OntoArte – māksla dzīvespriecīgajiem

Ļoti bieži par mākslu tiek runāts kā par “brīvas ģenialitātes” izpausmi, turklāt tā tiek uztverta kā zināma klišeja, nevis kā dabiska dzīves pozīcija… Lai gan māksla – tā ir lirisku formu un intelektuāla redzējuma bezgalība…
Antonio Menegeti

Antonio Menegeti ir mākslinieks, mūziķis, filozofs, zinātnieks, vairāk nekā 50 grāmatu un monogrāfiju autors. Dzimis 1936. gadā Avecāno (Itālija). Ieguvis vispusīgu izglītību, arī klasiskās mākslas jomā, jo restaurējis izcilo itāļu mākslinieku gleznas un sienu apgleznojumus. Pētījis slaveno Murano fabriku stikla pūtēju un Derutas darbnīcu podnieku unikālās meistarības tehnoloģijas. Septiņdesmito gadu sākumā iedibināja jaunu mākslas virzienu – OntoArte, kas apvienoja gleznotājus, tēlniekus, arhitektus, dizainerus, fotogrāfus visā pasaulē. Viņa personālizstādes notiek ievērojamos vispasaules kultūras centros. Pastāvīgās ekspozīcijas – OntoArte galerijas – atrodas Umbrijā (Itālija), Sanpaulu (Brazīlija), Maskavā (Krievija).

OntoArte (no grieķu ontos – “būt” un latīņu art – “māksla”) principus Antonio Menegeti formulēja 1976. gadā. OntoArte – tā ir optimistiska un dzīvi apliecinoša māksla, tīra un patiesa, tāda, kas aicināta atmodināt ikvienas dvēseles dabisko būtību, kas palīdz to atrast un izprast.

Mūsu ķermenis un dvēsele ir sakārtoti un skaisti. Tajos ir prieku raisošs līdzsvars un proporcija. Savā grāmatā “OntoArte. Mākslas in-ce”, kas parāda šā mākslas virziena būtību, Menegeti raksta: “Mani darbi poētiski vēsta par dabu, horizontiem, tikšanos, svētkiem, ekstāzi, proti, par dažādām dzīves kārtībai atbilstošām izpausmēm. Tie stāsta par to, kā dzīve dāvā prieku.”

OntoArte nevairās no patapinājumiem – ne no postmodernismam raksturīgajiem citējumiem, ne no eklektikas, kas dažkārt balansē uz kiča robežas. OntoArte var izmantot visdažādākos stilus vai izteiksmes paņēmienus.

Atbilstoši šīs mākslas redzējumam formas pilnību var nodrošināt vienīgi iekšējā dvēseles harmonija. Tāpēc OntoArte darbu radīšana prasa no mākslinieka maksimālu atdevi: viņš dziļi ieklausās savā “iekšējā balsī”, pirms pieskaras plaknei.

OntoArte darbus skatītāji atpazīst un iegaumē – īpaši tad, ja nav bijuši kūtri un redzēto salīdzinājuši ar savu pasaules uztveri, ieklausījušies paši sevī. OntoArte ir neformāla māksla, tāpēc darbos redzamo tēlu atšifrējums ir individuāls un bezgalīgs.

OntoArte glezniecības raksturīgās iezīmes ir krāsu triumfs un krāšņums, smalkas un elegantas līnijas, gaisma un plašums katrā darbā. Tie paši principi tiek izmantoti arī arhitektūrā, interjera un mēbeļu dizainā, keramikā, stikla izstrādājumos un pat apģērbos.

Arhitektūra OntoArte stilā nelīdzinās ierastajiem klasiskajiem paraugiem – tā valdzina kā pārsteigums. Un reizē ir dabisko formu turpinājums, tā neizjauc vides harmoniju un skaistumu neupurē koncepcijas vārdā. Tieši tāds ir ēkas Calipso projekts Brazīlijā, kurš 2005. gadā Stambulas arhitektu kongresā tika atzīts par labāko arhitektūras projektu.

OntoArte jo pilnīgu iemiesojumu arhitektūrā redzam ekobioloģiskajos projektos.

Ekobioloģiskās arhitektūras centri ir aicināti radīt jaunu dzīves vidi, kur dabas likumiem atbilstošā funkcionalitāte mūsdienu cilvēku dzīvi pacels kvalitatīvi jaunā līmenī, būs naturālās ekosistēmas daļa un cilvēkam harmoniskajā vidē pavērs bezgalīgas pašizziņas iespējas. Antonio Menegeti vadībā vairāki ekobioloģiskie projekti īstenoti visā pasaulē – Itālijā, Brazīlijā, Krievijā, tagad arī Latvijā (Lizari komplekss, kas uzbūvēts ekoloģiski tīrā zonā pie Jelgavas, 60 kilometru attālumā no Rīgas). Katram no tiem izraudzīta vieta, kur ir ļoti neparasta daba, un katrs izceļas ar īpašu oriģinālu ēku arhitektūru.

Veidojot interjerus, mākslinieki un dizaineri, kas strādā OntoArte stilā, cenšas panākt telpas un tās saimnieka unikālās individualitātes atbilstību. Kā noformēt jums identisku vidi, kur katrs elements atspoguļo jūsu personisko gaumi un kaislības? Kā atrast to vienīgo telpas, gaismas, krāsas un materiālu kombināciju, kas uzturēs jūsu prieku par dzīvi vēl ilgi pēc tam, kad modes vēsmas būs novecojušas? OntoArte neatzīst ierobežojumus materiālu vai telpas norobežošanas paņēmienu izvēlē. Mājokli arhitekti, dizaineri, mākslinieki veido kopā ar pašiem šīs vides iemītniekiem. Tāpēc iespējas ir visnotaļ plašas. Veco formu un jauno materiālu, klasisko līniju un mēbeļu apvienojums ar Antonio Menegeti glezniecības sižetiem, pilnīgi jaunu risinājumu meklējumi harmonijas sasniegšanai arhitektūrā un dizainā rada pēc sava gara absolūti neatkārtojamu projektu. Te ir atļauts viss. Par stila mērauklu kalpo saimnieka domāšanas veids, bet par ietvaru – viņa iekšējās brīvības pakāpe un uzticēšanās dekoratoram.

Šķiet, visai ekspresīvi OntoArte formu plastiskumu atspoguļo Murano stikla izstrādājumi. Par Murano meistaru amata noslēpumiem, ko katra nākamā paaudze pārmanto no priekštečiem, klīst leģendas. Turklāt labi zināma ir šo meistaru neuzticēšanās citām tehnikām un jebkurai modernizācijai. Taču attiecības, kādas Venēcijas stikla pūtējiem izveidojušās ar Antonio Menegeti, devušas iespēju OntoArte iemiesot stiklā. Menegeti radītais un viņa vadībā meistaru atveidotais tēls uzņēmis sevī maksimālas dzīves klātbūtnes brīdī plūstošo gaismu. Gleznotāja žests tiek pārcelts uz stiklu, un stikls kļūst par gleznu. Mākslinieka intuīciju pārņem meistara rokas, un top zīme. Un, tieši pateicoties šai burvestībai, dienasgaismu ierauga darbs, kurā jau ir grūti atšķirt, kur beidzas Mākslinieka iecere un sākas Radītāja darbs.