Jonas Maļinauskas
Foto: Darjus Gumbrevičs
Ņemot vērā pašreizējos informācijas izplatīšanās un ražošanas organizācijas tempus, interjeru dizaina kvalitāte faktiski nav atkarīga no ģeogrāfijas: interesanti risinājumi parādījušies ne tikai lielpilsētās, bet arī provincē – viss atkarīgs no pasūtītāja. Pie šādiem risinājumiem droši var pieskaitīt dzīvojamās mājas interjeru Lietuvas mazpilsētā Mariampolē. To veidojis arhitektu ģimenes duets Egle Prunskiene un Ieva Prunskaite.
Šajā gadījumā projektētājām patiešām ir paveicies: jauna un pārtikusi ģimene, kas bija uzbūvējusi savu pirmo mājvietu, tiecās iegūt interesantu, neordināru risinājumu. Par laimi mājas saimniecei bija augstākā izglītība mākslas jomā. Tiesa, dažas drosmīgas pasūtītāju vēlmes radīja izbrīnu. Piemēram, mājas otrā stāva (aptuveni 200 kvadrātmetru) plānojumam, ko piedāvāja arhitekts Donāts Vaļūks, faktiski nebija taisnu leņķu, bet tas diktēja visnotaļ netriviālu iekšējās apdares risinājumu.
Visintriģējošākā, neapšaubāmi, bija viesistabas zona. Te galvenais akcents ir griestu ģipškartona daļas pazeminātā lauztā līnija, kuras uzdevums ir piesegt ventilācijas caurules. Arhitektes piedāvāja saimniekiem vairākas kompozīcijas, no kurām viņi izvēlējās visradikālāko – griestu mala zigzagveidā pāriet uz sienas skapja bīdāmajām durvīm, bet tās struktūru vislabāk raksturo apzīmējums „šķībs un greizs”. Skapja dinamiskās līnijas atkārto iepretī novietotais televizora galdiņš ar slīpiem sāniem, kurš atgādina nelielu kuteri (lai gan šādu veidolu arhitekti nebija paredzējuši). Gandrīz visu parteru starp tiem aizņem milzīgs dīvāns un itāļu firmas Charme žurnālu galdiņš. Ar baltu ādu pārvilktos spilvenus var pārvietot plašā diapazonā, sēdekļus pārvēršot par kaut ko līdzīgu atpūtas krēslam, taču dīvāns nav pilnībā izvelkams. Pēc ērtas iekārtošanās uz tā var vai nu skatīties televizoru, var vērot „dzīvās” uguns liesmas līdzās esošajā piekarināmajā franču firmas Focus kamīnā. Būtībā viesistabas apsildīšanai tajā pašā vietā varēja novietot arī parasto kapsulu (tas gan izmaksātu nedaudz dārgāk). Bet, no vienas puses, parastais kamīns ar visu apdari aizņemtu daudz vairāk vietas, bet, no otras puses, franču darinājuma diskveida forma saimniekiem tā iepatikās, ka ne par ko citu viņi vairs negribēja ne dzirdēt.
Kamīna montāžas un caurules izolācijas darbi salīdzinājumā ar kāpņu ierīkošanu uz otro stāvu tāds sīkums vien ir. Saimnieki atkal izvēlējās visekstrēmāko variantu ar koka pakāpieniem, kas izvirzīti no sienas. Kauņas firmas Trilogija darbiniekiem nācās ne tikai sienā iemontēt metāla bultas, bet arī tās izbāzt cauri finiera sienas paneļiem, pēc tam „ietērpt” koka korpusā.
Arī virtuvē, kas apvienota ar ēdamistabu un veido leņķi ar viesistabu, ir iemiesoti unikāli radoši risinājumi. Virtuves bloku kopā ar bāra leti, plauktiem un vilkmes korpusu izgatavoja firma Sigulda (neraugoties uz latvisko nosaukumu, tā bāzējas Viļņā). Korpusa mēbeļu fasādes finierētas ar tumšu ozolkoku, bet galda virsa ar izlietni izgatavota no monolīta koriāna. Iepaidīgā pusdienu galda virsma veidota no monolīta travertīna gabala, ko piegādājusi Lietuvas firma Smigė. Turklāt akmens plātne vidū ir daudz plānāka nekā malās, izturību tai piešķir metāla konstrukcija.
No trim otrā stāva istabām pagaidām iekārtota tikai viena, bet arī tur ir oriģināli risinājumi: „platformāta” stikla šķērssiena starp guļamistabu un vannasistabu vien ir ko vērta. Masīvā vanna, kas izgatavota no akmens masas ar akrila pārklājumu, ir visiem redzamā vietā. Pat klozeta lietotājiem ir jāslēpjas aiz izlietnes un stikla šķērssienas kontūras. Iespējams, laulātajiem draugiem vienam no otra nav ko slēpt, bet viņi jau nav vienīgie… No tehnoloģijas viedokļa grūtības sagādāja ne tikai lielformāta stikla paneļu rādiusveida izliekums, bet arī nepieciešamība tam pieskaņot koka parketa un grīdas keramikas flīžu savienojuma līniju. Taču vietējie speciālisti ar šo uzdevumu tika veiksmīgi galā, paļaujoties uz to, ka caurspīdīgā šķērssiena tiks turēta tīra, vienmēr tiks laikus pamanīts kāds bojājums un nekad neradīsies vajadzība atsevišķas daļas nomainīt. Atšķirībā no viesistabas, šajā telpā arhitekti interjeru bagātināja ar dekoru: uz vannasistabas un guļamistabas sienas izveidotas joslas no kontrastējošām flīzēm ar neuzkrītošu koku zaru silueta motīvu. Līdzīgi no plastīta loksnes izgriezti silueti rotā vannasistabas aizmugures sienu. Kopā ar restaurētajām taburetēm gultas galvgalī un izšūtajiem spilveniem šīs detaļas interjeram piešķir mājīgumu un individualitāti, taču nepadara to sentimentālu.
Pēc Egles Prunskienes domām, ņemot vērā visas pasūtītāju vēlmes, šā interjera projektu pilnībā izdevies realizēt, tikai pateicoties izgatavotāju augstajai kvalifikācijai. „Mūsu meistaru pakalpojumi un izstrādājumi vairs nav tik lēti kā pirms 10–15 gadiem,” apgalvo arhitekte. „To kvalitāte pilnībā atbilst ārzemju analogiem, bet atšķirība ir tā, ka lietuviešu meistari spēj operatīvi īstenot individuālus radošus risinājumus.”