Teksts: Nataļja Voronova
Foto: studija Foto Light
Sņežanna Kazaka
Interjers, kura projektu radījusi Latvijas dizainere Sņežanna Kazaka, atgādina grodi savērptu un ar saliktām sakārtotām konstrukcijām piepildītu sižetu. Par vienu no šā darba galvenajām varonēm kļuvusi… Saule.
– Tā nu ir sanācis ar to “varoni”, – smejas Sņežanna. – Lieta tā, ka saule apriņķo visu šo divstāvu namu. Tāpēc mēs kopā ar mājokļa saimniekiem nolēmām obligāti ņemt vērā šo faktu. Un telpas izvietojām tā, lai dienas lielāko daļu saulīte secīgi lūkotos virtuvē, ēdamistabā ar erkeru, kas ļauj spīdeklim pilnīgi apgaismot telpu, kā arī viesistabā un kabinetā.
Visas četras minētās telpas itin kā pāriet cita citā un cita citu papildina, taču neatkārto. Un dīvainā kārtā tās visas apvieno gandrīz no 
jebkura virtuves-ēdamistabas-viesistabas stūrīša redzamā vinotēka aiz stikla sienas. Jāteic, ka siena izdevusies gluži vai kā salikts sakārtots teikums, kurā ir arī savi galvenie “teikuma locekļi”, – to funkcijas pilda dzīvs zaļais panno un krāšņais akvārijs, kur miermīlīgi sadzīvo dažādi noslēpumainās zemūdens pasaules pārstāvji, kuriem nav nekādu iebildumu pret to, ka ikviens, kas vien vēlas, var tos aplūkot un apjūsmot.
Jāatzīmē, ka “vērpes princips” dizaineres organizētajā telpā darbojas diezgan aktīvi. To uzsver divi spirālveidīgi gaismas ķermeņi, kas pa speciāli izgatavotām ailēm no otrā stāva griestiem iestiepjas ēdamistabā. Šo pašu principu uztur spirāles fragmenti uz stikla margām, kas norobežo kāpnes. Un arī apļi un pusapļi uz ādas panno, kuri rotā šīs vieglās uz otro stāvu vedošās koka kāpnes un vienlaikus kalpo gan par dekoru, gan arī par mīkstu buferi. Pat guļamistabas griesti ar izgaismotu koka ornamentu teicami pilda to pašu funkciju. Savukārt šā ornamenta fragmenti citēti uz koka durvīm starp saimnieku guļamistabu un garderobi, kā arī uz bīdāmajām durvīm starp guļamistabu un vannas istabu.
Mājas īpašniekam ļoti patīk līmeņu atšķirības – tāpēc interjerā ieviesti eleganti lūzumi, piemēram, guļamistabas griestos. Vai arī viesistabā, pateicoties apgaismojumam, šķietami bezsvara stāvoklī “peldošais” postaments ar oriģinālo jumtu. Starp citu, ideāla vieta nelielām klavierēm. Tās gan drīz pārcelšoties uz speciāli izveidotu, vairāk nekā cienīgu skatuvi. Viesistabā ir gan kamīns dabiska marmora ietvarā, gan īpaši izgaismoti augsti sarkanbrūna oniksa “logi”, gan arī greznas tapetes – pretstatā citām šīs mājas telpām, kuru sienas pārsvarā klātas ar dekoratīvu apmetumu.
Saimnieka kabinets, kurā arī grīdas līmenis nav vienmērīgs un kurš atgādina kuģa klāju, gan mazliet “krīt ārā” no kopējā ansambļa. Solīdās griestu sijas ir nevis liecība par to, ka saimnieks būtu aizrāvies ar jūras tematiku, bet gan piespiedu risinājums – tā nepieciešamību nosaka griestu konstrukcija.
Interesants ir meitu vannas istabas noformējums. Pie vienas sienas tieši uz flīzes iespiests Eifeļa torņa attēls. Franču tēmu atbalsta mazās melnās vakarkleitas uz duškabīnes sienām – vismaz vienai šādai kleitai obligāti jābūt katras meitenes garderobē!
…Sņežannas Kazakas radītā saliktā sakārtotā konstrukcija ne mazākajā mērā neapgrūtina telpas uztveri. Šajā mājā ir omulīgi, skaisti un patīkami. Pēc iepazīšanās ar šo “sacerējumu” gribas to pārlasīt vēlreiz.
