Teksts: Jonas Maļinauskas
Foto: Igors Petins
Pēc daudzstāvu namu saspiestības sava dzīvojamā māja parasti tiek uztverta kā īsts plašums, kas paver daudzveidīgas un daudzas iespējas. Taču dzīvesvietas maiņa rada jaunas vēlmes un vajadzības, kuru apmierināšanai jāmeklē gan laiks, gan telpa. Tomēr pat visiespaidīgākās savrupmājas iespējas nav bezgalīgas.
Audrone Ambraziene un Daiva Pocevičiene
Dzīvojamā māja, kuras interjeru apņēmās veidot dizaineres Audrone Ambraziene un Daiva Pocevičiene, bija pieticīga: 147 kvadrātmetri, divi stāvi, turklāt otrais zem slīpa jumta. Šajā platībā vajadzēja izvietot piecu cilvēku ģimeni, nodrošinot ar visu nepieciešamo, tāpēc projektētāju galvenais uzdevums bija rūpīgi izplānot visas funkcionālās zonas. Otrajā stāvā bija trīs guļamistabas un garderobe, bet lejasstāvā – viesistabas, virtuves un ēdamistabas zona. Diemžēl kopējā platība bija diezgan neliela – projekta autorēm vajadzēja ierēķināt katru centimetru. Rezultātā izdevās papildus iegūt 4,5 kvadrātmetrus, lai ierīkotu pieliekamo, ko pasūtītājs ļoti gribēja. Radās arī ideja no halles un viesistabas vismaz simboliski norobežot virtuvi, kas tika ierīkota pie loga. Autori šo uzdevumu atrisināja ļoti asprātīgi, starp virtuvi un halli iebūvējot nevis kapitālu sienu, bet izveidojot vieglu starpsienu, kurā virtuves pusē no vaļējiem un slēgtiem plauktiem izveidoja gleznainu kompozīciju, bet viesistabas pusē – zemu kumodi zem televizora.
Tā kā virtuve izdevās kompakta un diezgan šaura, bet stūrī iespiestā ēdamistaba ar galdu sešām personām – vispār niecīga, dizaineres izšķīrās par ekspansiju vienīgajā iespējamā virzienā. Nolikvidējot daļu no otrā stāva pārseguma, viņas pavēra telpu uz augšu līdz jumta slīpumam, reizē nodrošinot virtuvi un ēdamistabu ar augšas gaismu, kas plūst no divām lūkām. Daļa no šīs gaismas nokļūst arī otrajā stāvā, jo iziet cauri stikla sienai, kas gaismas aku atdala no galvenās guļamistabas, kuras platība vizuāli palielinās. Stikla starpsiena veiksmīgi izmantota vēl vienā vietā: lai nošķirtu halli un priekštelpu. Galu galā visai pieticīgā platība, kas aptver četras funkcionālās zonas, izskatās plaša un gaiša.
Interjera estētiskajā koncepcijā bija paredzēts radīt gaišu, siltu un mājīgu atmosfēru. Lai to realizētu, autores visur izmantoja baltās krāsas, okera un koka smalko līdzsvaru. Izgatavojot virtuves bloku un mēbeles, SAS Rimas ir Jonas meistari veiksmīgi izmantoja gaišā ozolkoka finieri attiecīgā proporcijā ar baltām glancētām virsmām. Šis finierējums izmantots arī koka paneļos, kas klāj sienas viesistabā, priekštelpā un pat dažās vannasistabu skapju fasādēs. Trepju pakāpieni un otrā stāva parkets izgatavots no gaiša oša pelnu pelēkā tonī. Dabas motīvus interjerā veiksmīgi uzsver lielformāta krāsu fotogrāfijas, kurās redzamai lapu fragmenti, kā arī firmas Moooi lodveida gaismekļi Random. Visoriģinālākais „koka“ akcents interjerā neapšaubāmi ir kafijas galdiņš Accanto, kura virsma salīmēta no koka plāksnītēm. Kopējā kolorītā labi iederas arī viesistabas kamīna korpusa apdare ar klinkera ķieģeļiem okera un zaļos toņos. Tā pati apdare izmantota kāpņu telpas galasienas veidošanā.
Estētiskās kompozīcijas konsekventā īstenošana, kā arī funkcionālo risinājumu rūpīgā izstrāde dizainerēm ļāva izveidot ērtu, harmonisku interjeru un reizē apliecināt savu augsto profesionālismu.
