Jonas Maļinauskas
Foto: Karlas (Artūrs Moisejenko)
Gadās, ka dzīvokļa stilistisko risinājumu noteic ne tikai pasūtītāja vēlmes vai arhitekta radošās fantāzijas lidojums. Nereti izšķiroša nozīme ir nejaušai detaļai, piemēram, keramikas flīžu zīmējumam un krāsai.
Tomass Gecs
Tiesa, šajā gadījumā viss sākās nevis ar detaļām, bet ar problēmu, kas izrietēja no individuālās dzīvojamās mājas rekonstrukcijas Alītā – pilsētā, kurā pārsvarā ir nelielas ēkas. Zemes gabals arī bija neliels, tāpēc izplesties nevarēja, bet būvēt otro stāvu neļāva „vārgās” sienas. Arhitekts Tomass Gecs pieņēma radikālu lēmumu – gandrīz visas šķērssienas un ārsienas nojaukt, bet uz vecajiem pamatiem uzcelt mūsdienīgu ēku 280 kvadrātmetru kopplatībā ar plašu pirmo stāvu, kurā atrodas virtuve, viesistaba un ēdamistaba. Sagatavotajā projektā platību starp viesistabu un virtuvi nošķir elegants uz otro stāvu vedošu kāpņu laids un starpsiena aiz tā. Viesistabas pretējā pusē plato izeju uz terasi sedz stikla siena, kuras centrā ierīkots kamīns. Otrajā stāvā virs garāžas un katlumājas iekārtota plaša saimnieku guļamistaba un platības ziņā no guļamistabas neatpaliekoša vannasistaba ar lielu hidromasāžas vannu, kas ļauj, baudot ūdens procedūras, pa plašo stūra logu vērot apkārtni. Virs viesistabas atrodas halle un viesu istaba, bet virs ēdamistabas – bērnistaba, kur, domājot par nākotni, izveidota atsevišķa darba zona.
Atbilstoši arhitekta iecerei interjeram jābūt ieturētam lakoniskā mūsdienīgā stilā, bet mājas saimnieks, kuram ir nosliece uz sentimentu un nelielām mājīgām telpām, pastāvēja uz klasiku. Puses vienojās par kompromisu, un modernais dzīvoklis tika piepildīts ar klasiskā stila detaļām. Kāpņu laida izliekumā un uz otrā stāva balkona parādījās ar rokām kaltas metāla margas, griesti tika izrotāti ar atturīgas formas plafoniem un gaismasķermeņiem, bet kamīna portāls ieguva klasiskā ordera elementus.
Lai detaļām piešķirtu jutekliskāku slīpējumu un tiktu piemeklēti nepieciešamie aksesuāri, Tomass lūdza talkā dekoratori Indru Marcinkevičieni, kas ir slavena ar saviem uzkrītošajiem krāsu un faktūru risinājumiem un noslieci uz vintāžas detaļām. Un tieši te savu lomu nospēlēja minētā detaļa – itāļu firmas Petracer’s Ceramics keramikas flīzes uz viesistabas grīdas, kuras rosināja izvēlēties spilgtos sarkanzeltainos un smilškrāsas toņus. Klasikas ienākšana, kas iesākumā bija visnotaļ atturīga, pārtapa īstā iebrukumā. Minētās flīzes viesistabā nosedza ar sarkanu austrumniecisku paklāju, uz tā parādījās vēl košāki pufi un krēsli, uz gaišajiem dīvāniem – raibi spilveni, pie logiem – blīvi aizkari ar tumšu plīša ornamentu. Gleznu vietā pie sienām uzkarināja reljefus tekstilpanno baroka stilā (vienu viesistabā, otru – saimnieku guļamistabā), kuru autore ir māksliniece L. Šveikauskiene, bet ēdamistabas sienu izrotāja ar lielu spoguli zeltītu griezumu ietvarā. Klasika „ienāca” pat priekštelpā – viesus te sagaida vēl viens spogulis ažūrā ietvarā. Turklāt tas darināts šinuazri stilā, kas imitē ķīniešu meistaru izstrādājumus, par laimi nevis mūsdienu, bet XVIII gadsimta darinājumus.
Klasiskās tēmas risināšanā jāatzīmē īpašā mēbeļu un aksesuāru nozīme. Ar griezumiem izrotāti, zelta patinu klāti krēsli ir ne tikai viesistabā, bet arī guļamistabās, stūros izvietoti ažūri gaismasķermeņi, bet galdus virtuvē un istabās rotā dekoratīvi svečturi un paplātes ar stikla veidojumiem. Saimnieki, lai gan klasiku ļoti iemīļojuši, iesākumā tādu klasikas bagātību uzņēma bez īpaša entuziasma, jo daudzo unikālo un trauslo lietu klātbūtne ir apgriezti proporcionāla to ekspluatācijas ērtībai. Bet spilgtie sarkanās krāsas akcenti pasūtītājus pat nedaudz mulsināja. Taču Tomasam un Indrai izdevās viņus pārliecināt: šis trauslums liks saudzīgi izturēties pret mājokli un pret to, kas tur atrodas (arī citam pret citu). Savukārt sarkanā krāsa simbolizē ne tikai kaislību, bet arī mīlestību pret savu māju, pret dzīvi rezervētas greznības atmosfērā. Un kopš tā laika šajā mājā valda mīlestība un harmonija.
