Olga Bobrova
Vienīgā māja, ko radījis Karlo Mollīno, ir saglabājusies līdz mūsdienām. Tā ir viņa rezidence Turīnā. Taču viņš nekad tajā nav dzīvojis ne pastāvīgi, ne īsu laiku. Ir vienīgi rīkojis erotiskas fotosesijas un galdiņa dancināšanas seansus.
Kad 1960. gadā
Karlo Mollīno
sasniedza 55 gadu vecumu, viņš nosprieda: pienācis laiks gatavoties nāvei. Tā kā šis apbrīnojamais cilvēks aizrāvās ar Austrumiem un par savu elku bija izvēlējies ēģiptiešu arhitektu Kha, par kura mūmiju Ēģiptes muzejā Turīnā bieži bija priecājies, viņš nolēma sekot “piramīdu iemītnieku” paraugam. Izcilais itālis nopirka XVIII gadsimta villu vienā no Po upes pakalniem un to pārbūvēja pēc sava prāta. Viņš izdomāja sarežģītu noformējumu, kurā apvienots baroks, modernisms un vēl vairāki stili. Rezultātā bija tapis unikāls dizains. Tika atrasta vieta greznam kamīnam, spilgti sārtiem krēsliem pie tā, kažokādai uz grīdas… Interesanti izskatās milzīgie gliemežvāki pie spoguļiem.
Karlo Mollīno būtībā bija radījis fotosalonu, kur iesākumā fotografēja pazīstamas dāmas, to skaitā Adu Minolu. Taču vēlāk šoferis pēc viņa lūguma sāka vest prostitūtas, kuras Mollīno fotografēja, pēc tam modelēm dāsni samaksājot. Drīz pēc Mollīno nāves (1973. gadā) mājā tika atrasta vesela kolekcija – daudzi tūkstoši “polaroīdu”, kuros bija redzamas puskailas un kailas sievietes.
Ģeniālais dizainers bija nolēmis māju sagatavot sava saimnieka cienīgai aiziešanai. Īpaši rūpīgi Karlo Mollīno iekārtoja istabu, kurai vajadzēja kļūt par viņa kapliču. Tajā bija gulta, kas atgādina laivu, ar kuru viņš varētu aizpeldēt uz viņpasauli. Zilais paklājs simbolizēja pazemes upi. Īpašu nozīmi Mollīno piešķīra skaistajiem tauriņiem, kas rotā vienu no kapličas sienām. Katrā no tiem Mollīno iešifrējis sievieti, kura viņu iepriecināja dzīves laikā un kurai tātad jāseko viņam arī pēc tā nāves.
Taču izbeigt savu dzīvi laivā un pēc tam doties ilgā ceļojumā pa atmiņas upi Mollīno neizdevās: viņš nomira tēva darbnīcā no sirdslēkmes pēkšņi, nepaspējis ne tikai nokļūt līdz savai kapličai, bet pat kādam par to pastāstīt.
XX gadsimta septiņdesmito gadu beigās par Casa Mollino īpašnieku kļuva arhitektūras vēsturnieks un antikvārs Fulvio Ferrari. Kopā ar dēlu Napoleoni viņš vārda tiešā nozīmē to atjaunoja. Un tur ierīkoja muzeju un izvietoja sava ekscentriskā tautieša vārdā nosaukto fondu. Ferrari kungs istabas aprīkoja ar unikālām mēbelēm, kas darinātas pēc Karlo Mollīno skicēm, pielika sarkana samta portjeras, grīdas izklāja ar zilganbaltām keramikas flīzēm. Citiem vārdiem sakot, centās atveidot Turīnas Kazanovas tik iemīļoto greznības un netikumības atmosfēru.
