Natālija Voronova
Šo projektu Latvijas arhitekte interjeriste Gaļina Vasiļišina radīja ievērojamam Krievijas mākslas darbiniekam. Tā ka viņa ģimene Jūrmalā ierodas tikai laiku pa laikam, bija kārdinājums telpu iekārtot kā ļoti komfortablu numuru dārgā viesnīcā, lai saimnieki varētu ar gandarījumu to izrādīt saviem daudzajiem draugiem un viesiem, pārspējot viņu iztēli (jāteic, ka daudzi pasūtītāji no Krievijas tieši tā arī rīkojas). Taču no šīs idejas Gaļina atteicās: ir nepieciešama Māja! Silta, patiesi mājīga, būvēta savējiem. Māja, kurā – lai arī laiku pa laikam! – gribas atgriezties.
Gaļina Vasiļišina
Kā atzīst dizainere, projekta izstrāde bija diezgan vienkārša: pasūtītāji, radoši cilvēki būdami, atsaucīgi uzņēma viņas priekšlikumus. Piemēram, ierosinājumu ieeju no priekštelpas viesistabā veidot ovālu, sienas izrotāt ar noskaņu raisošu panno, kurā attēlota Jūrmala, priedes, smiltis. Bet vienā no vannasistabām iemitināt – protams, uz sienas – flamingu. Vienlaikus projektēšana bija pietiekami grūta: šie radošie cilvēki mirkļa iespaidā dažbrīd mainīja jau pieņemtu lēmumu. Piemēram, jau gatavo viesu guļamistabu nācās palielināt, sašaurinot terasveida lodžiju, bet pēc tam vēl ierīkot garderobi. Vai arī pēkšņi lūdza pārveidot interjeru, stilistiski ieturētā ansamblī daļu priekšmetu nomainot, tā sakot, ar elementiem pilnīgi no citas operas. Tomēr, pēc projekta autores vārdiem, šādi brīži tikai vairoja azartu, lika visu laiku būt līmenī.
–Mēs dzīvojam laimīgā laikā, – saka Gaļina. – Nav nekādas vajadzības ieturēt vienotu stilu. Mūsdienīgus elementus var savienot ar klasiskiem elementiem. Un šāds apvienojums sanāk harmonisks. Par piemēru var minēt viesistabu-ēdamistabu-virtuvi šajā projektā. Šeit kamīna portāla, milzīgā televizora ekrāna precīzās kontūras, dīvāna, galda, skapīšu un virtuves iekārtas taisnās līnijas mierīgi sadzīvo ar voltērtipa „ausaino” krēslu, rakstāmgalda un vēl viena krēsla senatnīgumu.
Vācu arhitekts Ludvigs Miss van der Roe apgalvoja: „Dievs – tās ir detaļas.” Pilnībā piekrītu šim izcilajam cilvēkam. Mājīgumu rada sīkumi. Visas šīs pīles, tējkanniņu kolekcija, zilonis, kas uz muguras tur trauku ar bumbām, ir aizkustinoši. Un visām šīm detaļām ir ierādīta stingri noteikta vieta. Es ar prieku plānoju nišas un plauktus statuešu kolekcijām, atbrīvoju telpu metāla sunim priekštelpā, zirdziņam pie kamīna, bet plauktu – bronzas meitenēm, kas rāpjas uz krēsla. Sava vietiņa atradās pat Napoleonam – protams, viņa figūriņai, kas, lepni izslējusies, rotā rakstāmgaldu netālu no piezīmju papīra šķirstiņa. Visai ģimenei patīk puķes. Tāpēc telpās tik daudz gleznu ar ziediem. Un vēl ir arī lieli šķīvji ar ziedu attēliem (tiem atvēlēta daļa sienas)…
Kā pastāstīja Gaļina, līdztekus estētiskajam uzdevumam radīt mājīgumu viņai bija jārisina arī funkcionāls uzdevums. Piemēram, vajadzēja dzīvoklī ietilpināt trīs sanitāros mezglus: vannasistabu ar ērtībām mājas īpašniekiem (ieeja no guļamistabas), viesiem un vēl – koplietošanas tualeti (priekštelpā).. Nācās iekārtot arī divas garderobes (saimniekiem un viesiem).
– Ovālā ieeja apvienotajā viesistabā radīja dažas problēmas ar virtuves mēbeļu izvietošanu, – turpina Gaļina. – Izrādījās, ka siena virtuves zonā ir nedaudz izliekta. Vajadzēja likt lietā viltību: lai izmantotu katru platības centimetru, tika pasūtīti skapji, kas iestiepās atšķirīgā dziļumā. Tie iederējās brīnišķīgi!
… Neraugoties uz to, ka šajā Mājā ir daudz statuešu, figūriņu un citu sīkumu, tur valda harmonija. Iespaids ir viens vienīgs: tieši tā tam jābūt. Par to gādāt ir dizainera pienākums. Kā saka Gaļina Vasiļišina, jūs viņas klātbūtni nejutīsit, jūs redzēsit viņas prombūtni. Mājoklis, kurā saimnieki neierodas pārāk bieži, bet kurš kļuvis par īstu Māju, to apstiprina.
