Aleksandrs Muromcevs
Foto: Saulius Serapinas, studija Ciklopas
Dāvanas pilngadības svētkos mēdz būt dažādas: vieniem – simboliskas, otriem – vērtīgas un nozīmīgas. Mariampolē kāda jauniete bija šokēta, kad uzzināja, ka tēvs, ievērojams biznesmenis, viņai 18. dzimšanas dienā uzdāvinājis… divstāvu dzīvojamo māju, lai gan meita ne tikai nav precējusies, bet pagaidām šajā ziņā pat nekaļ nekādus nākotnes plānus.
Protams, tā nebija nekāda pils, bet pavisam vienkārša kastīte jaunā priekšpilsētas kvartālā, turklāt ar daļēju apdari. Lai to sakārtotu līdz galam un interjeram piešķirtu individuālus vaibstus, saimniece nolēma aicināt talkā profesionāļus. Pēc ilgiem meklējumiem internetā viņa izvēlējās jauno dizaineri Ģintari Janukēnaiti, kas pārstāv Viļņas studiju YZY. Abas jaunietes ātri atrada kopīgu valodu. Kā atceras Ģintare, viņai bija patīkami nonākt saskarē ar cilvēku, kura pieeja nav provinciāla un kurš uzticas profesionāļiem. Turklāt netraucētā finansēšana ļāva projektu īstenot pilnībā – pat tiktāl, ka varēja izvietot gleznas un dzīvās puķes. Parasti šādiem „sīkumiem” līdzekļu pietrūkst.
Jaunā saimniece nepavisam nav nekāda mājās sēdētāja. Viņa daudz ceļo pa pasauli un nevēlas kļūt par kalponi savos apartamentos. Mājai vajadzēja būt plašai un mājīgai, kvalitatīvi iekārtotai, tādai, kuras kopšanai un ekspluatācijai nav jātērē lieli līdzekļi. Tāpēc interjera veidošanā pasūtītāja nežēloja naudu kvalitatīviem apdares materiāliem, ērtām mēbelēm un apgaismojumam. Projektēšanas darbu gaitā dizainerei nācās mainīt mājas plānojumu, pielāgojot to pasūtītājas vajadzībām. Piemēram, pirmajā stāvā saunas vietā tika ieprojektēta plaša garderobes telpa un sanitārais mezgls. Šajā stāvā platības lielāko daļu aizņem viesistaba, ēdamistaba un virtuve. Mājas saimniece neiebilda pret ierosinājumu mainīt plānojumu, taču nepiekrita tam, ka tiek izmantotas spilgtas krāsas un nepraktiski vaļēji apjomi. Beigu beigās viņu apmierināja dizaineres piedāvātā pieklusinātā gamma, kurā izmantoti dabas materiāli un dabiskas krāsas. Zināmas šaubas raisīja virtuves mēbeļu fasādes pelēkā krāsa, taču gala iznākums tika atzīts par visnotaļ pieņemamu. Visai veiksmīga izrādījās forma, kāda bija piešķirta virtuves „salai”, kas galdu, plīti un izlietni apvieno ar bāra leti – šāda shēma saimniecei ļauj kontaktēties ar viesiem, neatraujoties no rosīšanās virtuvē. Galveno problēmu pirmajā stāvā radīja tumšais un nemājīgais gaitenis. Lai to estētiski apgūtu, nācās griestus aplīmēt ar speciālām tapetēm, paaugstināt durvis, bet galvenais – gaiteņa galvenās ass turpinājumā izvietot neparastas vertikālas formas kamīna nišu, kas kompozicionāli saskaņota ar durvju ailām. Savukārt uz pavarda – virtuves plīts – ass novietots pusdienu galds, virs kura uzkarināts oriģināls firmas Foscarini gaismasķermenis. Atturīgās formas viesistabā manāmi mīkstina Ligne Roset mīksto mēbeļu elegantā plastika un mākslinieces Vētres Markavičūtes oriģināldarbs. To visu organiski papildina rūpīgi piemeklētie aizkari. Pie kāpnēm, kas ved uz otro stāvu, dizainere izvietojusi savu „firmas akcentu” – dekoratīvo drēbju pakaramo, ko projektējis kolēģis Jozs Brundza.
Visreprezentatīvākā otrā stāva telpa, pilnīgi dabiski, ir lielā guļamistaba, kuras apdarē izmantoti tumši ozolkoka paneļi. Tomēr pašai saimniecei visvairāk mājā patīk plašā vannasistava, ko rotā klasiska tipa lustra, vesela dzīvu puķu plantācija un keramikas flīzes ar dzīvespriecīgu rakstu. Turklāt ar flīzēm izliktas tikai sienas, bet grīdu tāpat kā lejasstāvā klāj dabisks koks, kas ūdens procedūras rītos padara sevišķi patīkamas. Funkcionālo pusi nodrošina vācu firmas Duravit slaveno sēriju Starck I un Starck II santehnika.
Blakus galvenajai vannasistabai otrajā stāvā ierīkota vēl viena, kura tāpat kā divas guļamistabas tiek izmantota tikai epizodiski, kad sarodas draugi un paziņas. Taču droši vien nav vairs tālu diena, kad visa māja kļūs ne vairs par dāvanu, bet par pūru, kad to piepildīs bērnu balsis un pilnasinīga dzīve, kurai tā pilnībā ir gatava jau tagad.