Jonas Maļinauskas
Soft sky – tieši tā savu jauno projektu nosaukusi lietuviešu arhitekte Mingaile Marciene. Apartamenti vienā no Viļņas augstceltņu augšējiem stāviem pārsteidz nevis ar greznību, bet ar neparasto formu plastiku, kas ir pretrunā ar modernā plānojuma kanoniem.
Mingaile Marciene
Kā atzīst Mingaile, nekāda īpaša iedvesma šā interjera veidošanai neesot bijusi vajadzīga: iepazīstoties ar interjeru, jau pirmajā reizē dzimusi ideja veidot gaišu un mājīgu telpu ar formām, kas plūstoši pāriet cita citā. Par to izdevās pārliecināt arī pasūtītāju, kas iesākumā iestājās par stingrāk ieturētu risinājumu. Taču arhitektei izdevās viņu pārliecināt, ka mīkstās formas labāk piestāv ēkas arhitektūrai un veicina kopējo interjera harmoniju. Iesākumā rasējumos parādījās tikai dažas plūstošas līnijas, bet pēc tam radās visnotaļ negaidīts risinājums. Mingailei Marcienei, kas pastāvīgi smeļas iedvesmu no slavenās Zahas Hadidas jaunrades, izdevās plastiskās formas apvienot un interjeram piešķirt vienotu un zināmā veidā futūristisku raksturu.
Lai gan dzīvokļa kopējā platība nepārsniedz 70 kvadrātmetrus, atklātā tipa plānojums, ko papildina iespaidīgais skats aiz loga, rada milzīgas telpas iespaidu. Un galvenā nozīme šajā telpā ir nevis mēbelēm, bet sienām un šķērssienām, kas lielākoties veidotas no vitrīnu stikla. Īpaši iespaidīga ir viesistabu un guļamistabu atdalošā, plūstoši izliektā arka, ko dienā aizsedz daudzvērtņu durvis. Naktī tās ir atvērtas, un tad tieši no gultas var baudīt pilsētas panorāmu. Stikla šķērssiena, kas atdala viesistabu un virtuvi, ar skaistu izliekumu ierīkota ģipškartona sienā. Daļu no tās sedz ovāls panelis, kas no viesistabas puses kalpo kā mēbeļu sekcija, bet pārējā daļa ir no tonēta stikla. Pateicoties tam, kā arī tumšajai virtuves mēbeļu apdarei, dienā virtuve no ārpuses gandrīz nemaz nav redzama, radot monolīta bloka iespaidu, bet naktī no iekšpuses ir spilgti izgaismota un uz tumšā viesistabas fona izskatās kā elegants stikla „akvārijs”. Durvis, kas no virtuves ved uz ēdamistabas zonu, iebūvētas koka panelī un gandrīz nemaz nav manāmas, bet tumšā venges koka apdare no tām stiepjas uz priekštelpu, kur iegūst daudzslāņu panno formu. Arī vannasistabā sienu apdarei izmantotas nevis tradicionālās flīzes, bet gan stikla loksnes.
Kopējo plastisko kompozīciju veiksmīgi papildina viesistabas griesti. Atsevišķie ovālie un viļņveida paneļi piekārti pie sarežģītas metāla konstrukcijas, bet to starpas uzsvērtas ar koku imitējošu laminātu un apslēptu dekoratīvu pagaismu. Griestu un sienu savienojumi nav akcentēti, bet nav arī speciāli maskēti.
Lai gan mēbelēm Soft Sky interjerā ir atvēlēta otršķirīga loma, arhitekte tām veltījusi pienācīgu uzmanību: slavenās firmas Ligne Roset mīkstie pufi un krēsli nedaudz atgādina mīkstus mākoņus un reizē kalpo kā spilgts krāsu akcents. Angļu dizainera Toma Diksona piekarināmie gaismasķermeņi no sērijas Pipe pilda īpašu lomu: tie grupēti dažādās vietās, piemēram, virs pusdienu galda vai krēslu bloka, uzsverot savu kompozicionālo nozīmīgumu. Vairums citu gaismasķermeņu gluži vienkārši ir apslēpti griestu paneļos.
Kad interjers bija pilnībā pabeigts, pēc Mingailes Marcienes vārdiem, pasūtītājs ar tā netriviālo estētisko risinājumu bija pilnībā apmierināts. Soft Sky pienācīgi novērtējuši arī profesionāļi: konkursā „Gada interjers 11” Lietuvā tas apbalvots kā 2011. gada pats inovatīvākais interjers.
