Olga Bobrova
Foto: Martins Kudrjavcevs
Šis ir interesants un apburošs interjers. Ar savām intrigām. Ar cieņu pret pagātni un ar drosmīgiem soļiem nākotnē. Tas reizē pārstāv mieru un epatāžu.
Te viss balstās uz pretstatiem. Šajā brīnumainajā telpā pagātne un nākotne, komforts un epatāža saplūduši kopā. Un vēl – dabas motīvu slaidās līnijas apvienojas ar futūristisko telpas noformējumu. Īpaši tas redzams viesistabas interjerā. Iespaidīgs ir gaismeklis griestu centrā: nevar saprast, vai dzīvsudraba pilieni uz brīdi sastinguši, nespējot izlemt – saplūst kopā vai tieši pretēji – izklīst. Griestu līmeņu maiņa, lauzto un plūstošo līniju savijums, izteiktās formas… Tas viss veido nākotnes atmosfēru. Viesistabā un arī visā dzīvoklī projekta autors, dizainers Sergejs Serpuhovs (studija Erges) un viņa kolēģi Jana Timošenko un Sergejs Rodionovs izmanto rotaļāšanos ar kontrastiem.
Sergejs Serpuhovs
Līdzās modernajiem materiāliem ir daudz dabiskā koka, no kura veidoti sienu paneļi, kas šķietami saplūst ar grīdu. Vienas sienas apdarei izmantots travertīns.
– Interjers ir burtiski piesātināts ar bioniskām formām, – stāsta Sergejs Serpuhovs. – Bioniskais stils ietver pastāvīgumu un pārmaiņas, simetriju un asimetriju, aizsargātu intimitāti un plašu atvērtību. Tas viss pastāv izveidotās telpas trauslajā līdzsvarā. Jāteic, ka to radīt bija neiedomājami grūti. Bijušo komunālo dzīvokli ar tā „būrīšiem” un šķērssienām nācās pārplānot. Un pārveidotajā telpā ieviest sarežģītus inženierrisinājumus. Tiek uzskatīts, ka mūsdienu futūrisms nozīmē atteikšanos no pagātnes, tās formām un kanoniem. Taču mēs neatteicāmies, bet pienācīgi novērtējam gan stilu, gan pašu XX gadsimta sākumā būvēto māju. Tāpēc ir uzskatāmi saglabāts senais ķieģeļu mūris, izmantoti dabiskie materiāli, klasikas replika – nedaudz svinīgie gaismekļi ar piekariņiem guļamistabā un to „citējums” vannasistabā…
Šim interjeram ir sava intriga. Viena no spoguļsienām, kas viesistabai piešķir plašumu, īstenībā ir sienā apslēptas durvis. Aiz šīm durvīm atrodas Aizspogulija. Pareizāk sakot, mājas saimnieka personīgā telpa, kas ieturēta savā garā. Tur ir artefakti, to skaistā rakstāmgalds no XX gadsimta 30. gadiem, akvārijs ar tajā ritošo dzīvi, ģitāras, vinilplates un pagājušā gadsimta atskaņotājs…
…Tā nav nejaušība, ka bioniķi, kas nodarbojas ar zinātni, par savu emblēmu izraudzījušies ar integrālzīmi savienotu skalpeli un lodāmuru. Šajā pretstatu rotaļā slēpjas būtība. Skalpelis šķir, bet lodāmurs tuvina, liekot savienoties. Ar bionikas palīdzību veidotais interjers to apstiprina.
