Jonas Maļinauskas
Lai Kauņas priekšpilsētā pēc tipveida projekta uzcelto dzīvojamo māju pieskaņotu saimnieku vēlmēm, tika mobilizētas divu paaudžu arhitektes – slavenā interjeru noformētāja Egle Prunskiene un viņas meita, arhitekte Ieva Prunskaite.
Ēkas telpiskā struktūra faktiski nav mainīta. Iekšējās telpas paplašināšana un harmonizācija tika veikta divos virzienos: pirmkārt, iekšējās sienas nomainot ar stikla starpsienām un tādējādi iegūstot telpas optisku apvienojumu; otrkārt, izmantojot formu un materiālu dekoratīvo kontrastu. Spilgts telpu apvienošanas piemērs ir tagad populārā viesistabas, ēdamistabas un virtuves vienlaidu apvienošana. Tiesa, funkcionālu apsvērumu dēļ arhitektes virtuvi no viesistabas atdalījušas ar bīdāmu stikla starpsienu, turklāt nevis ar taisnu, bet ar eleganti izliektu. Protams, liekuma līnija, sasaucoties ar griestu un grīdas noapaļojuma rādiusiem, rotā pirmā stāva interjeru, lai gan zināmā mērā apgrūtina pārvietošanos pa istabu, īpaši diennakts tumšajā laikā: stikls taču faktiski nav redzams!
Stikla starpsiena ir arī pirmā stāva „ūdens procedūru” zonā – tā nošķir pirti un dušu no priekštelpas ar baseinu. Hermētiskuma apsvērumu dēļ tā ir nevis bīdāma, bet ar atveramām durvīm, tomēr tas netraucē pildīt vizuālas telpas paplašinātājas funkciju.
Vēl viena stikla starpsiena ir otrajā stāvā, kur tā pilda pikantāku funkciju – stikls saimnieku guļamistabu atdala no vannasistabas. No vienas puses, tas ļauj vannasistabā ielaist vairāk gaismas, nekā plūst no zemā loga pie griestiem. No otras puses, santehnika un vannasistabas apdare ir tik grezna, ka nav grēks par to priecāties no malas, piemēram, no platās gultas guļamistabā. Itālijas uzņēmumā Antonio Lupi ražotā vanna vien ir ko vērta! Un Gessi ūdens maisītāji! Un sienas flīzes ar dabiskā apzeltījuma ielaidumiem! Ne jau velti nacionālajā interjera konkursā Auksinė paletė („Zelta palete”), kas šā gada pavasarī notika Viļņā, šis interjers ieguva speciālo balvu par labāko vannasistabu. Jāteic, ka šeit zeltā mirdz ne tikai flīzes: guļamistabā virs gultas pakarināti slavenā angļu dizainera Toma Diksona gaismasķermeņi ar apzeltītu iekšpusi; ar dārgmetāla plēvi pārklāta arī firmas Cattelan Italia gultu no sienas skapja (Ievas Prunskaites projekts) atdalošās kumodes iekšējā puse. „Es neatbalstu zelta izmantošanu interjerā,” apgalvo Egle Prunskiene, „taču pēdējā laikā tas atkal nāk modē; zelts paver arhitektiem iespēju efektīgi uzsvērt iekšējās apdares eleganci.”
Taču ne jau zelts vien ir svarīgs. Šajā interjerā efektīgs dekoratīvās apdares paņēmiens ir krāsu un faktūru kontrasts, kas plaši izmantots pirmā stāva dzīvojamā zonā. Ar plānām matētām itāļu travertīna plāksnēm, kuru poras un kavernas veido savdabīgu rakstu, apdarināta kamīna fasāde un sāni, kā arī plašā iekšējās sienas virsma. Savukārt liela grīdas daļa virtuves un viesistabas zonā klāta ar pulētu itāļu marmoru, bet pārējā daļa – ar matētu gaiša ozolkoka parketu. Ja atraujam skatienu no grīdas un palūkojamies uz griestiem, tur plafona padziļinājumā redzam… to pašu trīsslāņu parketu! Tas ieklāts ne jau tāpēc, lai apgrūtinātu orientāciju telpā. Mērķis bijis vizuāli apvienot viesistabas un virtuves telpu. Turklāt koka griesti veiksmīgi sasaucas ar ažūrajiem no līmētā finiera izgatavotajiem gaismasķermeņiem Octo.
Līdzīgs okera un šokolādes toņu kontrasts izmantots arī guļamistabas zonā otrajā stāvā – ar gultas un kumodes tumšo apdari, masīvajām portjerām, vannasistabas sienu šokolādes krāsas flīzēm kontrastē sienu, pārsegu un iebūvēto skapju paneļu gaišie toņi. Turklāt guļamistabas interjeru atdzīvina populārā mākslinieka Sigita Mickeviča amizantā glezna (vēl viena šā autora glezna atrodas stāvu zemāk). Taču vēl lielāks dzīvīgums valda bērnistabā un vannasistabā pie tās, kas arī atrodas otrajā stāvā. Kompozīcijas nagla, protams, ir daudzkrāsainais paklājs, kura koncentriskie apļi žilbina acis gluži kā krāsainās flīzes bērnu vannasistabā. Uz šīs krāsu bakhanālijas fona toņu un faktūru kontrasti galvenajā guļamistabā un pirmā stāva viesistabā izskatās vēl lakoniskāki un atturīgāki.