Nataļja Voronova
Foto: Aleksandrs Kendenkovs
…Viss sākās ar pasūtītāju – kāda jaunā Rīgas mikrorajona dzīvokļa īpašnieku – vēlmi: telpām jābūt gaišām un siltām, pieļaujami tumši akcenti. Visā pārējā tiek dota pilnīga rīcības brīvība. Klientiem piedāvātajam projektam tā autore – dizainere Inna Mamina deva nosaukumu „Piens un šokolāde».
Simt kvadrātmetru platībā izveidotā interjera krāsu gamma pilnībā atbilst nosaukumam: telpu noformēšanā izmantoti materiāli krēmkrāsā un pienbaltā tonī, kā arī šokolādes krāsā… Jāatzīmē, ka starp pienu un šokolādi pastāv harmonija, nevis pretruna, abi toņi viens otru papildina, tāpēc dizainere lika akcentu uz kontrastiem: apvienoja mēbeļu uzsvērti pareizās līnijas ar vairāklīmeņu griestu izliekumu plastiku, kā arī dažādas faktūras – sienu dekoratīvā apmetuma glancētās un tumši brūno flīžu matētās virsmas…
Līdzīgi kā teātris, pēc klasiķa vārdiem, sākas ar garderobi, tāpat arī jebkura mītne – ar priekštelpu. Lai vizuāli paplašinātu teritoriju, kas platības ziņā nav pati lielākā, dizainere iebūvēto skapi apgādāja ar spoguļdurvīm, kas spēlē ieejas zonas „paplašinātājas” lomu. Pie ieejas izvietotā viesu sanitārā mezgla vietā ierīkoja ērtu garderobi.
Caur priekštelpu pa atvērtu eju (lai telpu nepadarītu smagnēju un nesadalītu, durvis netika ieliktas) var nokļūt teritorijā, kas izveidota no viesistabas, ēdamistabas un virtuves. Ceļu uz šo apvienoto telpu, it kā „citējot” griestu līniju plastiku, iezīmē gaišas flīzes, kas viesistabas zonā veido izliekumu uz virtuvi. Lai gan telpa apvienota pēc principa trīs vienā, katra daļa ir individuāla. Interesantu lomu – pareizāk sakot, divas lomas – spēlē akvārijs uz „šokolādes” postamenta. No vienas puses, tas ir rotājums, bet, no otras puses, pilda ieejas un ēdamistabas zonas „sadalītāja” funkciju.
Dzīvoklim, ņemot vērā tā plānojuma īpatnības, ir arī apvienota platība open space, kura sadalīta funkcionālās zonās nevis ar iebūvētām starpsienām, bet ar tā saucamās zonēšanas palīdzību. Tas panākts, zonās izvietojot gaismas, kā arī veidojot dažādas mēbeļu kompozīcijas un lietojot atšķirīgas grīdu seguma faktūras.
Ieejot lielajā un gaišajā telpā, skatienam paveras divas funkcionālās zonas: ēdamistabas zona un viesistabas zona. Ēdamistabas zonu iezīmē atsevišķa kristāla lustra virs pusdienu galda. Tas izgatavots no venges koka, kompozīciju papildinošie krēsli – no baltas ādas. Ēdamistabas zonā ir arī niša ar kompozīciju, kas projektēta pēc dizaineres skicēm. Tā veiksmīgi izmantojama kā interjera aksesuāru plaukts. Arī kompozīcija izgatavota no venges koka. Jāpiebilst, ka Inna Mamina ir visu dzīvokļa konstruktīvo elementu autore.
Viesistabas zonas kompozīcijā ietilpst gaišs dīvāns un oriģināls žurnālu galdiņš. Tur atrodas arī otra niša, kur izvietota TV grupa. Noteikti jāatzīmē, ka nišas sienu sedz dekoratīvs apmetums ar sudrabotu ornamentu. Logu aizkari arī ieturēti krēmīgā šokolādes krāsu gammā. Tie vairo mājīgumu un visu zonu sasaista vienotā platībā. Nelielo sienu, kas apvieno virtuves, viesistabas un ēdamistabas zonu, rotā jaunā pāra melnbaltas fotogrāfijas. Arī šī siena pārklāta ar faktūrmateriālu, taču izmantota cita tehnika. Rodas iespaids, ka uz sienām uzlīmēts zīds. Tas kompozīcijai piešķir šiku un glamūru.
Arī virtuvē lieliski izmantota „rotaļāšanās ar kontrastiem”. Apakšējie skapīši un kolonnas ir no tīkkoka, bet augšējie skapīši – balti glancēti. Segumam izmantotas tumšbrūnas faktūrflīzes, virtuves darba virsmai – granīts. Tā saucamais brokastu galdiņš būtībā ir miniatūra bāra lete, kas izgatavota no tīkkoka. No vienas puses, tā pilda izteiktu praktisku funkciju, bet, no otras puses, – virtuvi atdala no viesistabas. Un katrai šīs vienotās atvērtās telpas daļai ir savs funkcionālais apgaismojums. Visas lustras un griestu gaismekļi ņemti no vienas kolekcijas.
Neliels gaitenis no apvienotās telpas ved uz tā saucamo privāto zonu. Tajā atrodas kabinets, guļamistaba un bērnistaba, kā arī vannasistaba. Kabinets ir īsts vienkārša funkcionālisma paraugs: tajā ir neliels rakstāmgalds, ādas krēsls, aizstiklots grāmatskapis. Visas korpusa mēbeles, kā jau paredzams, ir šokolādes krāsā. Sienas – krēmkrāsā. Pie vienas no tām – fotogrāfijas kopējā ietvarā. Apgaismojumu nodrošina pa griestu perimetru izkārtotās halogēnlampas, bet centrā novietota griestu lustra. Šajā telpā arī ir niša (gluži kā interjera vizītkarte, kā atkārtotais elements). Pateicoties dekoratīvajam apmetumam, ko izmantojusi dizainere, niša sienā ir līdzīga zeltītam šokolādes ietinamam papīriņam.
Tūlīt aiz kabineta ir bērnistaba ar dīvānu, kumodi un gultiņu brūnā krāsā. Interesanti noformēta viena siena: uz figurāla izciļņa – trīs kvadrātveida nišas ar pagaismu. Turklāt izvirzītās sienas daļa kopē daudzlīmeņu griestu līniju plastiku. Ļoti skaisti ir aizkari: šķiet, ka tie ir pīti no platām pienbaltām lentām…
Guļamistaba iekārtota ar tīkkoka mēbelēm. Gultas galvgalī – niša ar dekoratīvu apmetumu. Visā padziļinājuma perimetrā – maiga pagaisma. Punktveida halogēngaismekļi izvietoti pa griestu perimetru. Guļamistabā, līdzīgi kā bērnistabā, logu apdare izceļas ar savu rozīnīti (šis salīdzinājums ir tik tiešām vietā!): aizkari atgādina dekoratīvu ūdenskritumu.
Vannasistabā izmantots granīts (izlietnes virsma) un akmens struktūrflīzes ar vieglu spīdumu (sienas un grīda), kas sasaucas ar virtuves segumu. Interesanti un neparasti izskatās spoguļa abās pusēs simetriski izvietotie, ar vieglu patinu klātie sienas gaismekļi.
Būtu atzīmējama vēl viena nianse. Stilu vienotību, ko uzsver krāsas, faktūras, līniju plastika, apgaismojums, pastiprina tāds šķietams sīkums: visas grīdlīstes dzīvoklī, kā arī iekšējās durvis izgatavotas no venges koka. Kopā ar gaišajām sienām un balināta ozolkoka grīdu tās vēlreiz apliecina visu projekta ideju un koncepciju, ko raksturo piena un šokolādes caurausts mājīgums un komforts.
Virtuves mēbeles no salona Inventa; pārējās mēbeles – no salona Lex Interior.