Tekstūru spēle

Olga Bobrova

Foto: Artjoms Bugo

Šis lietišķa cilvēka dzīvoklis atrodas Rīgas klusajā centrā, Rūpniecības ielā 18. Augsti griesti, daudz gaismas, pietiekams plašums. Lakonisma un vienkāršības valstība.

Aivars Burakevičs

– Dzīvokļa īpašnieks savu vēlmi formulēja tā: lai būtu pieticīgi un cienīgi, skaisti un ērti, un vēl arī oriģināli, – stāsta projekta autors dizainers Aivars Burakevičs (SIA Dekoera). – Tāpēc mēs ar kolēģiem nolēmām padarīt interjeru interesantu nevis ar kādu īpašu paņēmienu vai supermēbeļu, bet gan ar tekstūru spēles palīdzību. Priekšroku devām dabiskiem materiāliem. Tādiem kā koks, āda, keramikas flīzes, stikls, marmors.

Interjers ir vienkāršs, taču nevis «primitīvi vienkāršs, bet cēls», kā teicis funkcionālisma pamatlicējs Ludvigs Mīss van der Roe, kuram ļoti svarīgi bija tas, lai vienkāršība nepārvērstos vienkāršotībā. Šeit tekstūras ir izraudzītas ārkārtīgi rūpīgi. Par to var pārliecināties ikviens, tikko ienākot dzīvoklī. Viesistabu-ēdamistabu no nelielās un kompaktās virtuves atdala kastveida konstrukcija, kurā apslēpta viesiem paredzētā tualetes telpa ar duškabīni. Šīs konstrukcijas veidošanai izmantoti ar ābeles nažfinieri klāti paneļi. Līdzīgi meistaru – luksusmēbeļu galdnieku izraudzīti finierēti paneļi, tikai ar citu pašas dabas radītu rakstu, klāj daļu sienas, rakstāmgaldu un grāmatskapi nelielajā kabinetā, kā arī pret gultas galvgali vērsto sienu vienā guļamistabā. Ābeles paneļi izmantoti arī saimnieka tualetes telpā. Turklāt ābele «nestrīdas» nedz ar MDF detaļām, kuras krāsotas ar matētu krāsu un nopulētas (kabinets un guļamistaba), nedz balto ādu, ar kuru apšūts dīvāniņš (kabinets), nedz spoguļiem un keramiku (tualetes telpa).

Visnotaļ harmoniski sadzīvo arī baltais ādas klubkrēsls, vieglie, no izturīga metāla konstrukcijām veidotie galdiņi pie gultas un pamatīgās marmora galdu virsmas.

No pirmā acu uzmetiena rodas iespaids, ka viesistaba un ēdamistaba speciāli nav nošķirtas. Taču tā nemaz nav: savdabīgā veidā telpu sadala pie griestiem piekārtie bieza stikla gaismekļi ar lielām «Iļjiča spuldzēm».

Starp citu, gaismas ķermeņi šajā interjerā it kā nemaz nepretendē uz avanscēnu, taču tos nepamanīt gluži vienkārši nav iespējams. Vienā guļamistabā puscaurspīdīgas lodes sagrupējušās divos «trio» un izvietojušās abpus gultai pie griestiem. Otrā guļamistabā gaismekļi «iebūvējušies» griestos, daļa no tiem paslēpušies aiz mazliet izbīdītā ābeles paneļa, bet divas lampas ar vienkāršiem baltiem abažūriem nostājušās uz naktsgaldiņiem. Savukārt dekoratīvais gaismas ķermenis ābeles koka kastē ieslēptajā viesu dušas telpā šķiet ieradies no kādas pavisam citādas, «industriālas» dzīves: tas izskatās kā starojošs režģis, caur kuru gaisma līst lejup pa sienām…

…Pasūtītāja vēlēšanās ir izpildīta par visiem simt procentiem: šeit ir skaisti, gaisotne ir cieņpilna un nav nekā lieka. Tikai tekstūru spēle rada noskaņojumu.