Parasti ar šo vārdu salikumu apzīmējam pretstatījumu, kontrastu. Taču starp šīm divām krāsām ir daudz toņu, ar kuriem var izteikt vissmalkākās krāsas un formas nianses. Tieši šādu delikātu principu savos projektos pastāvīgi izmanto Viļņas arhitekts Arturs Imbrass.
Arturs Imbrass
Pirms pāris gadiem arhitektūras firma Imbraso studija, kuru dibinājis Arturs un kur viņš kopā ar dzīvesbiedri Astru strādā, saņēma pasūtījumu – noformēt prestižā Viļņas rajonā esoša dzīvokļa interjeru. Apartamenti aizņēma veselu stāvu jaunbūvētā namā un plānā bija iezīmēti kā kvadrātveida „akvārijs” ar stikla sienām aptuveni 220 kvadrātmetru kopplatībā.
Dzīvokļa saimnieki tajos uzturas reti, lielākoties dzīvo ārzemēs un tāpēc arhitektiem izvirzīja savdabīgu prasību, ko īsumā var formulēt ar banālo frāzi „lai būtu skaisti”. Savukārt Arturs un Astra centās iegūt viengabalainu interjeru un tāpēc nolēma izmantot viena ražotāja – amerikāņu firmas Christopher Guy mēbeles, kuras neilgi pirms tam bija noskatījuši Milānas izstādē. Šīs mēbeles izceļas ar savdabīgu dizainu – brīvu un lakonisku baroka un renesanses interpretrāciju mūsdienīgā stilā; detaļu lielākā daļa tiek ražota Indonēzijā no cēlkoksnes. Christopher Guy mēbeles Lietuvā nav īpaši populāras, tāpēc vajadzēja noformēt piegādi tieši no Savienotajām Valstīm, kas cita starpā ļāva būtiski ietaupīt līdzekļus. Rezultātā izdevās vienotā stilā apmēbelēt viesistabu un guļamistabu, kā arī daļu mēbeļu izmantot citās telpās. Korpusa mēbeļu elementus izgatavoja vietējie meistari, kas veiksmīgi piemeklēja krāsas un apdares faktūru.
Ar liftu uzbraukuši astotajā stāvā, viesi nonāk nelielā priekštelpā, no kuras durvis ved uz milzīgu (105 kvadrātmetri) telpu, kurā apvienota viesistaba, ēdamistaba un virtuve. No tās, pagriežoties pa labi, var iekļūt darbistabā, kas reizē kalpo kā viesu istaba, bet no ēdamistabas var nonākt guļamistabā (27 kvadrātmetri), bet, ejot cauri tai, – vannasistabā, kur atrodas arī turku pirts. Arī pieliekamais un veļasmazgātava ir blakus virtuvei un ēdamistabai.
Lai gan no logiem paveras visnotaļ iespaidīga ainava, autori nolēma interjeru orientēt nevis uz āru, bet uz iekšu, uzmanību koncentrējot uz telpas centrālo daļu. Viens no viesistabas galvenajiem akcentiem ir franču firmas Focus piekarināmais kamīns, kura pludlīnijas ierāmējums harmonē ar mēbeļu formu. Guļamistabā blakus gultai atrodas ierastākas formas kamīns, kuram viens sāns iziet uz guļamistabu, otrs – uz vannasistabu.
Ēdamistabu no guļamistabas atdala nesošā kolonna, turklāt par savdabīgu aizslietni kalpo arī blakus novietotā televizora LCD ekrāns (attēlos redzams viens ekrāns, bet vēlāk to papildināja ar otru, lai ēdamistabā un viesistabā varētu skatīties dažādus attēlus). Christopher Guy mēbeles tika atzītas par tik harmoniskām un skaistām, ka autori apzināti atteicās no citiem interjera rotājumiem, to skaitā gleznām, skulptūrām, keramikas un citiem mākslas darbiem. Izņēmums ir grīdas paklājs, kura zīmējums atgādina galdu un krēslu aprises. Tiesa, kā dekoratīvs panno kalpo pēc līdzības ar iekšējo sienu veidotais kontrastainais virtuves fasādes zīmējums. Tās apdarei izmantots eksotiska koka finieris, kura raksts izskatās tā, it kā būtu veidots ar datorsalikuma metodi.
Virtuves bloks veidots pēc pašu arhitektu projekta. Lai telpu nepieblīvētu, autori atteikušies no piekarināma velkmes skapja, bet tā vietā uzstādījuši firmas Gaggenau nosūcēju, kas uzmontēts uz galda. Turklāt tā nav vienīgā ar ventilāciju saistītā ierīce: vasarās saule piekarsē visu stikla „akvāriju”, tāpēc papildus efektīvajai centralizētajai kondicionēšanas un rekuperācijas sistēmai nācās izmantot arī tradicionālo līdzekli: ruļļveida žalūzijas un blīvus aizkarus. Labi, ka lielāko daļu vasaras saimnieki pavada ārzemēs, tāpēc siltumregulācijas jautājumi viņiem nav īpaši aktuāli. Daudz svarīgāka problēma viņiem ir interjera solīdums un elegance, bet šo uzdevumu autori atrisinājuši spīdoši.
