Olga Bobrova
Foto: Guna Kviese
Tā var raksturot šā divlīmeņu dzīvokļa interjeru. Te valda īsta greznība. Atturīga, eleganta, stilīga. Tāda, kam piemīt neapšaubāms valdzinājums.
Larisa Pomeščikova
Kā pastāstīja projekta vadītāja, dizainere Larisa Pomeščikova (kompānija „Dizaina līnija”), šis interjers tika veidots inteliģentiem cilvēkiem, kas prot novērtēt augstu kvalitāti un lietu funkcionālismu, dod priekšroku dabiskiem materiāliem un elegantai vienkāršībai – bez mākslotības un pārmērībām. Tāpēc Larisa ar savu dizaineru komandu visam pamatā lika smalku maigumu, ērtību un racionālismu. Un vēl, klasiķa līdzībās runājot, – algebras pārbaudītu harmoniju.
Izrādījās, ka darbs ir grūts. Lieta tā, ka daudzdzīvokļu māja, kurā atrodas apartamenti, būvēta pēc visai sarežģīta projekta. Platību pārplānot faktiski nebija iespējams: piemēram, likvidēt sijas, kas koncepcijā neiederējās. Tās gluži vienkārši apspēlēja, padarot par dizaina elementiem.
Pirmajā stāvā ierīkoja kopēju telpu, kuras interjers veidots pēc „atvērtas sabiedrības” principa. Proti, tiek sapludinātas savstarpēji saistītas telpas, kas pāriet cita citā. Vizuāli viss ir atvērts. Un reizē katra kopējās platības daļa strikti pilda savu funkciju kā virtuve, pusdienu zona, viesistaba. Dalīšanas paņēmieni ir dažādi. Piemēram, virtuves zonu no ēdamistabas daļas šķir galds, virtuves un ēdamistabas daļu no viesistabas telpas – aile, ko rotā ažūrs dekoratīvs panelis. Vēl viens sadalītājelements ir televizors, kas ievietots starp apvienotajām galdu virsmām.
Vispār te nav nekādu pārmērību – prevalē nomierinoši toņi. Turklāt dekora un mēbeļu „krāsu temperatūra” saskan – brūnie toņi labi sader ar palsas krēmkrāsas un smilškrāsas gammu. Un vēl – viesistabas sienu rotājošo dekoratīvo paneļu forma sabalsojas ar virtuves un sienas skapīšu virsmām. Šo mierīgo noskaņu paspilgtina saimnieces iemīļotā violetā krāsa lustru piekariņos un Murāno baltā stikla sienas gaismekļos, tas pats tonis piemeklēts gaismekļa abažūram virs virtuves galda un trauku paliktņiem.
–Violetajai krāsai piemīt cildenums un elegance, – saka Larisa. – Tāpēc ka tā veidojas no mierīgās zilās un kaisles pilnās sarkanās krāsas. Un kā jebkura krāšņa lieta izmantojama mērenās devās. Tāpēc to izmantojām nedaudz.
Līdztekus viesistabai-ēdamistabai-virtuvei pirmajā stāvā atrodas arī viesu istaba un īpašnieku guļamistaba, divas tualetes istabas un veļas mazgātava.
Pirmajā brīdī šķiet, ka viesu istaba lec laukā no kopējās koncepcijas: tā ieturēta pelēkos un olīvzaļos toņos. Taču tikai pirmajā brīdī. „Radniecību” ar citām telpām uztur… tā pati pelēkā un olīvzaļā krāsa, kas izmantota arī viesistabas un ēdamistabas krēslu apdarei. Gluži vienkārši šo toņu te ir vairāk. Bet tā taču ir viesiem domāta istaba un tāpēc īpaši izcelta.
Uz otro stāvu ved vieglas konstrukcijas kāpnes. To baltā krāsa sasaucam ar Murāno stikla gaismekļiem, bet margu izliekumi atkārto žurnālu galdiņa, viesistabas dīvāna galvgaļa, ēdamistabas krēslu atzveltņu formu. Uz otro stāvu ved ne tikai kāpnes, bet arī tā saucamais produktu lifts, kas apslēpts speciāli ierīkotā šahtā un gatavās maltītes nogādā minivirtuvē.
Otrajā stāvā (tas nedaudz mazāks par pirmo) atrodas atpūtas istaba ar mājas kinozāli un kamīnu (būtībā krāsni) un viesu tualetes telpa ar dušas kabīni. Lielas stikla durvis ved uz plašu terasi. Kamīna apdarei izmantots dabiskais onikss, kuram daba piešķīrusi siltu persiksārtu toni. Šis akmens izmantots arī žurnālu galdiņa apdarei: to rotā oniksa ielaidumi. Šī savdabīgā izsaukuma zīme nosaka toni otrā stāva interjera koloristiskajam risinājumam: dekoratīvie apdares paneļi kinozāles zonā, mājīgā krēsla apvilkums atkārto persiku sārtumu.
Faktiski visas mēbeles darinājuši Latvijas meistari pēc Larisas un viņas kolēģu skicēm. Un nejaušu mēbeļu dzīvoklī nav. Ja runājam par mēbeļu koloristisko risinājumu, tad jāteic, ka dominējošie ir brūnās krāsas toņi. Bet brūnā krāsa visās tās „izpausmēs” , kā uzskata projekta vadītāja, uzsver interjera eleganci un respektablo raksturu, tā apliecina pat zināmu statusu.
Šā dzīvokļa interjers, neapšaubāmi, ir mūsdienīgs. Taču, ja vērīgāk ieskatās, saskatāmas arī klasiskas iezīmes. Nē, klasikas, tā teikt, tīrā veidā gan nav. Ir tikai mājieni uz to: piemēram, noapaļotas formas, kuras lieliski sadzīvo ar izteiktām taisnstūra līnijām. Un vēl – ir pietiekami daudz elementu, kas atkārtojas. Pirmkārt, tās ir saimnieces gleznas. Otrkārt, pamatkrāsu toņi – brūnais, persiku, olīvzaļais un, protams, violetais. Tie vairāk vai mazāk sastopami katrā telpā. Šāda atkārtošanās stilistiski vieno visa dzīvokļa iekārtojumu. Un vēl. Var šķist, ka interjeram nav izteiktas dominantes (ja nu vienīgi par tādu var uzskatīt oniksu). Lai gan patiesībā tāda ir. Un tas ir īstens aristokrātisms.
