Art deco. Vivat Rato!

Tamāra Bļeskina

Franču art deco zvaigžņu plejādē viena no spilgtākajām zvaigznēm ir Armāns Albērs Rato (1882 – 1938), franču arhitekts, tēlnieks, dekorators un mēbeļu konstruktors. Tagad tas ir neapstrīdams fakts. Tiklīdz mēbeles un interjera priekšmeti, kuru autors ir šis meistars, parādās augsta prestiža izsolēs, to cenas uzlec nepieredzētos augstumos.

Ne tikai antikvāro izstrādājumu cienītāji, bet arī aizrautīgi mākslas darbu kolekcionāri ir uzskatījuši par goda lietu savā īpašumā iegūt kādu no Armāna Albēra Rato darinājumiem. Viņu vidū bija arī izcilais kuturjē Īvs Senlorāns. Modes mākslinieka rezidencē Rue de Babylone ielā viņa iecienītajā atturīgajā art deco stilā ieturētajā interjerā daudzus gadus uz tumšo koka sienu fona stāvēja Rato krēsli, piesaistot uzmanību ar formu pilnību un cildenajām līnijām.

Pēdējā laika jaunākā ziņa ir šāda: šie krēsli kopā ar visu Īva Senlorāna bagāto mākslas darbu kolekciju, kas nosaukta par „franču gaumes kvintesenci”, nesen Parīzē pārdoti Christie’s izsolē. Nav šaubu, ka jaunais īpašnieks ir kāds no ievērojamu cilvēku loka – bagāts aristokrāts, biznesmenis vai politiķis. Vārdu sakot, no sabiedrības krējuma.

Tieši tā bija arī Armāna Albēra Rato dzīves laikā. Pagājušā gadsimta 20.–30. gados viņš veidoja interjerus lielākoties privātpersonām, noformēja dzīvokļus un savrupmājas šīs pasaules varenajiem. No slaveniem klientiem nevarēja ne atkauties, un Rato, kas ar visu sirdi nodevās savam darbam, ignorēja iespēju piedalīties dažādās izstādēs un skatēs, lai popularizētu savu vārdu. Viņam pietika ar „plašo popularitāti šaurās aprindās”. Tikai pēc meistara nāves mākslas zinātnieki it kā attapās. Citu pēc cita viņi sāka atklāt Rato interjerus un mākslinieku jūsmīgi ieskaitīja art deco stila izcilāko adeptu rangā.

Art deco laikā uzplauka ansambļa māksla, kad talantīgs un dažādas mākslas sfēras pārzinošs meistars pats atbildēja par visu interjera dekoratīvo iekārtojumu un harmoniju, tai skaitā par sienu un logu noformējumu, grīdas segumu, mēbeļu, gaismasķermeņu un dekora priekšmetu veidošanu. Armāns Albērs Rato bija ideāli piemērots šai daudzpusīgā mākslinieka izpildītāja lomai.

Armāns Albērs Rato dzimis 1882. gadā vienkāršā ģimenē, 16 gadu vecumā iestājies profesionālajā skolā École Boulle. Čaklums, iedzimtā zinātkāre un bagātā fantāzija viņam palīdzēja kļūt par labu mēbeļnieku. Taču ēvelēt kumodes, skapjus un krēslus – tas viņam šķita par maz. Jauneklis aizrautīgi meklēja aizvien jaunus koka apstrādes paņēmienus, mēģināja koku kombinēt ar metālu.

Armāns Albērs 1905. gadā kļuva par interjera darbnīcas Maison Alavoine pārvaldnieku un tur nostrādāja līdz 1914. gadam, kad viņu iesauca armijā.

Pēc Pirmā pasaules kara beigām viņš pats uzsāk uzņēmējdarbību. Un drīz vien saņem pasūtījumus veikalu noformēšanai. Jau pirmie mākslinieka projekti izceļas ar neparastu risinājumu, kurā autora sarežģītā fantāzija un mīlestība uz vēsturiskajiem stiliem apvienojas ar mēbeļu pielāgošanu utilitāriem mērķiem. Viņš veidoja unikālu, dīvainu telpu, no kuras strāvo nostalģija pēc seniem laikiem.

Jaunos daiļrades augstumos viņu pacēla sadarbība ar modelētāju Žannu Lanvēnu. Kad pēc Pirmā pasaules kara slavenajam kuturjē Polam Puarē radās ideja iepazīstināt Žannu Lanvēnu un Rato, viņam droši vien bija nojauta, ka abi atradīs kopīgu valodu. Tā radās franču modes leģendas Žannas Lanvēnas un savdabīgā franču dekoratora Armāna Albēra Rato radošā savienība.

Žanna uzticēja Rato noformēt savus apartamentus Parīzes centrā, Barbet-de-Jouy ielā 16 un villu Le Vésinet priekšpilsētā, kā arī cepuru salonu Faubourg Saint-Honoré ielā 15. Šis salons, kuru Rato noformēja 1920. gadā un kurš darbojas joprojām, ir viņu auglīgās sadarbības „dzīvs” liecinieks.

Fantastiski greznu Rato projektēja Parīzes dzīvokļa interjeru. Vannasistaba atgādināja Asīrijas un Ēģiptes mauzolejus. Pati vanna bija izgatavota no gaiša Sjēnas marmora. Uz sienas ar bareljefiem, ko pēc paša Rato zīmējumiem bija veidojis tēlnieks Pols Plimē, izcēlās zoomorfie krāni. Grīda bija izklāta ar baltu un melnu marmoru.

Viesistabā, kur bija sakoncentrēta greznība un fantāzija, tika izvietotas mākslas darbu, vēdekļu un flakonu kolekcijas. Žanna Lanvēna līdzās tādu autoru darbiem kā Renuārs, Vijārs, Degā, kuri bija iedvesmojuši viņu veidot apģērbu kolekcijas, turēja arī savu draugu un laikabiedru darbus.

Iztēli īpaši pārsteidza guļamistaba košā eksotiskā stilā. Rato tolaik atradās dziļā antīkās mākslas ietekmē un drosmīgi izmantoja tās dekoratīvos elementus, kā arī vēl nesen aktuālā art nouveau motīvus. Tieši tāpēc apdarē un dekora priekšmetos izmantoti kokgriezumi un apzeltīts lakojums, kas ar savu izsmalcinātību atgādina XIX un XX gadsimta mijas mākslas tradīcijas.

Interjerā īpaši bija akcentētas ar zīdu apvilktās sienas. Turklāt par rozīnīti kļuva krāsa – piesātināta zilā ar violetu nokrāsu. Šo toni, ko Žanna Lanvēna reiz ieraudzīja vienā no Fra Andželiko gleznām, viņa izvēlējās par savu firmas krāsu, kas turpmāk kļuva pazīstama kā Lanvin Blue.

Rato meistarība izpaudās katrā dzīvokļa noformējuma detaļā – no mēbelēm līdz grīdas lampām. Īpaši bija padevušās gaismasķermeņiem paredzētās bronzas putnu figūriņas un ziedi. Pats autors tik ļoti bija apmierināts ar savu izdomu, ka līdzīgus gaismasķermeņus izmantoja arī citos interjeros.

Bronza vispār bija Rato iemīļots materiāls. Bet patinētas bronzas putni, kas rotāja Žannas Lanvēnas guļamistabas galdiņu, vai viņas terases atpūtas krēsla stilizētās kājas no tā paša materiāla būtībā bija meistara rokraksta pazīme.

Māju, kurā atradās Žannas Lanvēnas dzīvoklis, 1965. gadā nojauca. Bet visu iekārtu, mēbeles un interjera priekšmetus mantinieki saglabāja un nodeva Dekoratīvās mākslas muzejam, kur saudzīgi restaurētais interjers, tiesa, bez impresionistu gleznām, tiek demonstrēts publikai kā uzskatāms art deco laika piemineklis.

Par Rato un Žannas Lanvēnas sadarbības virsotni kļuva smaržu Arpege flakons. Kad jaunais talantīgais parfimērs Andrē Freiss speciāli Žannai Lanvēnai izgatavoja brīnumaino 60 puķu aromātu kompozīciju, flakons tika pasūtīts Armānam Albēram Rato. Rezultātā „dzima” slavenā melnā bumba ar zelta galviņu, kas atzīta par līdz šim nepārspētu žanra klasiku. Mākslinieks Pols Iribs flakonu izrotāja ar smalku zelta zīmējumu, kurā attēlota māte, kas rokas pastiepusi pretī meitai, un kurš vēlāk kļuva par Lanvin emblēmu.

Tiem laikiem negaidīts naturālistisks dizains ir tādam Rato darbam kā Chateu de Malbosc vannasistaba. Interjeram izmantota jūras tematika. Gaismasķermeņi gliemežvāku formā izgatavoti no kalnu kristāliem, bet nepulēta bronza atveido koraļļu rifa fragmentus. Interjeru papildināja durvis ar ciļņiem un tapetes ar spīdošām nārām. Ar flīzēm pusapļa veidā izliktā grīda radīja iespaidu, ka brienat pa ūdeni.

Nevar nejūsmot par darbiem, ko Rato radījis Žoržam un Florānsai Blūmentāliem, kuriem vairākās mājās viņš bijis dekorators.

Izcili smalkā art deco laika dekoratora Armāna Albēra darbi, kuru gan nav daudz, turpina savu uzvaras gājienu pasaulē. Drosmīgas negaidītas formas, materiālu kombinēšana, nevaldāma fantāzija un augsta izgatavošanas kvalitāte – to visu ļoti augstu vērtē kolekcionāri un gluži vienkārši mākslas draugi. Par retumiem (meistars mēbeles un interjera priekšmetus darināja ierobežotā daudzumā un konkrētiem pasūtītājiem) un augsto mākslu, kas iemiesota sadzīves priekšmetos, viņi ir gatavi maksāt. Tā, piemēram, pāris krēslu no Žannas Lanvēnas ēdamistabas Sotheby`s izsolē Ņujorkā 1999. gadā tika pārdoti par 930 tūkstošiem dolāru. Bet kādā no izsolēm Parīzē aptuveni 70 tūkstoši dolāru tika piedāvāti par pārīti no bronzas lietiem, ar matētu patinu klātiem 38 centimetrus augstiem sienas svečturiem. Tie atgādina gulbjus, kas knābī tur taureņiem rotātus apzeltītus zvaniņus ar spuldzītēm iekšpusē.