Dace Ozola
Pasakainā Noišvānšteinas pils uzcelta klints virsotnē, gleznainā Linderhofa noslēpusies kalnu ielejā, bet Herenkimzē atrodas uz salas ezera vidū. Tā gribēja romantiskais karalis, neprātīgais karalis, Bavārijas karalis Ludvigs II.
Herenkimzē ir viņa “Jaunā Versaļa”, taču atšķirībā no “radinieces”, kurā mita franču galms, šī ir karaļa personīgā rezidence, kuras iekārtojums pieskaņots viņam vienam. Jāteic gan, ka arī divās pirmajās pilīs viesi nebija īpaši gaidīti, šis monarhs mēdza atkārtot: “Ir nepieciešams poētisks patvērums, kur uz kādu laiku var aizmirst briesmīgo īstenību, kurā dzīvojam.”
Skats uz Herenkimzē pili un parku no putna lidojuma.
Nedaudz vēstures
Bavārijas lielākajā ezerā Kimzē, ko dēvē par Bavārijas jūru, ir divas lielas salas – Herena un Frauene (“vīriešu” un “sieviešu”). Tur kopš seniem laikiem atradušies klosteri. Sieviešu klosteris darbojas arī tagad. Tāds bijis arī Herenā. Taču 1803. gadā slēgts, tā mantu konfiscējusi valsts. Vēlāk sala kļuvusi par privātīpašumu. Jaunais saimnieks klosteri pārbūvējis par alus darītavu. Salu 1870. gadā nopirkusi kokrūpniecības kompānija, sākusies meža izciršana. Vietējie iedzīvotāji sūdzējušies karalim. Ludvigs II iejaucies: 1873. gadā viņš salu izpircis, tādējādi kļūstot par vienu no pirmajiem vides aizstāvjiem. Mūsdienās Herenas klosterisko pagātni atgādina 1607. gadā celtā Sv.Krusta ezera baznīciņa. Netālu atrodas ozolaine, tāpēc baznīciņai ir arī otrs nosaukums – Baznīciņa zem ozola.
Tieši uz šīs “vīriešu” salas, kuras platība ir 230 ha, Ludvigs II, tiecoties pēc vientulības, pavēlēja uzcelt Herenkimzē cietokšņpili, ārpilsētas karalisko rezidenci – savu Versaļu. Ar parku, alejām un strūklakām. Turklāt jau esošo ēku pavēlēja saglabāt kā “Veco pili”.
Celtniecība
1878. gada pavasarī vēl turpinājās Linderhofas būvdarbi, bet uz salas jau tika ielikts Bavārijas Versaļas pamatakmens. Šī karaļa diženā sapņa iemiesojuma plānošana ilga piecus gadus. Tiesa, Ludvigs gribēja šo “Slavas templi” par godu savam elkam un vārda brālim Francijas Saules karalim uzbūvēt turpat, kur Linderhofu, – Grasvangtāles ielejā. Taču vērienīgo projektu nebija iespējams īstenot. Karalis pārdzīvoja, projektu centās pārveidot, taču beigās padevās. Un darbi pēc arhitekta Georga fon Dolmaņa projekta Jūliusa Hofmaņa vadībā sākās.
Galvenie būvdarbi līdz 1884. gadam bija pabeigti. Ludvigam pat tika parādīts parks un pils, kuru viņš apskatīja naktī. Bet 1885. gadā atklājās, ka sakarā ar rezidences celtniecību radušies milzīgi parādi (valsts kase bija iztukšota par 16 miljoniem marku). Būvdarbi tika apturēti. Ziemeļu flīģelis nebija pabeigts (vēlāk to nojauca). Arī pils palika nepabeigta: 50 istabas no 70 līdz karaļa nāvei nebija iekārtotas. Tūlīt pēc Ludviga II nāves daļu pils nojauca, jo tai “trūka simetrijas un izmantošanas koncepcijas”. Vēl pēc diviem gadiem pabeigtās un apmēbelētās zāles un telpas atvēra publikai.
Pats karalis savu “Versaļu” celtniecības laikā apmeklēja. Viņš apmetās “Vecajā pilī”. Bet vēlāk rezidencē pat deviņas dienas nodzīvoja. Tagad daudzās nepabeigtā Herenkimzē dienvidu spārna istabās ierīkots karalim Ludvigam II veltīts grezns muzejs. Jāteic, ka šajā krāšņajā rezidencē Ludviga dzīves laikā nebija neviena viņa portreta, toties bija neskaitāmas Versaļā esošo Ludviķa XIV portretu kopijas.
Pa kreisi – strūklaka “Fama”.
Pils parks un strūklakas
Herenkimzē – tā nav tikai pils. Tur ir arī krāšņs baroka stila parks, kas veidots pēc Karla fon Efnera projekta, kurā ļoti precīzi kopēti Versaļas pils dārzi. Lielo āra kāpņu pakājē sākas franču dārzi ar stilizētiem parteriem, grants celiņiem un ornamentāliem dārziem- paklājiem. Uz austrumiem un rietumiem no pils iestādītās liepu alejas tiecas uz ezera ūdens spoguli.
Pirmā pie ezera ir Apollona strūklaka. Tālāk – strūklaka ”Latonas avots”, kas ilustrē vienu no Ovīdija “Metamorfozēm”. Šī ir precīza Versaļas skulptūras kopija.
Tuvāk pie pils atrodas 1884.-85. gadā ierīkoto strūklaku pāris – Fama un Fortūna. Tāpat kā Versaļā tās rotā skulpturālas grupas. Ovīdija “Metamorfozēs” Fama ir Baumu jeb Teiksmu dieve, kas dzīvo starp debesīm, jūru un zemi. Spārnotā Fama leģendārā zirga Pegasa mugurā uzjājusi strūklakas virsotnē, tuvāk debesīm. Ap viņu pulcējas daudz jaunumu tīkotāju, te ir gan Bailes un Naids, gan Lētticība un Maldi. Fama zina visu un par visiem. Strūklaka “Fortūna” būvēta pēc Spānijas karaliskās Lagranhas pils (Sanildefonso) strūklakas motīviem. Tās galvenā figūra ir dieviete Fortūna uz veiksmes riteņa. Tai pie kājām atrodas jūras dievs Trītons un jūras nimfa Nereīda. Ap viņiem draiskojas sešas meitenes delfīnu mugurā.
Strūklaka “Litonas avots”.
Interjeri
Herenkimzē ne tikai kļuva par “Jauno Versaļu”, bagātīgā iekārtojuma un neiedomājamās greznības ziņā tā pat pārspēja oriģinālu. Zelta rotājumi, milzīgas lustras un kandelabri, dārgs Meisenes porcelāns… Telpu apdari galvenokārt veikuši un Versaļas pils mēbeļu kopijas lielākoties izgatavojuši Bavārijas meistari. Augsburgas tekstilmanufaktūra godam izpildījusi ar mēbeļu apdari un drapējumu saistītos darbus. Atdarinot Versaļu, telpu interjeri ieturēti rokoko stilā.Šajā krāšņajā rezidencē Ludviga dzīves laikā nebija neviena viņa portreta, toties bija neskaitāmas Versaļā esošo Ludviķa XIV portretu kopijas.
Skats uz galvenās ieejas kāpnēm.
Galvenās Kapnes
Tās kopē slavenās Sūtņu kāpnes, kuras Versaļas pilī Ludviķim XIV veidojis Fransuā d’Orbejs (nojauktas 1752. gadā). Grīda un kāpnes ir no īsta marmora, sienu apdarei izmantots mākslīgais marmors. Nišās – dievietes Diānas un divu nimfu figūras, kas tapušas Filipa Perona darbnīcā. Platību starp nišām rotā Franča Vindmaņa un Ludviga Leskēra gleznas. Brīnišķīgo kristāla lustru līdzīgi kā pārējos pils gaismekļus izgatavojuši Vīnes firmas Lobmeyr meistari.
Skats uz galvenās ieejas kāpnēm.
Frīzes detaļa, kas simbolizē Gaisu.
Gvardes zāle
Gvardes zāle bija pirmā telpa pilī. Helebardes pie sienas precīzi atdarina Versaļas paraugus. Uz postamentiem – Ludviķa XIV laika franču maršalu Kondē un Vilarda krūšutēli. Gleznās atspoguļotas ainas no karaļa Ludviķa XIV galma dzīves. Griestu freskās – mitoloģiskā tematika.
No kāpnēm redzama svinīgo Ludviķa XIV stila “Parādes apartamentu” anfilāde (tos projektējuši Georgs fon Dolmanis un F. Vindmanis). Pirmā ir “Gvardu zāle”. Rezidencē tā ir leibgvardu kavalēristu zāle, kur izvietotas karaļa sardzes helebardes un Ludviķa XIV laika franču maršalu krūšutēli.
Gvardes zāle.
Pirmā pieņemamā telpa
Ieturēta baltos un zelta toņos. Griestus Vilhelms Gaušilds apgleznojis ar Bakha un Cereras tēliem. Zemāk vērtīgs roku darbs – ļoti augsts skapis Bula stilā ar jūras bruņrupuču kaula apdari un bagātīgu zeltītu ornamentu.
Pirmās pieņemamās telpas dominante ir ļoti augsts skapis Bula stilā ar jūras bruņrupuču kaula apdari un bagātīgu zeltītu ornamentu.
Otrā pieņemamā telpa
Sienas augšdaļas milzīgo ovālo logu dēļ šī telpa tāpat kā Versaļā nosaukta par “Buļļa acs zāli”. Protams, ir arī atsauce uz Ludviķi XIV. Filips Perons statuju veidojis kā jātnieku uz zirga, kurai “pozējis” Ludviga II mīļākais zirgs.
Otrā pieņemamajā telpā centrālā vieta ierādīta Ludviķa XIV statujai zirga mugurā. Tās autors ir Filips Perons.
Parādes guļamistaba
To pamatoti uzskata par pašu greznāko XIX gadsimta telpu. Projektu izstrādājis Juliuss Hofmanis. Atbilstoši attiecīgā laika etiķetei tā bija vakara un rīta audienču vieta. Tā atrodas pils centrā un ieturēta Saules karali simbolizējošā tumšsarkanā krāsā. Te valda neaprakstāma greznība. Versaļas oriģināls no kopijas tālu atpaliek. Sienu apdares reljefie zelta izšuvumi ir unikāli. Galveno vietu ieņem brīnišķīga gulta (tās izmēri 3×2,6 metri) ar baldahīnu no dārgiem drapējamiem audumiem, ko darinājušas labākās Minhenes meistares Dori un Matilde Eresas. Aizkaru virs gultas rotā izšuvums Petit Point stilā. Gultas kokgriezumi veidoti pēc Filipa Perona skicēm. Apzeltījumam lielākoties izmantotas zelta plāksnītes. Ozolkoka grīda ar palisandra ielaidumiem.
Parādes guļamistaba.
Parādes guļamistabas griesti.
Parādes guļamistabas krēsls. Uz krēslu rotājošās detaļas pietiekami labi saskatāmas divas literas L.
Apzeltīta detaļa no Parādes guļamistabas krēsla roku balsta.
Apspriežu zāle
Atrodas parādes guļamistabas ziemeļu pusē. Rodas iespaids, ka griestu gleznojums, kurā attēlots Merkurs, kas no Olimpa dod cilvēkiem padomu, planē virs apšuvuma paneļu baltajiem un zeltītajiem izgriezumiem. Par Ludviķi XIV atgādina uz portjeru zilā samta izšūtās Burbonu lilijas. Monarha attēls redzams gleznās un solīdajā Žila Žirī gleznojumā, kas ir Hiacinta Rigo darba kopija. Te atrodas arī unikālais astronomiskais (tā sauktais akmens) pulkstenis ar Zemes, Saules, Mēness un Zodiaka zīmju attēliem. Pēc Ludviga pasūtījuma to izgatavojis Minhenes pulksteņmeistars Karls Šveicers.
Apspriežu zāle.
Kreisajā stūrī – astronomiskais pulkstenis ar Zemes, Saules, Mēness un Zodiaka zīmju attēlu. Autors Karls Šveicers.
Cereras, Bakha un Veneras statuete.
Galda pulkstenis ar Ludviķa XIV krūšutēlu
Miera zāle un Kara zāle
Abas stūra telpas noformētas pēc Versaļas parauga. To apdarē izmantots marmors, un tās rotātas ar mieru un karu alegoriski pārstāvošām lielām daudzfigūru kompozīcijām. Vēsturisko attēlu skiču autori ir Jūliuss Franks, Jozefs Munšs un Vilhelms Rēge.
Ģipša reljefs ar Ludviķa XIV attēlu rotā Kara zāles sienu.
Kara zāles griesti.
No Kara zāles paveras majestātisks skats uz Spoguļgaleriju.
Spoguļgalerija
To dēvē par “Pils kristāla sirdi”. Šī Versaļas pils Galerie des Glaces kopija būvēta pēc Georga fon Dolmaņa plāna. Kopā ar miera un kara zālēm tā stiepjas 98 metru garumā. 23 logi parka pusē atrodas precīzi pretī spoguļiem, lai tajos atspīdētu dienasgaisma. 35 lustrās un 52 kandelabros ir 2200 sveču.
Spoguļgalerija.
Karaļa guļamistaba
Te dominējošā ir monarha iemīļotā zilā krāsa. Gultas galvgalī – diženā vārda brāļa simbols saule. Gultas kreisajā un labajā pusē divas durvis. Aiz kreisajām atrodas karaļa tualete, bet durvis labajā pusē ved pa kāpnēm lejup uz ģērbtuvi. Zilu lodi atveidojošā gaismekļa projektu izstrādājis Oto Štegers, kas Linderhofā veidojis Veneras grotas romantiskos gaismas efektus. Pēc pusotra gada eksperimentiem viņš karaļa guļamistabu pielēja ar gaišzilu gaismu. Greznā apzeltītā gulta ir mazāka nekā Parādes guļamistabas guļvieta, taču bagātīgā rotājuma ziņā no tās neatpaliek: starp rotājumiem ir Veneras un Adonīda attēli. Baldahīna izšuvumi ir māsu Doras un Matildes Eresu roku darbs. Tualetes piederumu garnitūra izgatavota no vērtīgā Meisenes porcelāna.
Karaļa guļamistaba.
Gultas atzveltnes fragments un zilu lodi atveidojošs gaismeklis, ko darinājis Oto Štegers.
Tualetes galdiņš.
Kamīna pulkstenis, kas attēlo Atēnu, kura Ludviķim XVI rāda ceļu uz patiesību un taisnīgumu.
Darba kabinets
Darba kabinets veltīts Ludviķim XV. Uzmanību piesaista Ludviga rakstāmgalds, kas precīzi kopē slaveno galdu, kura oriģināls atrodas Versaļā. Galda inkrustācija veidota no 16 koku šķirnēm. Samta portjeras apdarinātas ar smalku zelta izšuvumu. Kamīna vāzes izgatavotas pēc īpaša pasūtījuma Sevras porcelāna manufaktūrā. Pretī spogulim – astronomiskais pulkstenis. Kad pulkstenis iet, tas rāda laiku, datumu, Mēness fāzes un augšpusē, stikla lodē – planētu kustību un Zodiaka zīmes.
Darba kabineta priekšplānā – slavenā Versaļas galda kopija. Pie sienas – Ludviķa XV attēls.
Kamīns darba kabinetā.
Astronomiskais pulkstenis, kas rāda laiku, datumu, Mēness fāzes, planētu kustību un Zodiaka zīmes.
Mazā spoguļgalerija
Galerijā “iemitinājušies” eņģeļi un labie ģēniji, mākslu un zinātņu alegoriski atveidojumi, kā arī daudzi grieķu mitoloģijas personāži (griestus apgleznojuši Vilhelms Rēge un Jozefs Munhs). Nišās – Johana Hirta veidotās figūras, kas personificē četras debespuses. Zeltīto bronzas gaismekļu un piecu kristāla lustru zaigojums daudzkārtēji atspīd spoguļos.
Mazā spoguļgalerija.
Ēdamistaba
Veidota kā liels ovāls. Tā kopēta no Parīzes viesnīcas Soubise rokoko stila salona. Te atrodas Ludviķa XV un viņa favorīšu – marķīzes de Pompadūras, hercogienes de Mentenonas, hercogienes Lavaljē un grāfienes Dibarī krūšutēli. F. Vindmaņa gleznās atspoguļots stāsts par Amoru un Psīhi. Centrā novietots aizvācams galds “galdiņ, klājies”. Lustra ar 18 radziņiem izgatavota no Meisenes porcelāna.
Ēdamistaba. No Meisenes porcelāna darināta lustra ēdamistabā.
Porcelāna kabinets
Mazajā telpā blakus ēdamistabai viss noformējums – lustra, sienu apdares elementi, kandelabri, vāzes, medaljoni – izgatavots no Meisenes porcelāna. Kad visas detaļas bija gatavas, Ludvigs II skices un modeļus iznīcināja, lai viss paliktu vienā eksemplārā – būtu unikāls. Vienā no porcelāna “gleznām” attēlota eņģeļu ieskauta dāma uz troņa. Tas ir alegorisks Vēstures attēls. Uz kāda no medaljoniem, ko tur eņģelis, – Ludviga II portrets. Tas ir vienīgais monarha attēls Herenkimzē pilī. Portrets parādījās jau pēc karaļa nāves.
Porcelāna kabinets. Porcelāna kabineta durvis klāj apgleznots porcelāns.
Porcelāna konsoles detaļa.
Uz medaljona, ko tur eņģelis, – Ludviga II portrets. Tas ir vienīgais karaļa attēls Herenkimzē pilī. Portrets parādījās jau pēc karaļa nāves.
