Jonas Maļinauskas
Dovile Mikolajūnaite
Dažiem laiks pirms Jaunā gada asociējas ar garo ziemas nakšu drēgnumu un tumsu, bet citiem – ar tikko uzkrituša sniega žilbinošo baltumu un eglītes rotājumu zeltaino mirdzumu. Arhitekte Dovile Mikolajūnaite acīmredzot pieder pie otrās grupas. Par to liecina viņas jaunākais interjera projekts – dzīvoklis Viļņā.
Par vienu no nedaudzajiem šā 49 kvadrātmetrus lielā divistabu dzīvokļa plusiem varētu uzskatīt tā atrašanās vietu – pašā pilsētas centrā, pāris soļu attālumā no Katedrāles laukuma. Taču jauna daudzstāvu nama pirmajā stāvā. Plānojums – gareniski izstiepts, tumša priekštelpa. Augšējo stāvu balkoni apēno lodžiju un vēl jo vairāk ierobežo dienasgaismas pieejamību jau tāpat diezgan tumšajā dzīvoklī. Dovile nolēma šo problēmu mazināt, veidojot pēc iespējas vieglāku, gaišāku interjeru, un, lai tajā radītu pasūtītāja iecerēto mūsdienīgas klasikas atmosfēru, precīzi izvietot spilgtus zeltītus akcentus. Viesistabas sienas tika nokrāsotas siltos baltās krāsas toņos, piešķirot tām perlamutra efektu, un ar šaurām līstītēm sadalītas vairākos atsevišķos plafonos. Kaut arī griesti ir zemi, pa to perimetru tika veidota ģipša karnīze ar dekoratīvu pagaismu. Turklāt guļamistabā karnīze pilda arī tīri praktisku funkciju – aptverot zināmu piekaramo griestu daļu, aizsedz rekuperācijas sistēmas caurules.
Par visu interjeru vienojošo grafisko motīvu kļuvusi plakņu un apjomu sadale kvadrātos. Visuzskatāmāk tas izpaužas viesistabā virs televizora piekārto plauktu struktūrā – atklātā, ar zelta krāsu klātā metāla konstrukcija krasi kontrastē ar gaišajiem korpusa mēbeļu apjomiem. Analoģisks motīvs izmantots arī guļamistabā, kur kvadrātos sadalīta gaišā ar ādu apšūtā siena aiz gultas galvgaļa.
Zeltīto akcentu funkcijas uzticētas galvenokārt gaismas ķermeņiem, kas iegādāti no dažādiem ražotājiem. Pats interesantākais gaismeklis “paslēpies” vannas istabā, nišā blakus iebūvētajai tualetes poda tvertnei – atsevišķās lampiņas itin kā izaug no vertikālā statīva un atgādina kāda eksotiska koka augļus. Ļoti delikāti izskatās arī virs virtuves salas piekārto lampiņu kvintets.
Un sniegbaltais marmors? Bez tā taču klasiskais interjers vispār nav iedomājams! Tiesa, par dabisko akmeni šajā gadījumā nevarēja būt ne runas – pārāk dārgi un nepraktiski. Virtuves blokam un tam pretī esošajai salai piešķirtas laminētu plātņu virsmas, bet gaiteņa un vannas istabas grīdu klāj keramikas flīzes ar marmora struktūru. Turklāt flīžu klājuma shēma – “skujiņa” – atkārto kopējās virtuves un viesistabas telpas grīdu sedzošā klasiskā ozolkoka parketa rakstu.
Atsevišķi būtu vērts pieminēt pusdienu stūrīti, kas iekārtots pie loga lodžijas zonā. Lakoniskās modernās formas krēsli iegādāti pie populārās itāļu firmas Midj pārstāvjiem, bet apaļais galds gluži vienkārši nopirkts vietējā veikalā Ikea. “Šā interjera galvenais princips bija estētiskā vienotība, un jautājums par ražotāja prestižu palika otrajā plānā,” – tā savu izvēli paskaidro Dovile.
Sākotnēji dzīvoklis bija paredzēts patlaban tik populārajai īstermiņa izīrēšanai, taču pēc apdares darbu beigām jaunie saimnieki nolēma, ka dzīvos šeit paši. Izšķirošais faktors, kas noteica viņu izvēli, bija nevis izdevīgais dzīvokļa stratēģiskais stāvoklis, bet gan interjera dizaina oriģinalitāte un augstā kvalitāte.
