Teksts: Jonas Maļinauskas
Foto: Taņa Serketa
Jurgita Ambraškaite
Mūsdienu dzīves temps ir tik traks, ka cilvēkiem bieži vien nepietiek laika savas mājas vai dzīvokļa iekārtošanai. Viņi nevēlas tērēt laiku flīžu un parketa izraudzīšanai, strīdiņiem ar santehniķiem un elektriķiem, sienu gruntēšanai, tapešu līmēšanai un citiem ar daļēju interjera apdari saistītiem „priekiem“. Viņi ir gatavi samaksāt vairāk, lai varētu uzreiz ievākties kaut arī nelielā, bet pilnvērtīgā mājoklī. Ņemot vērā šo tendenci, kādas lietuviešu nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijas vadība nolēma sarīkot vidēja gabarīta dzīvokļa interjera dizaina konkursu un tajā uzvarējušos projektus īstenot. Par vienu no šā konkursa uzvarētājiem kļuva arhitektes Jurgitas Ambraškaites projekts. Konkursa žūrija novērtēja ne tikai komfortu un ekonomiskumu, bet arī delikāto vietējā kolorīta un nacionālās simbolikas izmantojumu.
„Premiālais“ objekts ir pusotristabas dzīvoklis, platība – 55 kvadrātmetri. No ieejas durvīm uz viesistabu ved taisnleņķa gaitenis, pa kreisi no tā – neliela guļamistaba, pa labi – apvienots sanitārais mezgls. Plašā kopējā telpa, kas piegulst mājas stūrim, sadalīta virtuves, ēdamistabas un viesistabas zonās. Attīstītāju piešķirtais finansējums, protams, nebija sevišķi dāsns, tāpēc arhitektei nācās orientēties galvenokārt uz vietējiem ražotājiem, tomēr nekādā ziņā nekaitējot projekta kvalitātei.
Interjera krāsu gamma tika balstīta uz tradicionālās lietuviešu virtuves motīviem: rupjmaize – melnā krāsa, medus – dzintarkrāsa un biezpiena siers – baltā krāsa. Šīs krāsas autoresprāt, asociējas ar mājīgu siltumu un omulību. Interjers paredzēts aktīviem cilvēkiem, kuri bieži ceļo un mājup atgriežas ar tālās zemēs iegūtiem suvenīriem. Tāpēc viesistabā paredzētas vairākas vietas, kur var piestiprināt attēlus vai fotogrāfijas un izvietot dažādus sirdij mīļus nieciņus.
Taču dzīvokļa vispārējo kolorītu nosaka prāvāki objekti. Citstarp ļoti neparasti izskatās virtuves bloka fasāde, kuras speciāli sagatavotā virsma klāta ar matētu melnu krāsu. Jurgita apgalvo, ka šāda faktūra ir ļoti praktiska un atgādina ogles, kas palikušas pēc Jāņu ugunskura, tātad liecina par mūsu pagāniskajām saknēm. Citu korpusa mēbeļu, tostarp sekcijas, fasādes apšūtas ar dabiska ozolkoka finieri zeltainā medus nokrāsā. Tam pieskaņots hrestomātiskā „skujiņas“ raksta grīdas segums, kā izrādās, nevis trīsslāņu parkets, bet lamināts. Dravniecības tematu, tiesa gan, citādā aspektā, attīsta šūnveida keramikas flīžu raksts vannas istabā.
Taču visa interjera “nagla”, bez šaubām, ir priekšmets, kas burtiski krīt ārā no kopējās krāsu gammas, proti, masīvs izliektas formas mīkstais dīvāns, kuru pēc individuāla pasūtījuma izgatavojusi kompānija Unicorn LT. Apvilkuma krāsas (zilganzaļa!) izvēli autore skaidro ar bērnišķīgu nostalģiju pēc jūrmalas un vēlmi ienest interjerā arī „šķipsniņu jūras sāls“. Arhitektei bijusi dota mūsu „digitālajā“ laikmetā tik retā iespēja pašrocīgi ar zīmuli uzrasēt kokskaidu plātņu piegriezuma kontūru. Atbilstoši savai vēlmei uz šā dīvāna „sasēdināt“ tā nākamos īpašniekus kopā ar viņu viesiem, Jurgita sākotnēji plānotajam garumam dāsni pievienojusi vēl 80 centimetrus.
Vēl viena svarīga šā interjera detaļa ir firmas Jasevičiaus Baldai izgatavots izvelkamais pusdienu galds. Jurgita Ambraškaite katrā savā projektā īpašu uzmanību pievērš tam, vai viesi, sēžot pie galda, jutīsies ērti, un šajā ziņā galda kāju forma ir optimāla. Blakus galdam, starp logiem ir piestiprināta ļoti oriģināla detaļa – perforēta koka plāksne, kas atgādina tautas tekstilmākslas motīvus. Pēc autores ieceres, šim ažūram ir ne tikai dekoratīva, bet arī praktiska funkcija: caurumos var ievietot kaltētus puķu pušķus vai ārstniecības augu saišķus, kas vēl jo vairāk pasvītros interjera „tautisko“ raksturu.
Arhitektes un viņas piesaistīto izgatavotājkompāniju pūliņi nav bijuši veltīgi: interjers ne tikai kļuvis par konkursa laureātu, bet vien dažu dienu laikā, pateicoties tajā iemiesoto radošo ideju oriģinalitātei, radis sev saimniekus.
