Jonas Maļinauskas
Foto: Vita Puroniene, Ugne Vella
Nekustamā īpašuma fonds Baltijas valstīs attīstās ne tikai lielajās pilsētās, bet arī atpūtai un iekšējam tūrismam piemērotās vietās. Atšķirībā no Latvijas, kur prestižas jaunbūves kūrortos vispirms tiek adresētas ārvalstu investoriem, Lietuvas kūrvietās priekšroka tiek dota budžeta formāta mājām un dzīvokļiem, kuri paredzēti “iekšējai” lietošanai kā “brīvdienu” vai īslaicīgi īrējami mājokļi.
Ugne Vella
Vita Puroniene
Raksturīgs piemērs ir Druskiniki – kūrortpilsētiņa, kuru no Viļņas šķir tikai 140 kilometri. Pēdējā laikā tur uzceltas daudzas modernas dzīvojamās mājas, kurās dzīvokļus ātri vien izpirka galvaspilsētas iedzīvotāji un organizācijas. Dizaineres Vita Puroniene un Ugne Vella saņēma pasūtījumu noformēt interjeru vienā no dzīvokļiem, ko saviem darbiniekiem, lai viņi tur varētu pārmaiņus atpūsties, iegādājusies ietekmīga Viļņas kompānija.
Protams, īslaicīgas uzturēšanās koncepcija mājvietas interjeram uzspiež viesnīcai raksturīgas iezīmes, taču dizaineru mērķis bija tās maksimāli pieklusināt un veidot mājīguma noskaņu, turklāt saglabājot utilitāra praktiskuma un sociālās komunikācijas funkcijas. Vispirms tas izpaužas dzīvokļa plānojumā un apdarē. Guļamistabas un bērnistabas vietā tika izveidotas divas izolētas guļamtelpas, bet vienā no tām potenciālās garderobes vietā – neliela viesistaba ar saliekamo dīvānu un krēsliem, kas pārvēršami par papildu guļamvietām bērniem vai viesiem, kas aizkavējušies ilgāk. Turklāt guļamtelpu logi, kas iziet uz noslēgto iekšpagalmu, naktī ļauj viegli atrisināt ventilācijas problēmu. Dzīvokļa pretējā pusē, kur logi pavērsti pret ielu, bija paredzēts ēdamistabu sapludināt ar virtuvi, reizē ar vieglas kustīgas šķērssienas palīdzību tās abas nošķirot no viesistabas. Projekta īstenošanas gaitā iecere par šķērssienu tika atmesta, lai veidotu atvērtu socializācijas zonu (jo aktuāla tāpēc, ka, iespējams, dzīvoklī mitināsies divas savstarpēji pazīstamas ģimenes). Turklāt prakse rāda, ka ēdiena gatavošanai virtuvē tiek veltīts mazāk laika nekā “parastā” mājā, tāpēc viesistabas izolēšana no iespējamām virtuves smakām un skaņām nav tik aktuāla. No citiem pārplānošanas risinājumiem atzīmējama papildu klozeta poda ielikšana vannasistabā (“katram spiedīgam gadījumam”).
Par interjera apdares praktiskumu liecina vispirms raibās keramikas flīzes dzīvokļa priekštelpā un centrālajā daļā. No vienas puses, flīzes ļauj pa dzīvoklī pārvietoties (piemēram, iet uz tualeti vai vannasistabu), nevelkot nost apavus. No otras puses, uz raibās virsmas nav pamanāmi netīrumi (dzīvoklis tiek izmantots visu gadu). Un vēl – flīžu raksts kļuva par visa projekta spilgtu krāsainu akcentu. No citiem izteikti praktiskiem krāsu risinājumiem būtu izceļama mēbeļu apdare tumšos toņos gan viesistabā, gan guļamistabās.
Praktiskums un ekonomiska mērķtiecība ietekmēja arī ievērojamu Lietuvas ražotāju mēbeļu izvēli, neupurējot kvalitāti. Virtuves bloku, kas darināts reizē ar trauku skapi, ražojusi firma Rimas&Jonas, krēslus un viesistabas dīvānus – kompānija Magrės baldai, bet pusdienu galdu – A. Jaseviča uzņēmums. Mēbeles izdevies veiksmīgi apvienot saskanīgā ansamblī, saglabājot atsevišķo priekšmetu, piemēram, viesistabas žurnālu galdiņa un krēslu, individuālo, nedaudz nostalģisko raksturu.
Dzīvokļa divus gadus ilgā lietošana apliecina, ka projekta risinājumi ir pareizi. Tie var noderēt gan arhitektiem, gan dzīvokļu īpašniekiem, kas vēlas darboties Airbnb un tamlīdzīgos formātos.
