Olga Bobrova
Foto: Guna Kviese
Brīvība un dabiskums. Vienkāršas lakoniskas formas un iekšējās telpas racionāla izmantošana. Tādas ir šā interjera raksturīgās iezīmes. Un vēl jāpiemin harmonija ar dabu, tās ienākšana dzīvoklī. Faktiski burtiskā nozīmē.
Larisa Pomeščikova
Jo īpaši tas pamanāms otrajā stāvā Jūrmalas divlīmeņu dzīvoklī, kura iekštelpas noformēja projekta autore Larisa Pomeščikova (kompānija Dizaina līnija). Pirmajā brīdī šķiet, ka lielajai atpūtas istabai sienu vispār nav. Protams, tās ir, bet no stikla.
– Ar šā materiāla palīdzību telpu var piepildīt ar gaisu un gaismu, vēl vairāk – ar poēziju, – uzskata Larisa. – Caurspīdīgais stikls ļoti viegli likvidē pat masīvu konstrukciju smagnējību. Šis apbrīnojamais materiāls spēj mainīt interjeru: piemēram, pārvērst ainavu aiz stikla (milzīgi liela loga vai veselas sienas) par dzīvu gleznu iekštelpā.
Viss dzīvokļa otrais stāvs ir jauna Krievijas biznesmeņa Andreja Šmergeļska valstība. Viņš ir iemīļojis Rīgu, Jūrmalu un tagad ir gatavs savu biznesu attīstīt Latvijā. Tieši viņam tika radīta šī īpašā, dabai atvērtā pasaule. Tā ir pilnīgi atsevišķa, autonoma platība, kas nelīdzinās nevienai citai telpai. Otrā stāva interjera dominante ir atpūtas istaba. Tās centrā atrodas skandināvu tipa kamīns – vienīgais „tumšais plankums” šeit. Mēbeles – gaiši, viegli krēsli un dīvāns, tādi paši bezsvara galdi. Tieši tāpat apmēbelētas terases. Lai neaizsegtu skatu uz skaistumu, tika nolemts šajā istabā iztikt bez biezajiem aizkariem. Vēl vairāk – lai nekas nenovērstu no skaistuma baudīšanas, televizors arī no interjera tika izslēgts, jo jebkurai ainavai televizora ekrānā ir grūti sacensties ar to, kas paveras aiz stikla. Piemēram, ar staltajām priedēm, kas lepni slejas blakus mājai, gluži kā sargājot tās mieru. Tās ir burvīgas jebkurā diennakts laikā, taču īpaši skaistas izskatās saulrietā, kad stumbri iegūst brīnumainu rudu nokrāsu, kas bagātīgi piepilda visu apkārtni…
No vaļējām terasēm abās pusēs atpūtas istabu nošķir stiklotas sienas, kas palīdz savienot ārējo un iekšējo telpu tā, lai starp tām notiek mijiedarbība. Citiem vārdiem sakot, pateicoties tām, saplūst divas pasaules – daba un cilvēks. Atliek vienīgi, piemēram, vasarā, daļu sienu atbīdīt. Un šī saulē sakarsušo skuju vai lietus noskalotās zāles aromāta piesātinātā kopība ir klāt. Bet sliktos laikapstākļos, kad no debesīm sijājas sīks lietutiņš, bet vējš pūlas ielauzties pie pavarda siltuma, stikls – šis trauslais materiāls, kuram, kā šķiet, nepavisam nav svara, – kļūst par sargājošu un drošu elementu.
Protams, otrajā stāvā ir arī guļamistaba (tur televizors var būt) un tualetes istaba, kas ieturēta krēmīgos toņos un nokrāsās, ko raksturojam kā kakao ar pienu. Ir pat sava maza virtuvīte: minimāli maz mēbeļu, tikai pats nepieciešamākais. Otrā stāva grīdu sedz spoguļgluds marmors.
Arī pirmajā stāvā, kur mīt jaunā cilvēka vecāki, visas telpas piepilda gaisma, kas plūst no milzīgajiem logiem. Te ir divas guļamistabas, trīs tualetes istabas, neliela virtuve un vienkārša viesistaba, kas apvienota ar ēdamistabu. Guļamistaba – vislakoniskākā. Nekā lieka. Vienā no tām ir gulta ar baldahīnu, otrā – visnotaļ tradicionāla guļvieta. Telpu „radnieciskumu” iezīmē galda lampas, naktsskapīši un svītraini gultas pārklāji. Grīdu guļamistabās sedz augstvērtīgs ozolkoka parkets.
– Šis materiāls ir izturīgs, kalpo ilgi, tam ir skaista krāsa, – saka dizainere. – Turklāt tam ir skaista tekstūra. Šāds segums rada īpašu mājīgumu, tas ir kvalitatīvs. Un liek justies aizsargātam. Tās pašas funkcijas pilda angļu firmas Morris & Co brīnišķīgie tumšie aizkari abās guļamistabās un viesistabā, kurām tie piešķir majestātisku skaistumu (pretstatā lakoniskajam skaistumam, kas valda telpās). Piebildīsim, ka sienas pirmā stāva tualetes istabās rotā tās pašas kompānijas tapetes ar slavenajām floras kompozīcijām.
Vēl par pirmā stāva grīdas segumu. Priekštelpā, tualetes istabās un virtuvē šim nolūkam izmantotas akmens flīzes, kas izgatavotas pēc „senām receptēm”. Proti, akmens masu iekrāso dziļi, iegūstot homogēnu, tas ir, viendabīgu materiālu. Zīmējums caurauž segumu visā dziļumā, bet līdz ar to grīdas klājums ilgi paliks nemainīgs. Pateicoties šai tehnoloģijai, grīdas nedils pat tad, ja vairākas iemītnieku paaudzes intensīvi staigās, skraidīs un nesaudzīgi pa tām šļūkās kājas. Savukārt viesistabā grīdas ir īsts modes hits – daudzu franču aizmirstajā skujiņas rakstā.
– Šķiet, ka šis ir viselegantākais un stilīgākais parketa veids, – saka Larisa. – Neparasto eleganci piešķir unikālā parketa dēlīša forma, kas veidota kā paralelogramms. Šos dēlīšus zāģē 45 vai 60 grādu leņķī. Pateicoties tam, dēlīšu savienojums starp rindām ir taisns, nevis kā parastam parketam pakāpjveidīgs. Šāds raksts koptai grīdai piešķir eleganci, bet visai telpai – respektablu izskatu.
Tagad par viesistabas mēbelēm. To lielākā daļa atvesta no izstādes Maison & Objet. No turienes nākuši arī bronzas gaismasķermeņi, kas veidoti skandināvu stilā. Jāteic, ka viesistabas interjera stilu Larisa raksturoja kā klasikas, etno un lakoniskā skandināvisma sajaukumu. Patiesi, šķietami dažādie dīvāni (viens – turku) un krēsli ap pusdienu galdu labi sadzīvo kopā, bez strīdiem un mēģinājumiem uzkundzēties.
Līdzīgi kā otrā stāva atpūtas istabā, arī te ir pietiekami daudz stikla. Logi, kas stiepjas no grīdas līdz griestiem, siena starp viesistabu un virtuvi. Durvis ir gluži kā ieliktas ietvarā, jo izgatavotas no stikla un iezīmētas tikai ar ozolkoka apmali baltā krāsā. Virtuve ir īsta „itāliete” – ne visai liela, stilīga, moderna. Galda virsma izgatavota no dabiska melna granīta. Visas durvis šajā dzīvoklī ir no ozolkoka un tāpat kā grīdlīstes nokrāsotas baltas.
…Šis interjers ir piemērs, kā vajag un var izvairīties no standartiem un ierastiem piemēriem, lauzt stereotipus un sienas, paplašināt pasaules uztveri un telpu. Atcerēsimies, kā savulaik Fjodors Dostojevskis sava varoņa vārdiem secināja „… zemi griesti un šauras sienas spiež dvēseli un prātu”.
