Andrus Stepankevičus
Studijas YCL jaunie arhitekti Lietuvā kļuva slaveni, pateicoties visdažādākā mēroga oriģināliem projektiem – no urbāniem risinājumiem līdz privātiem interjeriem, kuri sākotnēji bija paredzēti vietējiem pasūtītājiem, taču ar laiku par YCL darbiem sāka interesēties kaimiņvalstīs – Latvijā un Baltkrievijā. Bet aizpērn studija “uzkāpa” jaunā starptautiskā līmenī – ieguva interjera pasūtījumu Eiropas Savienības “dienvidu galvaspilsētā” Strasbūrā.
Pasūtītāja dzīvoklis atrodas senā daudzstāvu ēkā klusā pilsētas vēsturiskā centra ielā. Parasti līdzīgos gadījumos rekonstrukcijas galvenais mērķis ir izcelt oriģinālās detaļas un piedāvāt vispārinātu veidolu retro stilā. Taču lietuviešu autori gāja nedaudz citādu ceļu, jo nolēma projektā, kam tika dots nosaukums “Strauss”, apvienot vecā interjera elementus ar jauniem plānotiem un strukturāliem risinājumiem.
Vispirms šāda pieeja bija saistīta ar to, ka par dzīvokļa saimnieku kļuva nevis kārtīga vietējā ģimene, bet gan pārticis, nedaudz ekscentrisks cilvēks vidējos gados, vecpuisis. Vannas istaba viņam šķita pārāk šaura esam, to nācās pārcelt uz bijušo virtuvi, saglabājot tiešu izeju uz balkona, kur dzīvokļa saimnieks bija iecerējis pēc ūdens procedūrām atpūsties. Galvenā trapecveida dzīvojamā istaba, no kuras balkona redzama tuvākā iela, tika pārvērsta par viesistabu. Par tās galvenajiem elementiem kļuva krēsli un cienīga izskata dīvāns, kuru paredzēts izmantot, lai vērotu skatu, kas paveras tālumā. Divas caurstaigājamas istabas tika pārvērstas par virtuvi, ēdamistabu un kamīnistabu, kas paredzēta mājīgai pasēdēšanai. Tika pieļauts, ka ar laiku šī telpa varētu pārtapt par otru guļamistabu. Atbilstoši mūsdienu tendencēm divviru durvis starp istabām demontēja, lai platību daļēji apvienotu; durvju ailes nosedza ar spoguļiem, kas apslēpa sienu biezumu. Jāatzīmē, ka visus pārveidojumus, ieskaitot mēbeļu izgatavošanu, veica pašas YCL struktūrvienības, nepiesaistot apakšuzņēmējus. Projekta īstenošanas gaitā arhitektiem nācās ne reizi vien apmeklēt Strasbūru un savām rokām pat veikt dažus apdares darbus.
Mūsdienīgas idejas īstenotas arī krāsu un faktūru risinājumā: izvēlējušies gandrīz ahromātisku krāsu gammu ar dažiem akcentiem, autori nolēma, ka vecās interjera detaļas (logu rāmji, dekoratīvie veidojumi), kā arī mēbeles būs baltas, bet jaunās vai nomanītās detaļas – tumšas. Piemēram, tas attiecas uz parketa grīdu, kas bija stipri nodilusi, tāpēc tika nolemts to pilnībā nomainīt. Turklāt, lai būtu saskaņa ar kāpnēm, visās trijās istabās, kā arī guļamistabā no tumša ozolkoka dēlīšiem tika veidots konservatīvais skujiņas tipa raksts. Praktisku tīrības un materiālu izturības apsvērumu dēļ grīdu priekštelpā un vannasistabā izklāja nevis ar parketu, bet ar kontrastējošām melnbaltām keramikas flīzēm, kas pilnībā atbilst XIX gadsimta beigu īres namu stilistikai. Atbilstoši autoru iecerei šādam dalījumam ir arī ideoloģiska pieskaņa: tādējādi lietišķā priekštelpas zona tiek nošķirta no dzīvojamo istabu privātās noskaņas. Par krāsu akcentiem dzīvoklī kalpo mēbeles, piemēram, spilgti sarkans krēsls vannasistabā. Vienam priekšmetam interjerā ir īpaša loma. Tā ir ēdamistabā iepretim virtuves blokam izvietotā tērauda galda un reizē bāra trīsmetrīgā konsole. Kā apgalvo arhitekti, viņi centušies radīt “objektu, kas pārstāv jauno interjera daļu un vienlaikus apslēpts kopējā kontekstā, radot īpaši vieglas konstrukcijas iespaidu”. Principā autoriem šāds efekts ir izdevies, taču sešiem cilvēkiem, kas maltītes laikā sēž vienā rindā, ir visai grūti savstarpēji kontaktēties.
Projekts “Strauss” kopumā apliecina to, cik veiksmīgi noris ne tikai Baltijas valstu intelektuālās arhitektūras eksports, bet arī to, ka vēsturiskais konteksts tiek apvienots ar progresīvajām dizaina tendencēm, pēc kā autori jau kopš paša sākuma ir tiekušies. Tāpēc nav jābrīnās, ka šis projekts ieguvis prēmijas dzīvesvietas interjera kategorijā uzreiz vairākos prestižos arhitektūras konkursos Lietuvā un ārvalstīs.