Jonas Maļinauskas
Foto: Ļaons Garbačausks
Šobrīd lielākā daļa arhitektu cenšas atklāt privātmāju telpu arī no ārpuses, padarot apkārtējo ainavu par dabisku interjera turpinājumu. Jaunie arhitekti Jurgita Paškjavičūte un Agne Šaudvīte nolēma rīkoties “tieši otrādi”, ne tikai ielaižot dzīvās dabas motīvus privātmājas iekšējā telpā, bet arī piešķirot tiem krāšņas art deko stila iezīmes.
Divstāvu dzīvojamā māja, kuras kopējā platība ir 250 kvadrātmetru, tika uzcelta mežā netālu no Viļņas. Tās garenais gandrīz pilnībā stiklotais korpuss burtiski atduras pret staltajām priedēm, kuras aizpilda visu zemes gabalu. Pirmā stāva galvenās funkcionālās zonas izvietotas vienotā telpā uz ēkas garenass. Par dabisku šķērssienu šeit kalpo virtuves bloks, kas atdala ēdamistabas zonu no SPA telpas un saunas; savukārt virtuvi no ēdamistabas atdala neliela saliņa, kas var tikt izmantota kā bārs. Otrpus astoņām personām paredzētajam ēdamgaldam ar krāšņo dabiskā akmens virsmu novietots milzīgi plats ādas dīvāns – viesistabas zonas galvenais akcents. Griesti šajā mājas daļā ir augstāki par pieciem metriem, šis apstāklis ļauj cilvēkam justies neierobežotam un vienotam ar dabu. Kopējo telpu noslēdz kamīna portāls, kas simetriski klāts ar gaiša akmens flīzēm.
Dabiskā koka motīvs ir efektīvi uzsvērts arī fasādē – viss otrais stāvs ir aprīkots ar augstām vertikālām nervīrām, kas pilda ārējo žalūziju funkcijas. Tas pats motīvs likts arī iekšējās apdares pamatā: lielākā daļa sienas paneļu ir klāti ar pulētu tumškoka finieri, bet pirmā stāva grīdu sedz saliekams parkets. Ar to krasi kontrastē gaišās akmens masas flīzes, kas izklātas pa visu grīdas perimetru no kamīna līdz pat priekšistabai un saunai. Par galveno akcentu, kas piešķir interjeram stingri klasisku izskatu un pat zināmu mistisku šarmu, kļuvušas ēdamistabas un viesistabas sienas skapju un plauktu fasādes ar kokgriezumiem, kuru grafikā izmantoti pagānisma simboli. Šim risinājumam pieskaņots ģeometriskais griestu reljefs – klasisks apdares elements, kas mūsdienu interjeros sastopams visai reti. Tā izgaismošanai ierīkota atsevišķa kontūra, bet par galveno viesistabas gaismas avotu izraudzīta iespaidīga “divstāvu” lustra, kas aprīkota ne tikai ar dimmeri, bet arī ar krāsu gammas mainīšanas sistēmu.
Smalki izliektas vienlaidu kāpnes tieši no ieejas ved uz otro stāvu. Šeit atrodas saimnieku guļamistaba, kas savienota ar vannas istabu un garderobi, kā arī divas viesistabas – jaunākās paaudzes pārstāvjiem, kas jau pametuši tēva māju, bet tajā ir vienmēr gaidīti. Gaišās mēbeles un gaismas ķermeņi ērti saplānotajai vannas istabai izraudzīti ar tikpat lielu rūpību kā guļamistabai. To stingrās skaistās formas akcentē šai gaismas pielietajai un ūdens caurstrāvotajai telpai piemītošo vieglumu.