Jonas Maļinauskas
Kaut arī mūsu dzīve viscaur sastāv no kontrastiem, galējības tajā ir sastopamas ārkārtīgi reti – izņemot tos gadījumus, kad mēs tās apzināti radām. Jaunajā dzīvojamajā interjerā arhitekte Daiva Česnauskaite pielietojusi ļoti kontrastējošu krāsu risinājumu, izmantojot tikai divas krāsas – melno un balto.
Daiva Česnauskaite
Vispār jau Daivas Česnauskaites jaunradei kontrasti nav sveši, bet šajā gadījumā radīt ekstrēmo interjeru pamudināja nevis autora fantāzijas, bet pasūtītāja vēlmes: melnā un baltā apvienojums bija mīļākās krāsas vientuļai darījumu sievietei vidējos gados. Dzīvokli klusās kūrortpilsētiņas Trāķu centrā viņa iegādājās nevis pastāvīgai dzīvošanai, bet patīkamai laika pavadīšanai kopā ar savu veco māti un daudzajiem paziņām savu neilgo atvaļinājumu laikā. Jaunās divstāvu mājas pirmā stāva telpu plānojums, kas sākotnēji tika paredzēts veikalam un birojiem, nebija pārāk veiksmīgs: atsevišķa ieeja no pagalma puses veda uz nelielu halli, ko garš un tumšs koridors savienoja ar galveno istabu, kuras logi iziet uz pilsētas centrālo ielu. Kopējā telpu platība bija 70 m². Dzīvokļa sākotnējās pozitīvās īpašības bija augstie griesti (3,30 m) un lielā logu platība.
Projektēšanas sākumā galvenais jautājums bija mājokļa funkcionālo zonu sadale. No kopējās telpas tika izdalīta atsevišķa istaba saimnieces mātei, kas tika norobežota ar sienu, kā arī vannas istaba un garderobe, turklāt vannas istabas durvis bija atbīdāmas. Tā kā ejas platums starp istabām bija gandrīz 3 m, virtuves bloku nolēma ierīkot tieši tur, bet galvenajā istabā tika nolemts ierīkot viesistabu un mājas saimnieces guļamistabu.
Viesistabas telpa ar nelielu starpsienu sadalīta divās daļās, tās lejas daļa apdarināta ar tumšu finieri, bet augšējā daļa darināta no caurspīdīga stikla un pārklāta ar dekoratīvu plēvi, kuras ritmiskais ornaments atkārtojas arī logu aizkaros. Starpsiena nodala ēšanas zonu, kurā atrodas ēdamgalds, kas paredzēts četriem cilvēkiem, no viesistabas zonas, kurā atrodas mīksto mēbeļu komplekts, kumode un televizora plaukts. Ēdamgalds un krēsli (ražoti Pedrini, Itālija), kā arī dīvāns (Nube) un krēsli (De padova), kā arī plūksnainais paklājs ir tumšos toņos, bet žurnālu galdiņš un dīvāna spilveni – gaišos. Un tomēr galvenais kontrasts slēpjas nevis tajos, bet platajā uzvelkamo griestu joslā, melnā lenta pāršķeļ viesistabas griestus divās daļās un vijas lejup pa sienu aiz dīvāna muguras. Turklāt daļa griestu noslēpumaini atspoguļojas uz sienas tumšās virsmas, vizuāli palielinot telpu. Daļa pretējās sienas pārklāta ar dekoratīvu ķieģeļu klājumu, kas nokrāsoti melnā krāsā. Virsmu savienojumi nostrādāti daudz pilnīgāk, nekā šķiet pirmajā brīdī: visa uzvelkamās plēves stiprinājuma armatūra iestrādāta griestu plaknē un ierāmēta ar dekoratīvu gaismas diožu ķēdi, kas paslēptas aiz ģipškartona. Ķieģeļu klājums, kas saskaņā ar autora iecerēm rada autentisku pirmsrekonstrukcijas sienas virsmu, arī ir iestrādāts sienā, precīzāk sakot, sienas pamatdaļa mazliet izvirzīta uz priekšu, ierāmējot nišu ar ķieģeļu apdari.
Tamlīdzīga shēma izmantota arī mazajā dzīvojamā istabā, bet tur ir daudz mazāk gaišo akcentu – bez paklājiem un mēbelēm melnā krāsā nokrāsoti pat griestu kesoni, kaut arī nebija īpašas vajadzības pēc tā – būtu pilnīgi pieticis vienkārši atklāt taisnstūrveida formas nišas. No citiem istabas struktūrelementiem izceļas pa visu sienu horizontāli izstieptais tualetes galdiņš un atbilstoša garuma koka sienas panelis. Ne mazāk eleganti izskatās arī televizora plauktiņš, kas izstiepts garumā un mazliet pacelts virs zemas koka kumodes. Grāmatu plauktu trūkumu attaisno tas, ka dzīvoklis paredzēts sezonālai dzīvošanai, kurā liela laika daļa tiek veltīta saskarsmei un pasīvai atpūtai. Uz istabas aizmugurējās sienas ir tapetes ar oriģinālu ģeometrisku zīmējumu. Istabas kopējais krāsu risinājums ir daudz siltāks nekā viesistabā – to nosaka dabiskā koka toņu pārpilnība.
Jāatzīmē, ka tik radikāli telpu risinājumi ir grūti realizējami parastos daudzdzīvokļu apbūves apstākļos, kur katrs telpas augstuma un dziļuma centimetrs ir zelta vērtībā.
Šajā interjerā kontrasts izpaužas ne tikai krāsās, bet arī faktūrās. Lietuvas kompānijā Lino baldai ražotā virtuves bloka nišas aizmugurējā siena apdarināta ar dekoratīviem reljefa ķieģeļiem, kas kontrastē ar spožo mēbeļu fasādi; spraugā starp sienas skapi un galda darba virsmu viens no praktiskiem apsvērumiem ir piesegts ar caurspīdīgu stiklu. Oriģināla reljefa apdare ir arī skapja bīdāmo durvju un garderobes istabas virsmām. Viegls ritmisks zīmējums ir arī dienas žalūzijām pie logiem.
Būtiska nozīme mājokļa stilistikā ir arī nedaudzajiem aksesuāriem. Viesistabas sienas rotā ahromatiskas glezniecības kompozīcijas, kuras veidojuši interjera autori. Uz kumodēm atrodas dažas keramikas vāzes, bet tumšo ķieģeļu klājumu atdzīvina neparastas formas sienas pulkstenis. Protams, mājokļa iemītnieku prombūtnē viss izskatās mazliet vienveidīgi, bet līdz ar saimnieku atgriešanos dzīvoklis dažu dienu laikā piepildās ar papildus detaļām un krāsu akcentiem – tieši tad interjers dzīvo savu pilnvērtīgu dzīvi.
