Londona – pasaules dizaina galvaspilsēta

Dace Ozola

London Design Festival – viens no visspilgtākajiem pasākumiem dizaina jomā – šoruden notika jau 16. reizi, turklāt risinājās daudzās vietās un ietvēra daudzas neatkarīgas izstādes, piemēram, tādas kā Decorex International un 100% Design. Dažādi šovi un galerijas arī pulcēja apmeklētājus kuplā skaitā.

Sākotnēji London Design Festival bija iecerēts ar mērķi pierādīt, ka Londona ir viena no pasaules dizaina galvaspilsētām. Laika gaitā festivāls izvērsies tik atraktīvs, ka ik rudeni šīs galvaspilsētas centrs tiek sagriezts īstā radošuma svētku virpulī. Šāgada festivāls ir sešpadsmitais, un desmito reizi par galveno tā norises vietu kļuvis Viktorijas un Alberta muzejs.

Tāpat kā iepriekšējos gados London Design Festival ietvēra sevī milzum daudz dažādām dizaina nozarēm un dažādiem radošās domas aspektiem veltītu pasākumu. Tostarp uz piecām pa visu pilsētu izvietotām platformām programmas Design Destinations ietvaros publika tika iepazīstināta ar mājas mēbeļu un aksesuāru ražotājiem, bet 100% Design sniedza iespēju iepazīties ar inovatīviem dizaineru darbiem. Par vienu no spilgtākajiem notikumiem jau tradicionāli kļuva izstāde Decorex, kas tiek rīkota kopš 1978. gada un atspoguļo aktuālākās interjeru noformēšanas tendences.

Paralēli galvenajai programmai tajā pašā laikā (4.–23. septembris) notika Londonas dizaina biennāle un tika īstenota pilsētas iniciatīva Open House London – 22. un 23. septembrī vairāk nekā 800 namu, kuri parasti plašai publikai nav pieejami, viesmīlīgi atvēra savas durvis.

Droši vien par visneparastāko šā festivāla varoni var uzskatīt instalāciju Please Feed the Lions Trafalgaras laukumā – konceptuālu skulptūru, ko radījusi māksliniece un dizainere Esa Devlina sadarbībā ar kompāniju Google. Lauvas figūra papildināja Nelsona kolonnas pakājē jau sen iedzīvojušos bronzas lauvu ansambli. Sarkanais lauva tajā bija ienesis LED apgaismojumu, videoprojekciju uz kolonnas un ēkas sienas, turklāt prata “rēkt”, atkārtojot vārdus, ko teica ikviens no tiem, kuri vēlējās “pabarot lauvas”.

Viens no galvenajiem festivāla tematiem bija mājokļa telpa un tās uztveres variācijas. Tieši šim tematam bija veltīta fotoizstāde un konference Stories of Home, kuras iniciatori bija attīstītāju kompānija Anthology un radošā aģentūra Greenspace: mājokļu “stāsti” bija savākti dažādos Londonas rajonos. Vēl viens interesants vektors bija moduļu mājokļu sistēmas un to perspektīvas mūsdienu pasaulē, kur aizvien akūtāks kļūst dzīvojamo telpu trūkums. Tā, piemēram, Trafalgaras laukumā tika demonstrēts starptautisks Waugh Thistleton Architects un kompānijas Arup kopīgais projekts – koka paneļu māja MultiPly. Patiesu interesi sev piesaistīja arī darbs Living Unit – kompānijas AKT II un Ofis Architects sadarbības auglis. Miniēka, kurai ir trīs stāvi un kura veidota no niecīgu izmēru moduļiem – 4,5 х 2,5 х 2,7 m (!) –, pajumti var dot sešiem cilvēkiem.

Biennāles rīkošanai tika izraudzīts pasaulslavenais kultūras centrs Somerset House, kas atrodas pašā Londonas sirdī. Četrdesmit dalībvalstis tika aicinātas vispusīgi interpretēt tematu “Emocionālā labklājība” (“Emotional States”), sniegt priekšstatu par savas valsts vēsturisko mantojumu un unikālo dizaina identitāti, kā arī atklāt tās potenciālu mūsdienu sabiedrībā.

Īpaši iepriecina tas, ka par labāko instalāciju tika atzīts Latvijas pārstāvja dizainera Artūra Analta projekts Matter to Matter. Viņa instalācija ir savdabīga meditatīva telpa, kurā vizuāli un emocionāli apstiprinās dabas un cilvēka nesaraujamā savstarpējā atkarība. Uz stikla sienas atbilstoši īpašai tehnoloģijai nosēžas kondensāts, tādējādi to pārvēršot par interaktīvu komunikācijas platformu. Paviljona apmeklētāji tika aicināti atstāt savu vēstījumu uz aprasojušā stikla – gluži kā bērnībā, kad bija gandrīz vai neiespējami paiet garām aizsvīduša loga rūtij, neko uz tās neuzšvīkājot.

Neviltotu interesi izraisīja Austrālijas pārstāvja dizainera Flinna Talbota darbs Full Spectrum – interaktīva no 150 daudzšķiedru pavedieniem savērpta varavīksne. Īpašu uzmanību piesaistīja arī Gvatemalas, ASV, Grieķijas un Dienvidāfrikas pārstāvju instalācijas.

Dāņu modes dizainers Henriks Bibskovs Viktorijas un Alberta muzeja galerijā Tapestry parādīja instalāciju The Onion Farm – tās galvenais akcents bija automobiļu mazgāšanai izmantojamās sukas.

Par vienu no interesantākajām instalācijām tika atzīts projekts Duzzle. Pirmā pasaules kara laikā mākslinieks Normans Vilkinsons ieteica britu kara flotei kuģu maskēšanai izmantot nevis parasto kamuflāžas krāsojumu, bet gan melnbaltu grafisku rakstu. Neregulārajam, haotiskajam kontrastējošo līniju izkārtojumam vajadzēja samulsināt pretinieku tā, lai tas nesaprastu, vai kuģis vispār virzās uz priekšu un, ja virzās, tad uz kuru pusi. Tagad studija Pentagram minēto rakstu ir pārstrādājusi, to papildinot arī ar burtiem.

Dizainers Toms Diksons, kurš nesen pārcēlies uz moderno Kingskrosas rajonu, kas pašlaik attīstās sevišķi strauji, festivāla ietvaros demonstrēja projektu Electroanalogue – kopdarbu, kurā savu ieguldījumu devuši arī dizainers un skaņu mākslinieks Juri Suzuki un zviedru audiotehnikas zīmols  Teenage Engineering.

Londonas austrumpusē izstādes London Design Fair ietvaros bija izvietota ekspozīcija ar nosaukumu “Nākotnes materiāls”. Kā šāds materiāls tika izcelta plastmasa. Izrādās, ka no plastmasas kanalizācijas caurulēm var izpūst vāzes, kā to dara Kodajs Ivamoto, bet no pārstrādātas plastmasas var gatavot mēbeles, kas izskatās tā, it kā būtu darinātas no betona vai pat marmora, kā to prot Šarlote Kidgere.

Interesanti ir holandiešu dizainera Dirka van Noija gaismas ķermeņi un vāzes, kuru izgatavošanai viņš izmanto piena pudeles un stikla pūšanai līdzīgu tehnoloģiju.

Pagaidām ne visi priekšmeti ir žilbinoši skaisti. Bija redzami arī amizanti eksemplāri, piemēram var minēt krēslu, kura autors ir Džeimss Šovs, kas izgudrojis arī “pistoli” krāsainu plastmasas desiņu izspiešanai.

Eindhovenas dizaina akadēmijas absolventi Kristians Hemmers Džuels un Džeids Čens parādīja oriģinālu mēbeļu kolekciju ar nosaukumu “Atsaucīgās mēbeles”. Tās var transformēties un pielāgoties ikviena ikdienas vajadzībām. Tā, piemēram, dīvāns un bankete, kas izgatavoti no metāla atsperēm un penopoliuretāna, bet bez cieta karkasa, var saplacināties līdz pat 10% no sava apjoma. Dīvainā pussfēras formas žurnālgaldiņa iekšpusē ir pietiekami daudz vietas dažādu sīkumu glabāšanai. Pakaramais arī ir neparasts – tā virsējā daļa var dubultoties, tādējādi palielinot pleciņu skaitu.

Kanādas dizaineri Šteins Vangs un Tofers Kongs no studijas Hi Thanks Bye parādīja savu debijas darbu – tērauda mēbeļu kolekciju “Kolekcija 0”. Šīs minimālistiskās mēbeles izgatavotas no tumšzaļa nerūsējošā tērauda. Kolekcijā ietilpst atpūtas krēsls, žurnālgaldiņš, bāra krēsls, stāvlampa un stelāža.

Kompānija Movisi izgudrojusi galdu-transformeru Dream, kas viegli pārvēršams par kušeti.

Londonas studija Aseptic izstrādājusi spilvenu The Mannequin dizainu – kā cilvēku torsus bez galvas. Šie spilveni domāti tiem, kuri ilgojas pēc fiziska un emocionāla atbalsta, vēlas tikt vaļā no stresa un negatīvām domām. Tādēļ jau šiem spilveniem ir garas rokas, lai apskautu gulētāju. Tos var izmantot arī sēžot uz krēsla – kā atzveltni un elkoņu balstus.

Zīmols Poltrona Frau prezentēja dizaina studijas GamFratesi izstrādātos gaismas ķermeņus Soffi, oriģinālus tādā ziņā, ka tie izskatās pēc ādas maisiņiem.

Īpašu uzmanību izpelnījās kompānijas Zelouf & Bell skapis-bārs – tā nosaukums ir  Stella’d, un tas veidots art deco stilā.

Festivāla laikā itāļu dizainers Ahils Salvani aicināja interesentus uz savu ateljē iepazīties ar ekspozīciju Sahara, kurā ietilpst zīmīgi priekšmeti, tostarp īsta rozīnīte – ļoti neparasts arhitektoniskas formas un smilšu krāsas kafijas galdiņš Apollo.

The Rug Company izpelnījās vispārēju atzinību kā oriģinālu paklāju ražotājs, pateicoties sadarbībai ar pirmajām modes pasaules personām. Savu artavu devis arī skotu dizainers Džonatans Sanderss ar darbu Witton Bright.

Fabrika Cassina parādīja moduļu dīvānu Bowy, kura dizaina autore ir Patrīcija Urkiola. Dīvāns sastāv no atsevišķiem liegās līnijās veidotiem moduļiem, kuri labi izskatās gan visi kopā, gan arī katrs atsevišķi.

Fotogrāfu Žanu Luku Deunu, kompānijas Le Deun Luminaires dibinātāju, vienmēr ir iedvesmojušas gaismēnas. Pēdējā laikā viņa kompānija uzmanību koncentrē uz gaismas ķermeņiem – gredzeniem visdažādākajās variācijās. Gaismeklis Cascade sastāv no trim atšķirīga diametra metāla gredzeniem un gaismas diodēm ar regulējamu spilgtumu.

Dizainers Tejs Čohans izstrādājis oriģinālu pufu Moby kompānijai Artifort, tā galvenā īpatnība ir iebūvēts žurnālu glabāšanai paredzēts nodalījums.

Patlaban modē nākušo tehniku terrazzo ar savu mākslas objektu kolekciju Flint pārstāvēja Džoiss Vangs.

Keramiķe Sallija Makgila parādīja ar bauhauza ornamentiem rotātu trauku kolekciju.

Čehu dizainere Lūsija Koldova zīmolam Ton izstrādājusi neparastu atpūtas krēslu Chips. Tas pēc formas atgādina Pringles čipsi, tam ir liektas koksnes karkass, elastīga tīklveida auduma muguras daļa un ērts sēdeklis.

“Kaut kas tamlīdzīgs” (“Something Like This”) – tā nosaukts ārkārtīgi oriģinālais dīvāns, kuru radījis holandiešu dizainers Mārtens Bāss kompānijai Moooi. Šis moduļu dīvāns izceļas ar atšķirīgajiem mugurdaļas spilvenu formātiem un vispār ar asimetriju.

Zviedru dizainers Stafans Holms cenšas būtiskiem funkcionālajiem aspektiem piešķirt emocionālu nozīmi. To apliecina viņa darbs – galds Jetty, kas projektēts kompānijai Abstracta.

Londonas dizaina festivālā, tāpat kā iepriekš Milānas dizaina nedēļā, kompānija CC–Tapis izrādīja savas jaunākās paklāju kolekcijas. Viena no interesantākajām kolekcijām ir Super Fake, kuru ekscentriskā britu dizainere Betana Lora Vuda radījusi pēc līdzības ar nogulumiežu slāņu siluetiem. Katra “slāņa” veidošanai izmantots savs materiāls: Himalaju vilna, kokvilna, lins vai zīds.

Neparastais no tērauda un polikarbonāta veidotais gaismas ķermenis Kepler, ko dizaina studija Cohda radījusi zīmolam Innermost, ne velti nosaukts vācu matemātiķa un astronoma, Saules sistēmas planētu kustības likumu pirmatklājēja Johana Keplera vārdā. Tas izstaro maigu, kliedētu gaismu.

Abigaila Čedvika izstādē 100% Design demonstrēja amizantu mēbeļu komplektu, kurā ietilpst divi žurnālgaldiņi un taburete.

Oskars Zieta eksponēja ekstravagantu mēbeļu kolekciju Plopp, kuras radīšanai izmantota interesanta tehnoloģija, kas ļauj panākt pūsta metāla efektu.

Birojs Zaha Hadid Design parādīja savu jauno paklāju kolekciju. To dizaina pamatā ir kompānijas dibinātājas Zahas Hadidas arhitektūras projekti. Šai kolekcijai, kas radīta manufaktūrai Royal Thai, dots nosaukums RE/Form, un tā simbolizē “rekonfigurāciju un transformāciju”.

“Nākotne pieder daudzfunkcionalitātei, ergonomikai un mobilitātei” – ar šādu devīzi studija Allegre Design projektēja jauno biroja galdu programmu kompānijai Actiu. Galds Talent ir viegli pārbīdāms, regulējams vajadzīgajā augstumā un saliekams (saliktā stāvoklī var tikt izmantots kā dēlis). Lieliski piemērots mācību centriem.

Bendžamins Jūbers no studijas Layer kompānijai Nolii projektējis bezvadu gaismas ķermeni Rise. Tas var kalpot par modinātāju, kā arī var pamazām apgaismot istabu gluži kā uzlecoša saule. Turklāt tas var uzlādēt vienu viedtālruni caur bezvadu tīklu vai arī vairākas ierīces caur  USB kabeli.

Spāņu studijas ITEM Designworks vadītājs Havjers Kunado izstrādājis kompānijai Actiu oriģinālu krēslu Karbon. Šis stilīgais, vieglais stikla šķiedras krēsls jau tagad var pilnīgi pamatoti tikt pieskaitīts pie pašiem nozīmīgākajiem mēbeļu modeļiem.

Birojs Zaha Hadid Design kompānijai Royal Thai sagatavojis paklāju kolekciju RE/Form. Dizains ir balstīts uz Zahas Hadidas arhitektūrai raksturīgajiem motīviem – paralēlas līnijas, lenšveida izciļņi, mozaīka un organiskas formas. Sērijā Striation saskatāmas “plūstošās” futūristiskās formas, ar kādām valdzina nacionālais XXI gadsimta mākslas muzejs Romā.

Galds Woodstock, kuru zīmolam Icons of Denmark projektējis Hanss Tīge, ir viens no labākajiem mūsdienu dāņu modernisma paraugiem.

Pēters Barets nolēmis vairot 2015. gadā kompānijai Icons of Denmark izstrādātā dīvāna Private High Back slavu. Ņemot vērā pieprasījumu pēc elastīgiem mēbeļu konstrukcijas risinājumiem, viņš dīvānu pārvērtis par vienvietīgu kabinetu, kurā ietilpst neliels galdiņš un viedtālruņa uzlādēšanas iekārta.

Kompānija Innermost savu gaismas ķermeņu kolekciju Circus papildinājusi ar krāsainu sēriju.

Ekstravagantā angļu modelētāja Zandra Roudsa izstrādājusi paklāja dizainu manufaktūrai Floor Stores un sev raksturīgajā groteskajā garā nosaukusi to par Tutanhamona leopardu. Paklājs patiešām izskatās pēc zvērādas.

Prāgas Mākslas, arhitektūras un dizaina akadēmijas absolvente Dominika Petrtilova eksponēja ironiskā manierē veidotu vāžu kolekciju Vandal.

Izstāde Decorex pulcē milzum daudz nelielu lokālo zīmolu, kuri prezentē audumus un tapetes. Britānijā patiešām šādu zīmolu ir ļoti daudz, tostarp daži ļoti neparasti. Piemēram, zīmola Newton Paisley kolekcijām tā dibinātāja Suzija Peislija pašrocīgi zīmē augus un dzīvniekus, visbiežāk tos, kuru izdzīvošana uz Zemes ir apdraudēta.

Britu tekstila zīmols Kirkby Design instalācijā Hyper Real demonstrēja rezultātu, ko devusi sadarbība ar dizaineru Tomu Diksonu, – apdrukāta tekstila kolekciju, kuras radīšanai izmantotā digitālās drukas tehnoloģija ļāvusi maksimāli dabiski atveidot marmora, dedzināta koka, saburzītas folijas faktūru un pat matus.

Apdrukāta āda – jaunā Bila Amberga tehnoloģija – paplašina digitālās drukas sniegtās iespējas. Toms Diksons ne tikai atklājis veidu, kā uz ādas virsmas var atveidot polietilēna plēvi un saburzītu papīru, bet arī piedāvājis Ambergam izstādes sarīkošanai sava biroja telpas blakus savam jaunajam šovrūmam.