Dace Ozola
No 28. septembra līdz 2. oktobrim Itālijas pilsētā Boloņā bija sarīkota 33.Starptautiskā keramikas flīžu, vannasistabu aksesuāru un iekārtu izstāde Cersaie. Platībā, kas aizņēma 166 tūkstošus kvadrātmetru, bija pārstāvēti vairāk nekā 800 eksponentu: 553 Itālijas un 319 ārzemju dalībnieki no 39 valstīm. Izstādi apmeklēja 100 000 cilvēku no 154 valstīm.
Ko keramikas augstās modes skate parādīja? Vispirms to, ka topā ir imitācijas. Turklāt tiek imitēts viss: marmors, koks, akmeņi, metāls, betons. Bija pat daudzas tekstiliju un papīra imitācijas. Flīzes izaugušas lielākas, veidojot pat divmetrīgus paneļus. Plaši bija pārstāvētas arī nelielas flīzes. Kas attiecas uz faktūru, tad, kā šķiet, moderns ir viss: atlass un glancējums, spīdums un matēta virsma, pat zināms raupjums un klaja brutalitāte. No krāsām vispilnīgāk bija pārstāvēta pelēkā.
Pelēkā krāsa
Lai gan no krāsām par 2015. gada koloristikas simbolu kļuvusi zilā un zaļā, topā ir arī indigo, elektro, smargadzilā un nefrīta zaļā, bet izstādē Cersaie bija ļoti daudz pelēkā toņa. Vai nu šo tendenci ietekmējusi filma “Piecdesmit Greja nokrāsas”, vai kas cits… Taču pelēkās stendu sienas, ar pelēkiem paneļiem klātās grīdas uz skumjām un grūtsirdību nevedināja. Izskatījās interesanti un oriģināli.
Koks
Pirmajā vietā šogad ir koka imitācijas. Un tās ir ļoti daudzveidīgas, aptver dažādas koka šķirnes, formātus, virsmas. Līdztekus akurātiem dēlīšiem un stilīgam parketam fabrikas piedāvā šķietami tīšām rupji apstrādātus un vietām krāsotus dēļus (ABK) un vecinātu rakstu (Mainzu).
Apdedzināts māls
Dažos stendos flīzes “netēlo” ne koku, ne akmeni un, šķiet, ir atcerējušas, ka īstenībā ir darinātas no apdedzinātiem māliem, lai apklātu grīdu vai veidotu “skujiņas” rakstu uz sienas (Sant Agostino). Un pat atļāvušas sevi nedaudz vecināt (Aparici).
Ķieģelīši
Par vienu no Сersaie 2015 hītiem kļuvuši ķieģeļi. Fabriku stendos tie bija dažāda lieluma, dažādās krāsās, ar atšķirīgu faktūru. Kolekciju autori ķieģeļus bija pārklājuši ar spīdīgu glazūru, virsmu pārvērtuši raupju, vecinājuši… Bija gan klasiskie (Rondine), gan krāsotie (Realonda), gan populārie pelēkie ķieģelīši (Del Conca).
Svītras
Līdztekus kokam izteikts hīts ir svītrains dekors. Skatoties un svītrām dažādās krāsās, pat negribas ticēt, ka tās ir flīzes (Appiani, Vives). Turklāt svītrainas flīzes labi izskatās gan uz grīdas, gan pie sienas. Spriežot pēc svītraino kolekciju lielā daudzuma izstādē, jāsecina, ka šīs dekorācijas atnākušas uz ilgu palikšanu.
Tapetes
Šķiet, ka keramikas flīžu fabrikas saudzē tos, kuriem tapetes patīk, bet negribas tās mainīt, tāpēc uzņēmēji piedāvā “ilgspēlējošas” flīzes, kuras ir grūti atšķirt no tapetēm. Keramika veiksmīgi atveido gan puķu pušķus, gan sarežģītus rakstus (Impronta, Ariana), gan brokātu (Naxos).
Majolika
Ēģiptieši bija pirmie, kas izgatavoja ļoti porainas keramikas flīzes, ko pēc tam nokrāsoja. Vēlāk florencietis Luka dela Robia flīzes pārklāja ar pienbaltu glazūru un ieguva glancētu, šķietami iekšēju gaismu izstarojošu majoliku. Garīdzniecības un aristokrātijas aprindās pēc tās bija liels pieprasījums. Majolika ir aktuāla arī mūsdienās. Protams, runa ir nevis par vēsturisko tehnoloģiju izmantošanu, bet par glazūras klāšanas metodes imitāciju.
3D
Joprojām populāras ir apjomīgas flīzes. Tās ir grūti nosaukt gluži vienkārši par faktūrflīzēm. Drīzāk tās ir skulpturāla interjera sastāvdaļa, mūsu realitātē integrēts bareljefs. Piemēram, ir viļņus atveidojošas svītrainas flīzes (Marazzi). Neapstrīdama to priekšrocība ir rektificētā maliņa. Pateicoties tai, šuves faktiski nav pamanāmas. Viena no pirmajām šādas flīzes piedāvāja Spānijas fabrika Porcelanosa. Ideja iepatikās, taču spāņi gāja tālāk un piedāvāja veselu reljefu “gleznu”, kas veidota no nelielām flīzēm ar metālisku uzsmidzinājumu.
Heksagoni
Par tradicionālu elementu tiek uzskatītas keramikas flīzes ar sešiem, nevis četriem stūriem. Tādas Eiropas interjeros tika izmantotas jau XVIII gadsimtā. Sešstūris ir kļuvis par populāru trendu daudziem ražotājiem. Bija eksponētas daudzveidīgas sešstūru flīzes dažādās krāsās un ar atšķirīgām faktūrām: tādas, kas imitē koku, akmeņus, betonu, ir izrotātas ar pečvorku, pateicoties 3D efektam, ir telpiskas… Dizaineri labprāt izmanto spilgtus krāsu risinājumus un lielizmēra flīzes.
Mozaīka
Savas pozīcijas saglabā mūžam jaunā mozaīka. To pārstāv koši panno (Kaleidos, Cottoveneto) un dizainera Marsela Vandersa maigās eksotiskās puķes, baisas noskaņas (Bisazza) un pasakainas (Lithos Mosaico) “glezniņas”.
Optisks efekts
Mānekļi – piemēram, ornaments, kurš daudzreiz atkārto “telpisku” kubu, sastopams jau senās Romas pilīs. Krāsainās skaldnes veido apjoma ilūziju, un šķiet, ka attēls “pārkāpj” plaknes robežas. Arī mūsdienu dizaineri, izmantojot šādus paņēmienus, veido līdzīgas flīzes. Skatoties uz tām, šķiet, ka tās lidinās gaisā (Tagina), bet baltzaļie izstieptie sešstūri “iznāk” ārpus sienas ietvariem (Lea).
Oriģinālas formas
Labākais paņēmiens uzmanības piesaistīšanai ir parādīt kaut ko oriģinālu. Dažas fabrikas tā arī darījušas. Piemēram, Dsg piedāvā dažādkrāsas piecstūrus ar atšķirīga lieluma skaldnēm, Cottoveneto – ovālus, kas pilnīgi nesaprotamā veidā savienoti ar “smilšu pulksteni”. Bet kompāniju Apavisa un Aparici dizaineri vispār izdomājuši kaut ko tik neparastu, kas flīzēm nemaz nelīdzinās.
