Nataļja Voronova
Foto: Martins Kudrjavcevs
Vēl āda, vaniļa un… Frenka Sinatras mūzika. Šīs notis – pašas par sevi spilgtas, piesātinātas, pašpietiekamas – spēj izveidot harmonisku kompozīciju. Gan tad, kad runa ir par vīriešu parfīmu, gan – šajā gadījumā – par interjeru turīgam, sevi apliecinājušam cilvēkam. Vīrišķīgu, izteiksmīgu, pamatīgu un intelektuālu, juteklisku un stilīgu interjeru.
Sergejs Serpuhovs
Kā pastāstīja arhitekts Sergejs Serpuhovs, šis projekts radīts bijušajam lidotājam, tagadējam veiksmīgam biznesmenim. Cilvēkam, kas prot daudz strādāt un baudīt atpūtu. Turklāt tādam, kas priekšroku dod ekstremālai brīvā laika pavadīšanai, kura ietver sacensības ar bolīdiem, lidojumus gan miegā, gan nomodā. Iesākumā arhitekts kopā ar kolēģiem Dmitriju Juhņeviču un Andreju Rimkeviču nolēma izveidot supermodernu telpu hitech stilā, lai tā kontrastētu ar iepriekšējo mītni, kuras interjerā bija jaušama klasikas ietekme. Taču pēc tuvākas iepazīšanās ar klientu izkristalizējās secinājums: diezin vai viņam patiks tik krasa vides maiņa. Neraugoties uz aizraušanos ar ekstremālām lietām, mājās tomēr viņš ilgojas pēc miera. Tāpēc tika nolemts izmantot ierastos klasiskos elementus: piemēram, viesistabā tika ielikta visnotaļ klasiska lustra. Turklāt, saka Sergejs, gribējās uzsvērt dzīvokļa īpašnieka statusu un arī pašu mājokļa atrašanās vietu, ko rīdzinieki dēvē par muižnieku ligzdu. Tiesa, savulaik šajā „ligzdā” bija vieni vienīgi komunālie dzīvokļi… Jāteic, ka tieši komunālais dzīvoklis tika līdz pašiem pamatiem nojaukts un pārbūvēts par klienta mītni.
Tā kā bija veidojams izteikti vīrišķīgs interjers, krāsu gammai tika izraudzīti brūnie un vaniļas toņi. Un atbilstoši materiāli: parastā āda un kažokāda, velvets, koks, akmens, stikls, metāls. Piemēram, grīdlīstes ir darinātas no nerūsoša tērauda, akcentējot ģeometriskumu.
Bija arī savas problēmas. Piemēram, ar nesošo kolonnu starp viesistabu un virtuvi. Ko ar to stabu darīt? Tika nolemts šo konstrukciju „apspēlēt” – pārvērst par savdabīgu „muzeja eksponātu”. To pārklāja ar faktūrsegumu, bet pēc tam ievietoja stikla kastē, kuras iekšpusē iebūvēja no diodēm veidotu pagaismu. Sanāca interesants mākslas objekts, kuru Sergejs sauc par „Hiperiona kolonnu” (sengrieķu mitoloģijā Hiperions ir Priama dēls, titāns), – pamatīgs un elegants.
Sienu, kas halli un gaiteni atdala no viesistabas un ēdamistabas, veiksmīgi atdzīvināja ar tripleksa ielaidumu. Turklāt vidējais no trim slāņiem izgatavots no rūdīta stikla šķembām, kas ielaidumam piešķir neparastu, oriģinālu izskatu. Caur šo stiklu labi redzama viesistaba un ēdamistaba. Tā ka viesi var uzreiz iepazīties ar dzīvokli, pareizāk sakot, ar tā reprezentācijas daļu. Tripleksa kontūru veido diožu pagaisma. Šis elements, tāpat kā otrs „muzeja eksponāts” – mirdzošā kolonna – ir ar gaismas palīdzību radītā neparastā dzīvokļa noformējuma sastāvdaļa.
Arī mēbeles piemeklētas saimniekam atbilstošas, vīrišķīgas: pamatīgas, respektablas, tādas, kuru apdarē āda apvienota ar venges koku. Interesanta ir viesistabā starp logiem novietotā konsole. Varētu šķist – tie taču ir plaukti, turklāt pavisam vienkārši! Taču ne jau velti Sergejs šo priekšmetu nosauca par „Džeimsa Bonda konsoli”: tā konstruēta pēc „spiegu likumiem”. Tajā izvietots cigāru nodalījums, minibārs, biroja plaukts. To visu var atvērt tikai pats saimnieks (vai uzticams, informēts cilvēks) ar slepena slēdža palīdzību.
Parastā garderobē arī ir neparasti elementi. Piemēram, taburete, ko veidojis ievērojamais krievu dizainers Igors Čapurins: tai ir metāla kājiņas, sēdeklis pārklāts ar pledu, ko satur ādas siksnas. Skapju durvis izgatavotas no rūdīta stikla. Pateicoties tam, ir vieglāk atrast vajadzīgo lietu.
Arī terases mēbeles ir ne mazāk solīdas. Tās piemīlīgākas padara galda virsmas stikla ielaidums un ažūrās krēslu atzveltnes.
Vannasistabā visa sadzīves tehnika paslēpta aiz bīdāmām bronzas krāsas stikla durvīm, bet pati vanna ielikta brūna koka rāmī un novietota uz paaugstinājuma. Pasūtītājs pieprasīja, lai vannasistabā katrā ziņā būtu… dīvāns, jo bez tā viņš nevarēšot ar vajadzīgo labpatiku nodoties pārdomām, kūpināt cigāru un atpūsties. Arhitektu skatījumā šajā telpā veselam dīvānam nebija vietas… Tika panākta vienošanās par neparastas formas krēslu.
Paturot prātā pasūtītāja pagātni, arhitekti interjerā iekļāvuši aviācijas tematiku. Dažviet uzskatāmi: saimnieka kabinetā lidojumam ir šķietami gatavi sienas plauktos izvietotie lidmašīnu modeļi. Citur mājienu veidā: gaiteņa griesti, pateicoties „iegremdētajām” lampām, ir līdzīgi lidmašīnu skrejceļam, gaismasķermenis tā paša gaiteņa galā ar savām aprisēm atgādina lidmašīnas propelleri (lai gan daži šajā objektā saskata sievietes figūru)…
Pēc Sergeja Serpuhova domām, viņam kopā ar kolēģiem padevies interjers „luxury vīrieša gaumē” – īsta džentelmeņa mītne.
