Teksts: Jonas Maļinauskas
Foto: Ļaonas Garbačauskas
Līna Kliosa
Pēdējos gados vērojamā tendence uz blīvu pilsētapbūvi mudina nekustamo īpašumu projektētājus attīstīt ekonomisku mazgabarīta dzīvokļu celtniecību. Vai tiešām mēs atkal atgriežamies “hruščovkās”? Savā ziņā – jā, bet nu jau pavisam jaunā komforta un estētikas līmenī, kas tiek sasniegts, pateicoties profesionālajam arhitektu un dizaineru darbam.
Jaunā projektētāja Līna Kliosa saņēma pasūtījumu noformēt divistabu dzīvokli jaunā mājā, kas uzcelta bijušajā rūpniecības rajonā Viļņā. Nedz māja, nedz arī pats dzīvoklis arhitektoniskajā ziņā ne ar ko īpašu neizcēlās, parastais variants: virtuve-ēdamistaba un atsevišķa guļamistaba, kopējā platība – 48 kvadrātmetri. Dzīvokļa saimnieks ir vientuļš jauns cilvēks ar ienākumiem virs vidējā līmeņa, un viņa dzīvesveids ir gana aktīvs. Viena no saimnieka īpašajām vēlmēm bija kompakta darba vieta, lai zināmu daļu darbalaika viņš varētu pavadīt mājās, strādājot attālināti. Vēl viņš izteica vēlēšanos, lai būtu pienācīgi eksponēta glezna, ar kuru viņam acīmredzot saistās kādas personiskas atmiņas.
Tieši šī glezna, pareizāk sakot, tās kolorīts tad arī kļuva par pamatu visa dzīvokļa krāsu gammas izveidei. Vīrišķīgu noteiktību interjeram piešķir gaišo toņu kontrasts ar melnajiem akcentiem, tādiem kā keramikas flīžu ielaidumi virtuves blokā, griestu lampu korpusi un vannas istabas radiatora glancētā virsma. Šos pretmetus papildina pelēkzilais dīvāna pārvilkums, kā arī no dabiska koka izgatavotie korpusa mēbeļu ielaidumi siltos toņos.
Darba vietu tika nolemts ierīkot viesistabas tālākajā galā, blakus sienas skapim un dažus tā plauktus atvēlēt papīra dokumentu glabāšanai. Vaļējie plaukti ir ne tikai akcentēti ar krāsas palīdzību, bet pat mazliet izbīdīti no tumšās fasādes uz āru.
Virtuves un ēdamistabas zonas vienu no otras faktiski šķir tikai pusdienu galds, kas ir piebīdīts tieši pie dīvāna muguras daļas. Šis risinājums gan mazliet apgrūtina pusdienošanas procesu, jo ēdienus nākas pasniegt un saņemt “pār plecu”, toties ir izdevīgs tādā ziņā, ka pie galda esošie krēsli dabiski veido otro rindu mājas kinozālē tad, kad pie saimnieka pulcējas draugi, lai kopā noskatītos filmu vai basketbola maču. Šajā funkcionālajā shēmā vienīgais pārsteigums ir tas, ka dīvāna priekšā trūkst žurnālu galdiņa – tā funkcijas pilda divi pārnēsājami galdiņi.
Guļamistabas “nagla” ir nevis gulta, kā varētu domāt, bet gan sienas skapis un pārējās pēc individuāla pasūtījuma izgatavotās mēbeles. Lai vizuāli paplašinātu kopējo telpu, tika nolemts, ka skapja fasādei jābūt nevis viengabalainai, bet stiklotai, turklāt vēl izgaismotai no iekšpuses. Protams, zināmas paralēles ar “pelēkā nokrāsām” šeit ir saskatāmas, taču, pēc dizaineres domām, caurspīdīgais skapis ir labs galvenokārt tāpēc, ka prasa, lai tajā visu laiku tiktu uzturēta kārtība, un tas vecpuiša dzīvē patiešām ir svarīgi.
Līnas radītais interjera dizains dzīvokļa saimnieku pilnībā apmierina – vismaz tikmēr, kamēr viņam blakus uz pastāvīgu dzīvi nav apmetusies vēl kāda būtne. Tad gan būs laiks ieviest pārmaiņas gan interjerā, gan personiskajā dzīvē…
