Olga Bobrova
Foto: Aleksandrs Kendenkovs (Style Foto Studio, www.realestate.stylefoto.lv)
Dzīvokli, kurā valda īpaša atmosfēra, kurš uzrunā un ir dzīvības pilns, veidojušas kolēģes dizaineres – rīdziniece Larisa Pomeščikova un maskaviete Natālija Prohorova.
Natālija Prohorova un Larisa Pomeščikova
– Mana Maskavas kolēģe nopirka dzīvokli Jūrmalā, pēc jauna projekta būvētas mājas augšējā stāvā,– stāsta Larisa Pomeščikova (kompānija Dizaina līnija). – Un aicināja mani piedalīties dzīvokļa iekštelpas noformēšanā. Mēs ļoti ātri atradām kopēju valodu, sastrādājāmies, pat sadraudzējāmies. Uzdevums bija šāds: radīt modernu interjeru, kurā organiski iederētos gan vienkārši pagātnes elementi, gan mūsdienīgi dizaina priekšmeti. Un šai ziņā manas jaunās paziņas avantūristiskais raksturs, viņas radošais gars, nosliece uz zināmu epatāžu, bet galvenais – mīlestība uz detaļām nospēlēja, tā sakot, galveno lomu.
Bet iesākumā par vispārīgo raksturojumu. Dzīvokli faktiski no visām pusēm ieskauj plašas terases, no kurām paveras skats uz sveķu piesātināto gaisu elpojošām staltām priedēm. Pa daudzajiem logiem un stiklotajām sienām dzīvoklī ieplūst gaiss un gaisma. Tā kā grīdas gaitenī un viesistabā, kas apvienota ar virtuvi un ēdamistabu, klāj gaišas spožas apsildāmas flīzes, to pulējums šo gaismu atstaro, piepildot visu telpu un tai piešķirot rotaļīgumu un dzīvīgumu. Šis dzīvoklis nav pārblīvēts ar mēbelēm, tajā valda plašums, bet reizē tas ir mājīgs. Savukārt princips, pēc kura tika piemeklēta krāsu gamma, bija tāds, ka tiek apvienoti aukstie un siltie, pelēkie un smilškrāsas toņi. Piemēram: sudrabaini zilo auksto grīdu spīdumu līdzsvaro siltais koks, no kura darināts galds un krēsli kopējās telpas ēdamistabas daļā, un lielais kamīns, kas kļuvis par televizora aizstājēju. Protams, arī televizors vispār ir, taču to ieslēdz reti, jo priekšroka tiek dota dzīvās uguns vērošanai.
Šajā dzīvoklī savijusies pagātne un tagadne. To apstiprina daudzi piemēri. Abās guļamistabās mūsdienīgie griestu gaismekļi faktiski ir identiski (tikai vienā guļamistabā pie griestiem dažādos līmeņos piestiprināti četri, bet otrā – pieci). Ar tiem nestrīdas, bet harmonē antīkās vāzes uz naktsgaldiņiem vienā guļamistabā, bet otrā – gluži kā no smalkā gadsimta nākušais un pie gultas novietotais sols, kura sēdeklis saplūst ar filigrāni savītajām „kājiņām”. Vēl viens piemērs: supermoderns gaišs dīvāns ar augstu atzveltni, kas kalpo par savdabīgu aizslietni starp viesistabu un ēdamistabu, un atpūtas krēsls tādā pašā krāsā mierīgi sadzīvo ar masīvu koka galdu, kurš, kā šķiet, uz Jūrmalu atceļojis no senas kalnu šalē tipa mājas. Jāteic, ka šo „sveicienu no pagātnes” ieskauj mūsdienīgi koka krēsli. Vēl viens piemērs – ieeja vienas guļamistabas tualetes telpā. Ir sajūta, ka durvis uz šo mūsdienīgo flīzēm izlikto telpu izceltas no kāda sen pamesta… šķūņa. Tās nomazgātas, notīrītas, atsvaidzinātas, atstājot oriģinālos rokturus, un tagad šis dēļu brīnums ar nepārspējamu raritātes cienīgumu ieņēmis savu vietu dzīvoklī. Ar to sabalsojas izlietnes skapītis, kas izgatavots no tādiem pašiem dēļiem kā durvis.
Un visbeidzot – par detaļām. To šajā mājā ir atliku likām. Tās nebojā nevainojamo interjeru, bet tieši pretēji – bagātina. Un vēl kaut ko pavēsta par savu saimnieci, viņas nevaldāmo oriģinālo raksturu, kaislībām un humora izjūtu. Jāteic, ka šīs lietas, gluži kā to saimniece, ir pilnīgi neatkarīgas un nekādiem standartiem nepakļaujas. Kurš teicis, ka gleznām katrā ziņā jākarājas pie sienas?! Šīs mājas viesistabā mākslas darbi gluži vienkārši uz grīdas vai kamīna plaukta pieslieti pie sienas. Bet kastrolim ir apnicis kalpot par parastu virtuves piederumu, tāpēc tas, ar lenti izgreznots, pārceļojis uz viesistabu, lai greznotos pie atpūtas krēsla. Simpātisks lācēns no bērnu dienām nolēmis atgādināt par sevi, tāpēc izlavījies no kastes ar rotaļlietām, kas saglabātas par piemiņu, un notupies uz krēsla atzveltnes guļamistabā.
Par aizraušanos ar raritātēm liecina simpātiskās porcelāna statuetes, vāzes, bļodiņas uz kumodes. Un virs tām pie sienas piekarinātie senlaicīgie šķīvji, uz kuriem attēlota Anna Kareņina ar dēlu, dāma ar kamēlijām, Fausts un Margarita, Dons Žuans, kas savaldzina kārtējo daiļavu. Mūsdienīgajā interjerā šī senlietu kolekcija ļoti labi iederas.
Īpaši būtu pieminama virtuve. Tajā ir oriģināls gaismeklis, kas sastāv no nelieliem apaļiem plafoniem un auklā iekārtām ”Iļjiča spuldzītēm”. Pie lielā loga – augsts galds ar bāra krēsliem, iepretim darba zonai – koka panelis. Šķietami dīvains sienas rotājums. Īstenībā – daudzfunkcionāls vācu kompānijas Bulthaup riekstkoka skapis. Tas atverams vairākos paņēmienos un kalpo par visu virtuvē nepieciešamo ierīču glabātavu.
… Ne jau velti slavenais arhitekts Ludvigs Miss van der Roe mēdzis atkārtot: „Meklējiet Dievu detaļās.” Tās nosaka klimatu mājā, rada neatkārtojamu atmosfēru un noskaņojumu. Tieši tāpēc visas detaļas vai sīkumi nekādi sīkumi nemaz nav.
