Teksts: Jonas Maļinauskas
Foto: Ļaonas Garbačauskas
Ieva Prunskaite
Izvēloties individuālai dzīvojamai mājai tipveida projektu, apbūvētāji parasti cer paātrināt darba tempu un ietaupīt naudu uz projekta izstrādes rēķina. Praksē no šādas izvēles bieži vien izriet papildu problēmas saistībā ar interjera izveidi.
Projektējot privātu interjeru Kauņas piepilsētā, dizainerei Ievai Prunskaitei pašā sākumā bija jāatrisina šāda problēma: kā lai vizuāli paplašina pirmo stāvu, kura viena daļa atvēlēta garāžai, bet otra – apvienotajai virtuves, ēdamistabas un viesistabas telpai? Turklāt kāpnes uz otro stāvu bija atdalītas no istabas ar vienlaidu starpsienu, kas sašaurināja kāpņu šahtu un “piesavinājās” arī daļu no viesistabas. Tika nolemts šo sienu nojaukt un atstāt tikai divas balsta kolonnas.
Virtuves zonā dizainere kategoriski atteicās no uzkarināmajiem skapjiem. Savukārt apakšējais virtuves bloks, kurš kā pussala iestiepjas ēdamistabā, tika pacelts uz stikla balsta, tādējādi radot iespaidu, ka tas peld gaisā. Pasūtītāji vēlējās lielu, 10–12 personām paredzētu ēdamgaldu. Ar izbīdāmas konstrukcijas palīdzību izdevās samazināt galda gabarītus un to veiksmīgi ievietot nišā pretim izejai uz terasi.
Lai telpu vizuāli paplašinātu, sienas un griesti gan virtuvē, gan arī viesistabā gandrīz viscaur tika nokrāsoti balti. Arī grīdas segumi tika veidoti gaišos toņos.
Viesistabas dīvāna apšuvumu dizainere sākumā bija iecerējusi bēšu vai gaišpelēku, taču viņai, izraugoties gobelēnus, piepeši acīs iekrita sarkani oranžs paraugs, un tika nolemts, ka tik spilgtas krāsas dīvāns kļūs par lielisku kompozicionālu akcentu. Analoģiskas krāsas apšuvums tika piešķirts dažiem krēsliem, un attiecīgi tika nokrāsots arī virtuves fasādes paneļa ielaidums. Par otru, ne mazāk spilgtu akcentu viesistabā kļuva dīvānam pretējā siena, kas klāta ar viengabala oniksa paneli.
Atbilstoši idejai par tuvināšanos dabai galda, ēdamistabas sānu sienas un virtuves pusbāra virsmu veidošanai dizainere izmantojusi dabisku riekstkoka finieri.
Viesistabas un virtuves griestos iebūvēti gandrīz vai nemanāmi itāļu firmas Flos gaismekļi, bet virs ēdamistabas galda izvietoti divi piekaramie “šķīvji”.
Tipveida projekta negrozāmības dēļ zināmas problēmas radās arī otrajā stāvā. Proti, jumta slīpne mājas vienā pusē ierobežo telpu augstumu apmēram līdz cilvēka augumam un tādējādi padara tās grūti izmantojamas. Ieva nolēma tur ierīkot divas ietilpīgas garderobes un starp tām – veļas mazgātavu-žāvētavu ar jaunu mansarda logu. Veļas mazgātava uz šejieni tika pārcelta no pirmā stāva, savukārt tās agrākajā vietā nu ir ierīkots darba kabinets, ņemot vērā mājas saimnieku dēla diezgan trokšņaino vaļasprieku – puisis aizrāvies ar sitaminstrumentu spēli. Šā paša iemesla dēļ nācās parūpēties par papildu skaņas izolāciju starp dēla istabu un vecāku guļamistabu.
Visinteresantākā telpa otrajā stāvā ir tieši šī guļamistaba, kur Ieva Prunskaite citstarp izmantojusi arī savu “firmas” elementu – stikla starpsienu, kas šķir guļamistabu un vannas istabu. Turklāt tās apakšējā daļa ir mūrēta no ķieģeļiem, plūdeni izliekta un klāta ar mozaīku, bet augšējā uzstādīts vitrīnstikla ekrāns, kas sniedzas līdz pat griestiem. Dizainere paskaidro, ka šis risinājums ļāvis telpu vizuāli padziļināt, kā arī ielaist vannas istabā dabisko gaismu. Jāatzīst, ka veiksmīgā interjera dizaina plusi visnotaļ kompensē tipveida projekta mīnusus.
