IMM Cologne: tieksme pēc komforta

Dace Ozola

Janvārī notika šā gada pirmā mēbeļu izstāde IMM Cologne. Tās dalībnieces bija 1360 kompānijas no 50 valstīm. Šis prestižais gadatirgus pulcēja 150 tūkstošus apmeklētāju.

Interesantu domu izteica tendenču pētnieks Franks Reinhards no Vācijas. Viņš ir pārliecināts, ka sabiedriskajiem un globālajiem megatrendiem (tādiem kā tieksme pēc visa dabiskā un ekoloģiskā) ir svarīga nozīme interjeru, mēbeļu, aksesuāru attīstības virzienu veidošanā.  Ar to izskaidrojama dabas faktūru prevalēšana izstādē.  Un vēl – svarīga ir neizskaužamā tieksme pēc komforta.

Te uzskatāmi tika demonstrēts viens no galvenajiem trendiem – Japanordic. Gan Japānā, gan Skandināvijā augstu tiek vērtēts praktiskums un ērtums, stingras līnijas un vienkāršas formas. Tāpēc Eiropas dizains tagad izteikti orientējas nevis uz mēbelēm pieblīvētu telpu, bet uz vienkāršību un funkcionalitāti. Profesionāļi un publika labprāt ir pieņēmuši šo tendenci.

Par materiāliem. Protams, galvenokārt, tas ir koks, dažkārt akmens. Vai arī dabas materiālu virtuoza imitācija.

Mīkstās mēbeles bija daudzveidīgas. Vācijas mēbeļu zīmols Walter Knoll un Austrijas dizaina studija EOOS, atzīmējot sadarbības divdesmitgadi, demonstrēja novitātes: dīvānu Tama Living un žurnālu galdiņu Oki Table.

Katija Meiere-Brila rādīja viesistabas garnitūru Embrace: dīvānu, dažādus krēslus.

Vācijas fabriku Koinor pārstāvēja vesels “dīvānu un krēslu komplekss”. Atsevišķi priekšmeti var kustēties pa labi un pa kresi, atzveltne līgani nolaižas atpakaļ.

Komplektu Apsara kompānijai Giorgetti izstrādājuši itāļu dizaineri Ludovika un Roberto Palombas. Ar šā “konstruktora” palīdzību no platformām un spilveniem var izveidot savai gaumei atbilstošu interjeru.

Fabrikas B&B Italia dīvāns Ray tapis, pateicoties dizainera Antonio Čiterio rūpīgam darbam ar proporcijām un apjomiem. Raksturīga šā dīvāna īpatnība ir izliektas kājiņas, kas vienkāršajām līnijām piešķir eleganci.

Fabrikas Ligne Roset dīvāns Grand Chelem, kas tapis sadarbībā ar dizaineru Didjē Gomesu, ir vienkāršs un reizē oriģināls: tam raksturīgas tīras līnijas un “atvāžami” roku balsti.

Dizainers Žans Pjērs Odebers Beļģijas firmai Jori izdomājis krēslu Rapsodie. Pateicoties nolaižamai atzveltnei un oriģinālajam kāju balstam, tas ir neaizstājams atpūtas brīžos.

Spāņu dizainers Haime Ajons izstrādājis krēslu ar roku balstiem, kurš savos apskāvienos gaida katru atpūtnieku. Un pilnībā attaisno savu nosaukumu Catch (“Noķēru”). Krēslu darina Dānijas mēbeļu brends &tradition.

Mēbeļu kolekcija Iconic Design, ko pēc dizainera Romāna Modzelevski skicēm izgatavojusi kompānija Vzor, ir savdabīgs sveiciens no pagājušā gadsimta vidus. To laiku atgādina krēslu tievās metāla kājiņas.

Interesi raisīja firmas Jori krēsls Lagom – holandiešu dizainera Hjugo de Roitera fantāzijas auglis.

Vācu dizaineri Markuss Jehs un Jurgens Laubs (studija Jehs + Laub) fabrikai Cor izstrādājuši oriģinālu krēslu Flint. Daži eksperti tajā saskatīja līdzību ar saldējuma vafeli.

Krekla atlokāmā apkakle iedvesmojusi dizaineru Martinu Ballendatu veidot krēslu Cuello (tulkojumā no spāņu valodas nozīmē “apkakle”), ko izlaidusi kompānija Hülsta. Atzveltnes augšējā daļa maina savu stāvokli līdzīgi apkaklei: to var vai nu pacelt, vai nolaist.

Ļoti interesantu dizaina risinājumu demonstrēja Pīters Poilens. Viņa komplektā Flexit ir trīs sastāvdaļas: gulta, skapis un darba galds, kas iebūvēti vienā rāmī. Tas ir īsts atradums mazgabarīta dzīvokļiem un kopmītnēm.

Viens no moderniem trendiem ir galdniecība, kam dots jauns impulss. Atcerējušies, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, daudzi ražotāji demonstrēja liektās mēbeles, kuras savulaik meistarīgi darināja Mihaels Tonets (viņa Vīnes krēsli ir slaveni visā pasaulē). Izstādē šādas mēbeles bija visnotaļ plaši pārstāvētas. Piemēram, var minēt Čehijas mēbeļu fabrikas Ton krēslus no liekta finiera Leaf. Izraēliete Bāra Ganca izliekusi plānas koksnes sloksnītes, lai izveidotu mēbeļu garnitūru Steam bending furniture, kurā ietilpst galdiņš, plauktiņš un spoguļa ietvars.

Interesanta ir krēsla Buzzifloat konstrukcija. Tā atbilst koncepcijai “jaunā vienkāršība”, pie kuras turas beļģu dizainers Alēns Žils.   

Britu dizaineri Fabio Hendrijs un Martins Rigterss savam zīmējumam, kas rotā galdiņu un tabureti The Color Of Hair, izmantojuši… matus. Šis raksts tika atzīts par superoriģinālu.

Duets – rūpnieciskais dizainers Džino Karollo un arhitekts Georgs Apelshoizers – Vācijas fabrikai Draenert izveidojuši izvelkamu galda virsmu ar smārtfunkciju.

Spāņu dizainers Kristiāns Zuzunaga parādīja kolekciju Inca, kurā jūtama inku arhitektūras atbalss. Kristiānu īpaši dziļi ietekmējusi Saksajvamanas mūra siena Kusko. Tās grafiskā struktūra kļuvusi par pamatu mēbeļu komplektam, kurā ir galdi, lampas un spoguļi, kā arī moduļgaldi.

Oriģinālus lāsumainus galdiņus, kausus un svečturus rādīja konkursa Pure Talents dalībnieks jaunais itāļu dizainers Alberto Bellamoli.

Ļoti oriģināla izskatījās “salauztā” grīdas lampa Neo. Autors ir konkursa Pure Talents dalībnieks, dizainers Bernhards Osanns. Lampai nav ne pamata, ne abažūra, ir tikai smalks metāla kāts, kas pieslienams pie sienas un lokāms visos virzienos. Iebūvētais gaismas diožu modulis atrodas kāta augšdaļā. Pavērsta pret sienu, tā rada izkliedētu gaismu, bet pagriezta pretēji – tiešu gaismas kūli. Lampa tiek novietota uz grīdas, bet turas, balstoties pret sienu. Šim jaunā dizainera risinājumam piešķirta galvenā prēmija.