Dovile Mikaļunaite.
Jonas Maļinauskas
Reizēm interjera dizaineram nākas savu radošo koncepciju attīstīt jau kādu laiku pastāvējušā un diemžēl visai neizdevīgā arhitektoniskajā situācijā. Tieši tā gadījās dizainerei Dovilei Mikaļunaitei, kad viņa tika uzaicināta izstrādāt kādā no Minskas rajoniem esošas dzīvojamās mājas interjeru.
Dovile Mikaļunaite.
Nav šaubu par to, ka mūsu austrumu kaimiņu estētiskās prioritātes bieži vien ir diezgan specifiskas. Konkrētajā gadījumā pasūtītāja vēlme bija grezns klasiska stila interjers, taču vairāku apstākļu dēļ tā šķita gandrīz vai nereāla. Pirmkārt, griestu augstums pirmā stāva istabās nebūt nebija atbilstošs klasiskās arhitektūras kanoniem – anfilāžu un ciļņu izbūvei gluži vienkārši nebija vietas. Otrkārt, lēzenais daudzslīpņu jumts nebūt neveicināja vērienīgu telpas izmantošanu arī otrajā stāvā. Treškārt un visbeidzot, pēc iepriekšējā, jāteic, visai neveiksmīgā interjera projekta realizācijas mājā bija palikuši vairāki ar jauno koncepciju grūti savienojami apdares elementi.
Tomēr visas šīs grūtības dizaineri nesamulsināja, jo viņai jau bija zināma pieredze mūsdienu klasikas jomā. Tika nolemts galveno akcentu likt uz stilīgām mēbelēm un kvalitatīviem apdares materiāliem. Izvēle krita uz itāliešu firmas Bruno Zampa izstrādājumiem mūsdienīga klasicisma stilā. Masīvo dīvānu un atpūtas krēslu apdarei šī kompānija plaši izmanto gaišu toņu audekla pārvilkumu ar dabiskā zīda papildinājumiem, kā arī zeltīta koka ielaidumus. Ar īpašu eleganci izceļas koka konsole Ginerva, kā arī grieztie viesistabā un vannas istabā izvietoto spoguļu rāmji. Dažas korpusa mēbeles, piemēram, gaiteņa un viesistabas skapjus, rotā vērtīgu koku sugu intarsija ar raksturīgu diagonālu zīmējumu, bet neparastais, mīkstais nelielā bāra fasādes apšuvums vizuāli sasaucas ar citiem tekstila segumiem.
Pirmā stāva apgaismojums ierīkots tradicionālā stilā: viesistabas centrā – iespaidīga itāliešu firmas Masiero lustra ar 12 lampiņām, pa perimetru – brā un tikai retumis arī kāda halogēnspuldze atsevišķas vietas izgaismošanai. Otrajā stāvā – tās pašas firmas gaismekļi, tikai pieticīgāki.
Interjera autorei izdevies pierunāt pasūtītāju atteikties no jaunbagātnieku vidū tik iecienītajiem sentimentālā reālisma «šedevriem». Viesistabas, gaiteņa un kabineta sienas rotā populārā lietuviešu gleznotāja Arūna Rutkus darbu autorkopijas, kas veiksmīgi iekļaujas vispārējā kolorītā.
Pēc saskaņošanas ar pasūtītāju grīda kopējā viesistabas un ēdamistabas telpā tika klāta ar balta dzīslojuma cauraustu melnu marmoru, kas asi kontrastē ar siltajiem mēbeļu un tapešu toņiem, tādējādi piešķirdams telpai diezgan dramatisku raksturu. Vispār jau saskaņā ar klasiskā interjera kanoniem grīdai vajadzētu būt klātai ar parketu, grieztu akmeni vai sliktākajā gadījumā figūrflīzēm, taču dizainere ir nosliekusies par labu mūsdienīgākam, tiesa gan, visai monotonam risinājumam, turklāt to pašu marmoru izvēlēdamās arī kamīna apdarei. Diemžēl akmens tekstūras aktīvais zīmējums ir vizuāli deformējis tā priekšējo plakni, bet citviet nonācis pretrunā ar paklāju un pārējo tekstilizstrādājumu rakstiem. Otrā stāva istabās, kur grīdas izgatavotas no gaiša masīvkoka, interjeri ir harmoniskāki. Tas pats melnais marmors izmantots arī vannas istabā, piešķirot tai savdabīgu, varētu pat teikt, drūmu noskaņu un raisot asociācijas ar seno romiešu termām.
Par vienu no visveiksmīgākajiem apdares risinājumiem jāatzīst aizkaru kolorīta un grafikas lieliskā saskaņa ar tekstila (!) tapetēm. Tādas piedāvā lietuviešu kompānija Retroforma. Šo materiālu siltās nokrāsas rada ne tikai mājīgas omulības, bet arī neuzkrītošas greznības iespaidu. Sienu un griestu salaidumus pirmajā stāvā piesedz gracioza karnīze bez jebkādām «arhitektoniskām pārmērībām»; diemžēl otrajā stāvā to izveidot nebija iespējams sarežģītās pārseguma konstrukcijas dēļ.
Kopumā jāatzīst, ka šīs mājas interjerā bagātīgs dekoratīvisms ir diezgan veiksmīgi līdzsvarots ar mūsdienīgu funkcionalitāti.
