Jonas Maļinauskas
Foto: Igors Petins
Mūsdienu dzīvojamo telpu interjeros, kur dominē izteiktas taisnstūra formas, maigi plastiski risinājumi ir patīkams, taču rets izņēmums. Par vienu no tādiem var uzskatīt dzīvojamās mājas interjeru, ko projektējušas Audrone Ambraziene un Daiva Pocevičiene.
Audrone Ambraziene un Daiva Pocevičiene
Maigas klasiskā stila formas nepavisam nav galvenais minētā dueta jājamzirdziņš. Taču, kā apgalvo Daiva Pocevičiene, viņām gluži vienkārši nebija citas izejas, jo Kauņas priekšpilsētā no monolīta betona būvētajai mājai bija Lietuvas “pagaidu galvaspilsētas” pirmskara arhitektūrai raksturīgās izliektās fasādes un noapaļotie ārējie stūri. Tieši tas diktēja nepieciešamību otrā stāva viesistabai un guļamistabām veidot izliektus panorāmas tipa logus un noteica daudzu interjera detaļu izskatu.
Pirmā stāva kopējās telpas plastika vispirms ietekmēja pirmā stāva mēbeles. Starp tām ir firmas Interio platais dekoratīvās sienas virzienā izliektais dīvains ar lielformāta TV paneli. Ar pieklusinātas krāsas apdari akcentēts tā utilitārais uzdevums kalpot par “šķērssienu”. Dekoratīvie izliekumi un noapaļojumi atkārtojas arī citās mēbelēs, tostarp firmas Julia Grup (Spānija) izvelkamajā pusdienu galdā Dixon, kā arī Lietuvas kompānijas Rimas&Jonas izgatavotajos virtuves bloka paneļos. Turklāt noapaļotie bloka augšdaļas stūra bloki, lai nodrošinātu piekļuvi trauku plauktiem un bāram, atverami uz ārpusi.
Dīvāna pludlīnijas izliekumu atkārto arī ar plēvi apvilktā un kristāliņiem izrotātā griestu lampas plafona apaļā forma. Līdzīga kristāla piekariņu kompozīcija novietota uz pusdienu galda. Trešais piekarināmais elements kopējā telpā ir masīvs tvaika nosūcējs virs virtuves salas. Lai nosūcējs pārlieku neizceltos, tā sienas noklātas ar spoguļstikliem. Interesanti, ka kopējā virtuves bloka ansamblī veiksmīgi “iemontētas” platas bīdāmas durvis, kas ved uz viesistabu. Augšējo perimetru ēdamistabā un viesistabā iezīmē dekoratīvu LED gaismekļu josla, kas nošķir sienu un griestu plaknes.
Svarīga nozīme šajā projektā piešķirta apdares grafiskajiem elementiem. Pats spilgtākais no tiem, neapšaubāmi, ir pirmā stāva grīdas lietā seguma unikālais zīmējums, kas tapis pēc projekta autoru skicēm. Jāatzīst, ka seguma gaišais bēšais tonis, kas nosaukts par “putna pienu” (vēlāk šo nosaukuma aizguva viss projekts), kļuva par zināmu izaicinājumu gan dizainerēm, gan mājas saimniekiem. Dizainerēm nācās domāt par grafiku, kas noslēptu epoksīdklājuma sīkos grēciņus, bet mājas saimniekiem – par seguma tīrības uzturēšanu. Pēc kopīgas vienošanās intensīvi izmantojamās zonas tika pārklātas ar kontrastainiem augu valsts rotājumiem art nouveau garā, pateicoties kuriem, zonas nemanāmi saplūda. Par citu ne mazāk nozīmīgu elementu kļuva kaltais režģis, kas norobežo uz otro stāvu vedošo kāpņu posmus. Kopā ar kāpņu koka margu gleznaino izliekumu trepes atgādina Gustava Kluča un citu Sudraba laikmeta ģēniju darbus. Grafiski izteiksmīga ir arī apdares materiālu izvēle: pirmā stāva vannasistabas apdarei izmantotas pulētas keramikas flīzes, kuru pārklājums atdarina oniksu; ar tādām pašām flīzēm izklāts viesistabas sienas fragments, kas kalpo par TV paneļa fonu, turklāt pa perimetru to ieskauj ambienta gaismas diožu pagaisma.
Arī otrā stāva istabās izmantota dekoratīva grafika, tā gan veidota ar citiem līdzekļiem. Spilgta, pat nedaudz izaicinoša (ņemot vērā telpas lielumu) ir kompozīcija vannasistabā: tā veidota tieši uz grīdas ar digitālās drukas paņēmienu. Mitrās smiltīs iezīmētas spirāles fotogrāfija pārsteidz ar savu reālitāti un reizē rada nedrošību: vai tikai kājas nevajadzēs mazgāt vēlreiz. Citas platformāta fotogrāfijas bērnistabās ar savu tematiku mazāk atspoguļo kopējo interjera koncepciju, bet vairāk – iemītnieku intereses.
Tēlainais apzīmējums “putna piens” uz šo projektu mazāk attiecināms jau minētā gaišā pasteļtoņa dēļ, bet vairāk tāpēc, ka te valda mājīga atslābinoša atmosfēra, kas mūsu nemierīgajā laikā tik grūti panākama.
