Jonas Maļinauskas
Klasikas atturīgais greznums un cildenums vienmēr ir piesaistījis zināmu būvnieku un arhitektu daļu. Diemžēl viņi klasiku nereti uztver atšķirīgi: vieni – kā neoklasicisma krāšņo dekoratīvismu, bet citi – kā XX gadsimta klasiskā dizaina lakonismu. Kad vienā no prestižajiem Palangas kvartāliem tika būvēta savrupmāja, pasūtītāji, kā jau pārtikuši cilvēki, iesākumā orientējās uz tradicionālo klasiku, bet vēlāk, iepazinušies ar Ramūna Manika un Valda Kontrima projektiem, piekrita mūsdienīgam, pieredzējušo dizaineru radošajam kredo atbilstošam risinājumam.
Ramūnas Manikas un Valdas Kontrimas
Kā jau bieži mēdz būt, projekta izstrādi dizaineriem vajadzēja sākt ar ēkas arhitektu grēku labošanu. Piemēram, celtniecības gaitā kļuva skaidrs, ka iecerētais virtuves-ēdamistabas apjoms platajam pusdienu galdam ir pārāk mazs, tāpēc vajadzēja par ēdamistabu pārbūvēt platību, kas bija paredzēta ziemas dārzam, kurš saimniekiem nemaz īpaši nebija vajadzīgs. Rezultātā virtuves, viesistabas un ēdamistabas kopējā platība ievērojami pieauga, bet saimnieki ieguva iespēju viesus sēdināt pie sešām personām paredzētā slavenās firmas Rolf Benz galda plašā, no trim pusēm stiklotā terasē.
Sākotnējo ideju, kas paredzēja virtuvi no viesistabas atdalīt ar ventilācijas kanālu bloku un dūmvadu, Ramūnas un Valdas grozīja, iebūvējot kapitālu šķērssienu, kas apdarināta ar masīvām dabiskā travertīna plātnēm, kurām piemīt unikāla faktūra. No viesistabas puses šķērssienā iebūvēta platformāta gāzes kamīna kapsula (saimnieki kategoriski atteicās noņemties ar kurināšanu un malkas gādāšanu). Iededzot kamīnu, spilgta „dzīvas” liesmas josla horizontālā virzienā šķērso visu šķērssienu burtiski no viena gala līdz otram galam. Savukārt kamīna „mute” uz akmens plākšņu fona neapšaubāmi ir viesistabas noformējuma nagla. Viss jau būtu labi, bet karstums, kas nāk no kamīna, šādai telpai ir par lielu, tāpēc ka galvenais siltuma avots aukstā laikā ir siltuma caurules zem grīdas. Tādēļ saimnieki kamīnu iededz diezgan reti, turklāt ne uz pilnu jaudu.
Virtuve aiz šķērssienas izskatās funkcionālāka: galvenā loma ir kontrastam starp gaišo virtuves bloku un tumšajām firmas Hacker (Vācija) mēbelēm. Jāatzīmē, ka bloka korpusam nav augšējās uzkarināmās daļas (izņemot tvaika nosūcēju): pēc Ramūna Manika domām, tas ļauj vizuāli palielināt telpu, bet pie reizes arī atbrīvoties no liekiem virtuves piederumiem un nevajadzīgiem produktu krājumiem. Iepriekš minētajā šķērssienā no otras puses iebūvēts tās pašas firmas Hacker trauku skapis, bet brīvajā stūra telpā ar izeju uz terasi novietots viegls firmas Vitra galds un eleganti balti jauktas plastikāta un koka konstrukcijas krēsli, ko ieskauj portjeras piesātinātos tumšos toņos.
Jāatzīmē, ka virtuves galds kopā ar krēsliem ir ne tikai mēbeles, kas labi iederas interjerā, bet arī vērtīgi eksponāti. Tie savā ziņā ir dizaina vēstures pārstāvji: galdu Guéridon projektējis francūzis Žans Pruvē tālajā 1949. gadā, bet krēslu DAW izveidojis amerikāņu funkcionālisma klasiķis Čārlzs Imss vēlāk – 1950. gadā. Un šie konkrētajā interjerā nav vienīgie dizaina klasikas priekšmeti: dīvānu viesistabā apgaismo stāvlampa Arco, ko izdomājis itālis Ahille Kastiljoni 1960. gadā, bet kopējo apgaismojumu nodrošina vairāki gaismasķermeņi Discoco, kurus veidojis dizainers Kristofs Matjē 1985. gadā. Un pat saunas priekštelpā, kas nepavisam nav svarīgākais objekts, redzami slavenie plastikāta krēsli Panton Chair (dizainers Verners Pantons, 1967), kas savulaik bija ne tikai estētisks, bet arī nozīmīgs tehnoloģisks sasniegums mēbeļu ražošanā.
Otrajā stāvā, kurp ved jauktas koka un metāla konstrukcijas kāpnes ar stikla norobežojumu, atrodas divi sanitārie mezgli, divas bērnistabas un mājas saimnieku guļamistaba ar atsevišķu izeju uz balkona. Guļamistabas interjers, neapšaubāmi, ir kopējās Eiropas dizaina kolekcijas sastāvdaļa. Tās galvenais elements ir monumentālā Molteni gulta, bet dekoratīvais akcents – firmas Flos stāvlampa un bra. Īpaši izceļas galda lampa, kas novietota uz kumodes. Tā taču ir slavenās modes noteicējas Nīderlandes firmas Moooi! ražojums Rabbit Light (grupas Front dizains). Guļamistabas pamatkolorītu veido aizkari un pārklāji, kā arī tekstiltapetes ar skaistu mežģīņu rakstu uz istabas sienām.
Mēbelēm un gaismasķermeņiem, ko dizaineri piemeklējuši ļoti rūpīgi, ir ne tikai estētiska, bet arī praktiska vērtība. Piemēram, pēc vairākām sarunām ar nama saimnieci Ramūnas Manikas un Valdas Kontrimas noskaidroja, ka viņa rīta tualetei labāk izvēlas nevis guļamistabu, bet vannasistabu, lai gan nebija paredzēts tur ielikt tualetes galdiņu. Dizaineri bez īpašām grūtībām piemeklēja saliekamu galdiņu, ko integrēja blakus izlietnei. Atrada arī pufu, kas pabīdāms zem izlietnes. Ļoti iespējams, ka šādi ērti risinājumi, līdzīgi kā citi radošās domas atradumi, kas koncentrēti šajā savrupmājā, tiks izmantoti vēl ilgus gadus, tādējādi praksē apliecinot mūsdienu klasiskā dizaina nozīmīgumu.
