Par dizaineriem piedzimst vai kļūst?

Nataļja Voronova

Dizaina studijas Intrante art-direktore Lolita Freidmane ir pārliecināta: jebkurš talants sākas agrā bērnībā, kad gēnu un audzināšanas līmenī tiek ieliktas galvenās īpašības.

Viss nāk no bērnības

– Cik vien sevi atceros, – stāsta Lolita, – es vienmēr kaut ko pārkārtoju un pārvietoju: traukus uz galda pirms pusdienām, burtnīcas uz rakstāmgalda, nepārtraukti pārbīdīju mēbeles istabā, lai būtu skaisti un pareizi. Jau kopš bērnības sapņoju padarīt pasauli labāku. Savukārt visas profesijai nepieciešamās iemaņas un zināšanas tiek iegūtas mācību un prakses procesā. Neatceros, kas to ir teicis, bet es tam pilnībā piekrītu, ka “talants – tas ir tikai graudiņš. Lai talants izdīgtu, tas ir jālaista un jāmēslo. Un tikai pēc tam var piedzimt Meistars”.

Kļūstot par dizaineri, bet pēc tam atverot savu studiju Intrante, Lolita sāka projektēt korpusa mēbeles. Un tik veiksmīgi, ka vienu no modeļiem palaida ražošanā. Pēc dizaineres vārdiem, jau vairāk kā 5 gadus 60% korpusa mēbeļu, kas rotā tās interjerus, ir izgatavotas pēc viņas (un studijas kolēģu) skicēm.

– Mēbeles projektēt sāku tāpēc, ka nevarēju piemeklēt tieši tādas, kas atbilstu visām nepieciešamajām prasībām, – saka Lolita. – Lai tās organiski iekļautos mājas stilistikā, būtu piemērotas konkrētiem cilvēkiem… Jo katrai mājai ir jāstāsta savs stāsts. Tāpēc mēbelēm ir jābūt gan komfortablām, gan funkcionālām, gan individuālām, kā pašiem mājokļa īpašniekiem.

Vispirms funkcionalitāte  

Viņai dizains – tas, pirmkārt, ir noteikta uzdevuma risinājums. Nereti sarežģīts. Par pūliņu rezultātu ir jākļūst reālam mājoklim, kurā viss ir ērti, nekas nekaitina. Telpa, kurā cilvēks būs laimīgs. Pēc Lolitas domām, dizainers ir noskaņojuma radītājs, kas rada vien fonu skaistai un mājīgai dzīvei.

– Man ne reizi nav bijuši gadījumi, kad es vadītos “no bildītes”, viņa saka. – “Sēžu, sapņaini radu” – tas nav par mani. Sēžu, aprēķinu rīta ceļu no gultas līdz vannai, attālumu no izlietnes līdz plītij, plauktiņu augstumu, attālumu no spilvena līdz naktsskapītim… – jā. Galvenais – lai ikvienam mājas iemītniekam būtu ērti. Tāpēc nereti dizainers – tas ir gan santehniķis, gan ventilācijas speciālists, gan elektriķis, ja gribat, pat celtnieks. Visas zināšanas un iemaņas ir nepieciešamas, lai radītu pareizu, tas ir, ērtu, klienta “izmēram” atbilstošu interjeru. Skaistums, dekors – vēlāk. Tam ir nepieciešams stāsts, izjūta, tēls. Un tas viss atkal nāk no zināšanām, precīzāk sakot, no to cilvēku izpratnes, kuru vajadzībām tiek noformēta telpa. Tāpēc es ilgi runāju ar pasūtītājiem, uzdodu daudzus jautājumus – saprotams, ne jau ziņkārības dēļ! Bet lai vēlāk radītu tādu interjeru, kurā cilvēkam būtu komfortabli dzīvot. Man patīk strādāt ar pasūtītājiem, kas sniedz man savu nosacījumu klāstu: sarakstu, kam ir jābūt topošajā interjerā un kam noteikti nevajadzētu būt (otrais ir pat svarīgāk).

Nav nejaušība, ka Lolita sāka apgūt filozofiju un psiholoģiju. Viņa ir pārliecināta, ka dizains apvieno kā filozofiju, psiholoģiju, tā jaunradi. Bet topošais interjers – tā ir mikropasaule. Padarot to labāku, tiek uzlabota arī lielā pasaule. Un pilda savu misiju…

“Es vienmēr kaut ko mācos”

Viņa ir uzaugusi divās ģimenēs: latviešu un krievu. Un no katras guvusi savu. No vienas – maigumu, labestību, mīlestību pret savu valsti un dabu, mālu, linu, kārkliem uz galda. No otras – tiekšanos pēc līderības, mērķtiecību, nepatiku pret liekulību. Un no abām – mīlestību pret mācībām, darbu un neprasmi garlaikoties.

– Es nesaprotu, ja kāds žēlojas: “Man ir garlaicīgi…”, saka Lolita. –Man vienmēr ir bijis interesanti vienai. Es vienmēr kaut ko mācos, esmu ar kaut ko nodarbināta. Piemēram, tikko kā pabeidzu fotografēšanas kursus. Un pateicoties tam, ka septembra beigās atveras mūsu aksesuāru show-room, esmu aizņemta ar mārketinga apgūšanu. Par elektrības, ventilācijas sistēmas pamatu, santehnikas apgūšanu jau minēju (smaida – red.). Un vēl man patīk un es gribu rakstīt. Kādreiz noteikti uzrakstīšu grāmatu…

Būt trendā!

Bet nekādā gadījumā tam akli nesekot, uzskata Lolita. Pamanīt virzienu, kurā virzās dizains, nereti pašai uzminēt tendenci, pēc tam savā darbā izmantot uzminēto un arī paredzēto – jā.

– Kā dizainere ieteiktu katram vispirms saprast: ko nozīmē mans stils un mans komforts? – saka Lolita. – Jo neviena tendence nesniegs to, kas vajadzīgs konkrētam cilvēkam, konkrētai ģimenei: jo tā orientējas uz savu personīgo emocionālo komfortu. Savā mājā. Labi atceros savu pirmo interjeru. Es noformēju dzīvokli kādam vīrietim. Viņš bija ļoti izskatīgs, jauns un neprecējies. Un gribēja kaut ko neparastu. Parunājot ar viņu, es izdomāju: vajag eksperimentēt ar ģipškartonu, spēlējoties ar sarežģītām ģeometriskām nišām, apgaismojumu un stiklu. Sanāca funkcionāla dekoratīva siena, kas turklāt atdalīja viesistabu no ēdamistabas. Šādu drosmīgu dekoratīvu paņēmienu tai laikā neizmantoja vēl neviens no maniem kolēģiem.

Kādā virzienā virzās mūsdienu dizains? Pēc Lolitas domām, virzieni ir vairāki.

– Pirmkārt, tā ir tehnoloģiju attīstība, “gudro” māju ieviešana, – viņa saka. – Šodien īpaša nozīme ir procesu automatizācijai, inženierkomunikāciju monitoringam un vadībai, energodrošībai. Tas viss padara dzīvi komfortablāku, drošāku un ekonomiskāku. Otrais. Cilvēks beidzot ir sapratis, ka viņam nevajag daudz: ne kvadrātmetru, ne mēbeļu, ne trauku. Atcerieties, vēl nesen: māja, kas mazāka par 300 kvadrātmetriem – tā nav māja. Paldies Dievam, no tā sāk atkāpties. Šobrīd tiek novērtēta rafinēta pieticība, tāpēc interjers kļuvis daudz minimālistiskāks, par tā skaistumu ir “atbildīgas” detaļas, materiālu, faktūru apvienojums, kā arī ekonomiskas tehnoloģijas. Trešais – projektu ekoloģiskums un individualitāte. Cilvēki ir sapratuši: dizainam ir jābūt ilgdzīvotājam, saglabājot aktualitāti, labu gaumi un mēra izjūtu. Šāds dizains atšķiras ar krāsu gammas vienkāršību, materiālu dabiskumu un detaļu pārdomātību. Tā kā, nost ar kanoniem, pareizāk sakot, sekošanu tiem! Mājoklis ir jāindividualizē. Atbilstoši savai gaumei, savai ģimenei, pat saviem hobijiem. Esmu ļoti priecīga: šāda virzienu attīstība atbilst manām domām un priekštatiem par to, kādam ir jābūt labam dizainam.

… Viņas dzīvē vienmēr bijusi un ir mūzika. Viņa mīl džezu un blūzu. Un viņas interjeri ir piepildīti ar šīs mūzikas ritmiku. Tajos ir vieta improvizācijai. Bet nemainīga ir galvenā tēma: mīlestība pret darbu, pret dzīvi. Tāpēc ģimenes pāris, kuram Lolita savulaik noformēja pirmo dzīvokli (tas bija viņas otrais interjers), pēc 15 gadiem uzmeklēja viņu vēlreiz. Tagad viņu ģimenei ar diviem bērniem ir nepieciešams noformēt nopirkto māju. Un to izdarīt, pēc viņu ieskatiem, var tikai Lolita, kas ir dzimusi dizainere un kuras aicinājums ir uzlabot pasauli.