Jeļena Svetlakova
Foto: Martins Kudrjavcevs
Larisa Pomeščikova
Anna Kurniševa (Anna Kurnysheva) uzaicināja mūs ciemos uz savu dzīvokli, kurš atrodas Vecrīgā un kuru viņa kopīgi ar dizaineri Larisu Pomeščikovu iekārtojusi kā savdabīgu Vecās Eiropas stūrīti. Šis projekts atzīts par vienu no labākajiem Baltijā. Patlaban Larisa dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs un strādā daudzviet visā pasaulē.
Vecrīgā nemaz nav tik daudz tādu dzīvokļu, no kuriem pavērtos skats uz Daugavu, un vēl mazāk ir tādu dzīvokļu ar panorāmas logiem un kamīnu, kuros būtu iemiesots Vecās Eiropas gars. Dzīvokļa saimniece bieži ceļo un vēlējās, lai vi
ņas dzīvoklim piemistu visas labākās eiropeiskā interjera īpatnības. Turklāt vajadzēja ievērot līdzsvaru starp tradīciju un mūsdienām, prasmīgi izmantojot senatni atspoguļojošos kontrastus un akcentus, kā arī mūsdienīgās detaļas, kas pasvītrotu konkrētās vietas un konkrētā laika unikalitāti.
Plānojumā precīzi norobežotas kopējās un privātās zonas. Vispirms mums paveras plaša halle (15 m2) ar lielu spoguli centrā. Grīda klāta ar kontrastainu krāsu keramikas flīzēm heksagona formā, tālāk – klasisks ozolkoka parkets.
Pa kreisi – liela zāle, kurā apvienota virtuve, ēdamistaba un viesistaba. Pāreju no halles uz zāli iezīmē masīvs ozolkoka portāls. Pa labi – divas guļamistabas (saimnieku un viesu) un plaša vannas istaba, kurā kontrastainās grīdas flīzes sasaucas ar baltajām sienas flīzēm un izlietnēm, kā arī pelēka Karāras marmora virsmu un greznām vecināta ozolkoka fasādēm. Tieši pretī – viesiem paredzētais sanitārais mezgls ar dušu un dziļumā apslēptu veļas mazgāšanas zonu.
Jāatzīmē šajā dzīvoklī ļoti veiksmīgi īstenotā glabāšanas ideja. Ietilpīgā garderobe pie ieejas ir itin kā paslēpta aiz elegantajām bīdāmajām ozolkoka durvīm, kuras veroties ieslīd sienā, bet guļamistabu skapji ļoti racionāli iebūvēti nišās.
Zāles interjera krāsu palete veidota, balstoties uz pelēko un pasteļu toņu savienojumiem. Pelēkās virtuves mēbeļu fasādes sasaucas ar pusdienu galda kājām. Šo vintāžas stila mēbeli saimniece savulaik iegādājusies izstādē Maison & Objet. Virtuvē, kuras iekārtojumu pēc dizaineres rasējumiem veidojuši Rīgas meistari, iebūvēta Miele tehnika. Galdam ļoti labi piestāv ar fabrikas Casamance audumiem apšūtie krēsli. Īpašu akcentu ēdamistabā rada divi lielie plafoni.
Viesistabas dominante ir klasiskais kaļķakmens kamīna portāls ar metāla ielaidumu. Tapešu raksta izvēli iedvesmojusi Mākslas un amatu kustības iniciatora Vijama Morisa daiļrade un konkrēti viņa “Sarkanās mājas” interjeri. (“Sarkanā māja” – 19. gadsimta sešdesmitajos gados tapis nams Kentas grāfistē, Veseksā (Anglijas centrālajā daļā), uz kuru gluži kā uz Meku svētceļo estēti.)
Ar dīvāna apšuvuma krāsu kontrastē spilveni, kas apvilkti ar tādu pašu audumu kā krēsli, kuri veido ansambli kopā ar pusdienu galdu. Tādējādi vēl jo vairāk pasvītrota interjera harmonija. Uz pieklusināto toņu fona lieliski izceļas gan latviešu mākslinieku gleznas, gan arī spilgtie aksesuāri.
Arī lakoniskajos guļamistabu interjeros par akcentu kalpo ar tās pašas fabrikas Casamance audumiem apvilktie spilveni.
Elegantais gaismas ķermeņu – lustru un bra – ansamblis tāpat apliecina visu telpas zonu vienotību. Gaismekļi lieliski saderas ar meistarīgi vecinātajām mēbelēm – žurnālu galdiņu, konsoli, kumodi un naktsskapīšiem.
Klasiskais kamīna portāls, puķainās tapetes, kas atgādina Viljama Morisa darbus, vintāžas stila mēbeles, vecinātais ozolkoks un Karāras marmors, kā arī pēc klasiskās franču čugunliešanas tehnoloģijas izgatavotie priekšmeti – tas viss raksturo Vecajai Eiropai piemītošo valdzinājumu, bet mūsdienīgie fabrikas Casamance audumi to veiksmīgi pasvītro.
Vietas un laika unikalitāti apstiprina gleznas, kurās atainota jūrmala un priežu sils. Tas viss vieš interjerā harmoniju un mieru.
